Māra Rone

Līdz šim Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs «VAKS» bija zināms kā reģiona lielākais graudu audzētājs un modernākais graudu pirmapstrādes, uzglabāšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzējs. Šopavasar, sākoties lauku darbiem, uzņēmums sevi piesaka arī kā nopietnākais reģiona sēklkopis. Pērn Mārtiņos «VAKS» Mūrmuižas ielā atklāja savu jauno sēklu ražošanas kompleksu. Par tajā paveikto stāsta «VAKS» komercdirektore ZINTA JANSONE:

Šis ir pirmais pavasaris, kad ne viens vien valmierietis — lielāka vai mazāka zemes pleķīša apsaimniekotājs — jūtas tā kā apdalīts, jo Valmierā, lūk, kādam alkohola tirdzniecības bizness likās vitāli svarīgāks par dārzkopības un mājsaimniecības preču tirdzniecību. Rezultātā valmierieši palika  bez gadiem ierastā un atrašanās vietas dēļ tik parocīgā SIA «Agroserviss Valmiera» veikala Tērbatas ielā. Viss pavasara lauku darbiem nepieciešamais nu daudz lielākā klāstā Valmierā tagad pieejams vairs tikai šā paša uzņēmuma tirdzniecības centrā Mūrmuižas ielā. Tiesa, tuvojoties pavasarim, bija bažas par tiem firmai «Agroserviss» gadiem uzticamajiem pircējiem, kuriem nav sava braucamā. Kā lai kājāmgājēji tiek uz Mūrmuižas ielu pēc sezonas pirkumiem?

Mājaslapā www.gladiolapluss.lv rūjienietis gladiolu kolekcionārs ar cienījamu stāžu MODRIS PAEGLE raksta: «Šeit jūs atradīsiet šķirnes, kurām droši var pielikt «+» zīmi. Tās ir gan līderes, gan dažādās izstādēs apbalvotas, arī tādas, kuras var saukt par šedevriem, jo augstu novērtētas Čehijā, Lietuvā un Latvijā, ASV, Kanādā un Krievijā. Piedāvāju šķirnes, kas piemērotas grieztiem ziediem, kompozīcijām, no agras līdz vidēji vēlai ziedēšanai. Stādīsim, audzēsim un lolosim ziedu karalieni — gladiolu!»

Šonedēļ no 9. līdz 15. aprīlim Valmierā notiek restorānu nedēļa, kas ir Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014. — 2020. gadam līdzfinansēta projekta «Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai» sastāvdaļa.

Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļu kopš aizvadītā gada novembra vada LĪGA MARTINSONE. Mūsu saruna ne tikai par novadam nozīmīgiem projektiem, bet arī par dzīvi senču dzimtas mājvietā Kārķos.

Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldes bibliotēkas bibliotekāre DZINTRA VENDE informē «Liesmu», ka par spīti sliktajiem, pavasara atmodai neatbilstošajiem laika apstākļiem Endzeles muižā Lieldienām veltīto pasākumu apmeklējuši aptuveni simt pagasta iedzīvotāju, galvenokārt ģimenes ar bērniem.

Pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāku popularitāti iegūst biohumuss — organiskas izcelsmes mēslojums, ko iegūst ar slieku palīdzību. To pamatoti dēvē arī par zemes dakteri, kurš palīdz to atveseļot un bagātināt, jo satur augiem nepieciešamās vielas — fermentus, vitamīnus un augu attīstības hormonus. Latvijā biohumusa ražotāju nu ir tik daudz, ka viņiem jau ir pat pašiem sava asociācija. Viens no šīs nozares pārstāvjiem ir arī VALDIS ZARIŅŠ no Rūjienas novada.

Nesen Rūjienas novada Tautskolas ikgadējā Atvērto durvju dienā interesentiem bija pieejamas vairākas radošās darbnīcas un meistarklase, kurā vairākus virtuves knifus mācīja Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» dalībniece ANTRA PAVLOVIČA no Matīšiem. Antras radošās prasmes mūspusē daudziem labi zināmas, jo viņa cep maizi, tortes, raudzē dažādu ziedu, ogu vīnus un gatavo arī rokdarbus. Arī «Liesma» pabija Tautskolas smaržīgajā virtuvē, tādēļ šoreiz «Mājā un sētā» tikai daži Antras ieteikumi.

Rūjienas Tautskolas Atvērto durvju dienā liela apmeklētāju interese bija par Vilpulkas pagasta biedrības «Pieneņu pūka» ilggadējās dalībnieces, dažādu rokdarbu pratējas MUDĪTES TAUNIŅAS piedāvājumu — izmantojot dzimšanas datus, katram pašam izgatavot savu ornamentu, ko vēlāk var ieadīt dūraiņos, ieaust jostā, izšūt kreklā vai arī iepērļot tagad tik modernajos maucīšos. Arī «Liesma» pavēroja, kā tad radošajā darbnīcā tapa katram savs laimes raksts jeb privātais logo.

Latvijas lauksaimniecības datu centra apkopotie 2016./2017. gada rezultāti piena pārraudzībā vēsta, ka Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» no 291 slaucamās govs vidējais izslaukums bijis 14843 kilogrami, kas ir otrais labākais valstī Holšteinas šķirnes ganāmpulku grupā. Vairākām saimniecības govīm pārraudzības gadā vidējais izslaukums pārsniedzis 19, 20 un pat 21 tūkstoti kilogramu. Par ražošanas stabilitāti, attīstību un pēctecību saruna ar «Ceriņu» saimnieku, uzņēmēju ALDI KĻAVIŅU.

Rūjienas Tautskolā tā tas ir ikdienā un tā tas aizvadītās nedēļas nogalē bija arī gadskārtējā Atvērto durvju dienā.

Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskā aitkopības saimniecība «Priedes» ir ilggadēja Latvijas aitu audzētāju asociācijas biedre. Saimniecībā sekmīgi nodarbojas ar ‘Latvijas tumšgalves’ šķirnes aitu audzēšanu. Tirgum ražo ne tikai vērtīgu un aitkopju aprindās arvien pieprasītu šķirnes materiālu, bet arī jēra gaļu, daudzkrāsainu vilnas dziju un paralēli tam arī medu no 29 bišu saimēm. Tikko aizvadīts jēru laiks. Par to tad arī saruna ar zinošo aitkopi, saimnieci ANNU ŠTRAUSI.

Rūjienā 16. martā vokāli instrumentālā grupa «Atestāts» ar draugiem aicina uz koncertu – balli, 18. martā Tautas mūzikas svētkos kapela «Rūvenes aure» skanīgi atzīmēs savu 5. gadadienu, bet 24. martā Rūjiena atkal par sevi atgādinās Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā, aicinot tur uz vispusīgu «Rūjienas dienu». Šie fakti «Liesmai» likās ievērības vērti, tādēļ 8. martā vērām senā, bet mūsdienīgi sakoptā kultūras nama durvis.

Skolēniem šonedēļ — pavasara brīvlaiks. «Liesma» vēlējās noskaidrot, ko brīvlaistajiem garīgam un fiziskam saturam piedāvā Rūjienas Multifunkcionālajā jaunatnes iniciatīvu centrā. Kad tur ieradāmies, patīkami pārsteidza pie info stenda izliktais šī un visu nākamo gada mēnešu pasākumu un ieceru plāns — vairāk nekā metra garumā. Sarunā ar centra vadītāju DAINU ROZI par aktuālāko un interesantāko tajā.

Mārtiņa Freimaņa spilgtā, leģendārā dziesma «Dzīve kā košums» ar tikai viņam raksturīgo mūzikas stilu un viņa kā bultām trāpīgajiem vārdiem joprojām pavelk un uzlādē, kā arī liek aizdomāties, ko un kā daru, lai svinētu man atvēlēto laiku, lai iemācītos no sirds priecāties pat par mazāko nieku. Nesen manās rokās nonāca Jettes Užānes jeb tautā mīļi sauktās Cimdu Jettiņas «Dienu grāmata», kuru izdevusi viņas dvēseles radiniece — Elīna Apsīte, kas no septiņu gadu vecuma vasarās un skolas brīvlaikos dzīvoja pie Jettiņas.

Neparastu dāvanu valmieriešiem un pilsētas viesiem šīs ziemas brangajā aukstumā izveidojušas ziedu veikala «Amarillis» darbinieces. Ledū iesaldētās tulpes, narcises, hiacintes, anemones, rozes, gerberas un vēl citi košie ziedi jau labu laiku uz veikala kāpnēm dzīvespriecīgi uzrunā un priecē gan veikala apmeklētājus, gan arī garāmgājējus. Skaistums ir lieliski saglabājies līdz pat 8. martam, tādēļ arī «Liesma» nolēma to iemūžināt un aprunāties ar radošās idejas autorēm LANU BLŪMU, ILONU JUHŅEVIČU un LINDU HOLANDERI.