Māra Rone

24. februārī bija Igaunijas Republikas neatkarības diena. Šogad īpaša, jo Igaunijai — 100! Tā kā Mazsalacā ir Latvijas brīvības cīņās kritušo igauņu karavīru brāļu kapi, tad vietējo domubiedru grupa nu jau vairākus gadus šajā dienā dodas tur, lai kaimiņu valsts svētkos ar klusu atceres brīdi, svecēm un ziediem pieminētu brīvības cīņās kritušos. Mazsalacietis Andis Āboltiņš «Liesmai» pastāstīja, ka arī šosestdien kupls pulciņš vietējo satikušies brāļu kapos. Tur ar Mazsalacas pašvaldības gādību mastā bija uzvilkti abu valstu karogi un pie pieminekļa iedegtas sveces. «Kapos ieradās arī vairāki igauņi ar ziediem. Tā nu mums sanāca neplānota un sirsnīga satikšanās. Apsveicām kaimiņus jubilejā. Pieminējām kritušos un pārrunājām arī abu valstu simtgades aktualitātes. Kaimiņi teica, ka viņiem esot jādodas atpakaļ uz Mazsalacas pievārtes pļavu, kur notikšot igauņu protesta akcija «Nodokļi dodas uz Latviju»,» tā par 24. februāra priekšpusdienu teica Andis Āboltiņš.

«Bērnībā, kad mamma ar tēti tepat Burtniekos nopirka savu privāto mājiņu, pa taciņu mēs visa ģimene bieži gājām uz kaimiņu mājas melno lauku pirtiņu. Pēc kārtīgas izsildīšanās un pēršanās negribējās dodies prom, biju ar mieru vai visu nakti tur pavadīt, tik ļoti pievilka pirts burvība. Pirts fascinē joprojām!» — tā, tiekoties Burtnieku pagasta «Kronīšos», saka šo māju viesmīlīgā saimniece, Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» pakalpojumu nodrošināšanas nodaļas vadītāja RUDĪTE KLEINBERGA.

«Liesma» jau informējusi, ka no 2017. gada jūlija līdz 2019. gada decembrim Rūjienā daudzpusīgi īsteno no ES Sociālā fonda un valsts budžeta līdzekļiem finansēto projektu «Esi vesels, Rūjienas novada iedzīvotāj!». Projekta mērķis ir uzlabot novada iedzīvotāju pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, veidot pareizu sapratni par veselīgu dzīvesveidu. Projekta mērķa auditorijai paredzētas lekcijas, konsultācijas, sporta nodarbības, praktikumi un meistarklases. Zinoši lektori jau ir iedzīvotājus skolojuši, kas un kā darāms sirds veselības labā, garīgās veselības veicināšanā, onkoloģijas profilaksē, bērnu emocionālajā audzināšanā, bet aizrautīgu pasniedzēju un treneru vadībā notiek nodarbības meditācijā un dejā, jogā, vingrošanā, trenažieru izmantošanā, kā arī nūjošanā.

Jau informējām, ka «Latvijas Pasta» organizētajā konkursā Mans pastnieks 2017, saņemot un apstrādājot 7000 anketas un izvērtējot 1339 uzņēmuma pastniekus un pasta operatorus, noskaidroti klientu vērtējumā uzticamākie, izpalīdzīgākie un zinošākie uzņēmuma darbinieki katrā valsts reģionā. Par Vidzemes labāko pasta nodaļu operatori ir atzīta Rūjienas pasta nodaļas operatore LĪGA RAKECKA.

«Organizējot Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra darbu, šā gada pasākumu plānos esam iezīmējuši vairākus spilgtus akcentus. Lai viss izdotos, nepieciešams komandas darbs. Kultūras un tūrisma centrā apvienotas četras iestādes — kultūras nams, izstāžu zāle, tautskola un tūrisma centrs. Pavisam kopā esam vienpadsmit darbinieki, kuri vienmēr gatavi būt ierindā un kopā radoši strādāt!» — tā, sākot sarunu, saka Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāja GUNA ĶIBERE.

Nesen «Liesmā» vēstījām par šā gada sākumā Igaunijā, netālu no Pērnavas, Tallinas šosejas malā atklāto jauno SIA «Liepkalni» maizes ceptuvi – veikalu – kafejnīcu. Izrādās, ka šis nav vienīgais maiznīcas jaunums. To iepazīt klātienē «Liesmai» bija iespēja «Liepkalnu» ražotnē Rūjienā, kur, kā zināms, perfektā roku darbā top šā uzņēmuma vissmalkākā produkcija — cepumi, kas no Rūjienas aizceļo pa visu Latviju un arī Igauniju. Smaržīgajā ražotnē mūs sagaidīja SIA «Liepkalni» mārketinga speciāliste IEVA ZARIŅA.

Visu mīlētāju diena — viena no mūsu jaunajām tradīcijām, kas sabiedrībā ir visnotaļ labi pieņemta un uz palikšanu iesakņojusies, jo labu vārdu, uzmanības un mīļuma nekad nevar būt par daudz. Lai sagādātu pārsteigumu un iepriecinātu, dažkārt pietiek pat ar mazumiņu, bet no sirds.

Kā zināms, janvāra nogalē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika ikgadējā starptautiskā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstāde – gadatirgus «Zaļā nedēļa», ko daudzi, uzsverot tās starptautisko nozīmi, jau iesaukuši par pārtikas nozares Davosu.

Lauku Avīzes kalendārs «Sēja un raža 2018» vēsta, ka šonedēļ sakņu dienā sēj selerijas, ziedu dienā — vasaras puķes ar garāku veģetācijas periodu, bet augļu diena jāatvēl paprikas, tomātu un baklažānu sēšanai. Vai sēklu krājumi papildināti? «Liesma» devās lūkot, kā tas iespējams SIA «Agroserviss Valmiera» tirdzniecības centrā Mūrmuižas ielā.

Mazsalacā, bioloģiski sertificētās SIA «Zemnieku saimniecība Vecvītiņi» priekšnamā pie sienas redzama Latvijas ģeogrāfiskā karte ar piespraudēm. Tās izkaisītas pa visu teritoriju, apliecinot, ka VALENTĪNA un INDULIS IRBES ir profesionāļi. Viņi audzē elites klases ‘Latvijas tumšgalves’ aitas. To auglība ir vairāk nekā 200%, bet jēru saglabāšana — 90%. Tādas jaunaitiņas un jaunskungus grib visi, tādēļ aitkopji stāv rindā. Saimniecībai ticis Ministru kabineta Atzinības raksts par ilggadēju ieguldījumu aitkopības attīstībā.

Viena no mūsu reģiona spēcīgākajām un stabilākajām lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām «Lauksalaca» paralēli lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozarēm — piena lopkopībai, graudkopībai, sēklkopībai un lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanai — ilgstoši nodarbojas arī ar degvielas un rezerves daļu tirdzniecību. Tā kā ar šā gada 1. janvāri Latvijā paaugstināja akcīzes likmi degvielām un tas skāra cenas, tad «Liesma» devās uz Mazsalacas novada «Priedājiem», lai uzklausītu degvielas uzpildes stacijas (DUS) vadītāju VALDI BĒRZIŅU.

Jaunais 2018. gads, kā zināms, Latvijā atnāca ar vairākām nodokļu izmaiņām. Tās diemžēl skāra arī degvielas cenas. Valdība noteica paaugstinātu akcīzes likmi degvielai. Pašos Latvijas ziemeļos, netālu no Rūjienas Ķoņu pagastā, jau divdesmit sesto sezonu klientu labā strādā LKS «Akrona» degvielas uzpildes stacija. «Liesmas» viesis — LKS «Akrona» valdes priekšsēdētājs GUNDARS BERGS ne tikai par degvielu un braucamajiem, bet arī par uzticību Valmieras maratoniem un treniņiem peldbaseinā.

SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs informē, ka turpinās konsultācijas Latvijas lauku attīstības programmā 2014. — 2020. gadam. Meža īpašniekiem (fiziskām un juridiskām personām), tiesiskajiem valdītājiem ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas. To sniegšanu nodrošina Eiropas Savienības (ES) atbalsta finansējums. Visiem meža īpašniekiem tas gan nebūs pietiekams, tādēļ centra speciālisti aicina laikus pieteikties konsultācijām.

Kad zvanu Rūjienas novada sporta skolas direktorei LĪGAI STUPELEI (sporta pedagoģe ar 35 gadu darba stāžu!) un, norunājot laiku intervijai, vaicāju, kur atrodas sporta skola, atbilde pirmajā mirklī izbrīnīja: «Jaunās sporta halles patrepē!» Tikai pēc tikšanās sapratu, cik patiesībā liela un bagāta ir tā patrepe.

Kad Ziemassvētku tirdziņš notika Rūjienas kultūras nama foajē un lielajā zālē, patīkami tur pārsteidza ne tikai vietējo uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju preču daudzveidība, bet arī zāles malā iekārtotās improvizētās kafejnīcas piedāvājums, kurā netrūka ne tikko ceptu pīrāgu, ne smalkmaizīšu un kūciņu, bija pat varena mājas torte un piedevām vēl izcila kafija no automāta. To visu, kā arī dažādu ogu sukāžu un ārstniecisko tēju izlases glītos fasējumos piedāvāja Jeru pagasta Endzeles mājražotājas ANITAS BIRKAVAS ģimenes uzņēmums.

Jeru pagasta piemājas saimniecībā «Lejasvagaļi» «Liesma» viesojusies bieži, jo tur kopš 2000. gada Latvijā vienu no bagātākajām ķirbju kolekcijām veido un audzē šo māju viesmīlīgā saimniece INTA LIELBĀRDE. Viņas zināšanas un stāstītprasme ir apbrīnas vērtas, tādēļ arī likumsakarīgs bija lēmums par saimniecības atvēršanu tūristiem. Nu jau vairākus gadus Intai blakus strādā arī meita LAURA LIELBĀRDE. Viņas pievienotā vērtība ir mājražošana, kuru gados jaunā saimniece uzskata nevis par biznesu, bet gan par misiju — popularizēt ķirbja lietošanas daudzveidību.

Makšķerēšanas veikala «Cope» īpašniece, populārā dažāda mēroga sacensību godalgu ieguvēja RITA VERZA-BAUĢE 23. janvāra rītā «Liesmai» teica: «Tiklīdz ūdenstilpes klāj ledus, tā visiem tūdaļ arī nepieciešamas makšķerēšanas kartes, un otrreiz gadā tieši tāda aktīva sarosīšanās notiek 1. maijā. Pašlaik ir jūtama liela zemledus makšķernieku rosība, jo mūspusē Burtniekā, Vaidavā un visos citos lielākos un mazākos ezeros pēdējās dienās ledus tāds, ka tur bija droši. To gan nevar teikt par upēm. Šogad notika brīnums — tiklīdz uzsala ledus, tā  vienas ziemīgās nedēļas laikā zemledus makšķerniekiem atvēra Peipusa ezeru. Tāds brīnums no igauņiem nebija gaidīts!»

Uzņēmēji rencēnieši AIJA un ARTIS ROMANOVI ir daudziem mūspusē pazīstami, jo gadu desmitiem viņi ar savas zemnieku saimniecības «Mežiņi» produkciju ir Valmieras tirgū. Saimnieciskās darbības pamatnozares joprojām ir integrētā dārzeņkopība atklātās un segtās platībās, pašu izaudzētā pārstrāde, fasēšana vakuumā un piegāde tirdzniecības tīkliem, kā arī tiešā tirdzniecība tirgū. Atlikušajā laikā arī vēl saimnieces hobijs — rožkopība un saimnieka jauninājums — kaltētu dārzāju garšvielu gatavošana.