Šoreiz, apmeklējot kaimiņu novadus, pieteicāmies ciemos pie zīmola «Raunas mājas vistu olas» radītājiem IVARA SALMAŅA un ELITAS SIMSONES. Iemesls vizītei Raunas pagasta «Puriņos -1» ir tāpēc, ka tā saimnieki šovasar bija to 26 novadu uzņēmēju pulkā, kurus Priekuļos, Liepas muižā godināja Vidzemes plānošanas reģions savā gadskārtējā pasākumā «Vidzemes stāsti».
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG), kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem.
Jā, labu uzņēmējdarbības ideju var nošpikot, tā attiecīgajā sfērā palielinot konkurenci, bet labā idejā ieguldīto degsmi gan nekad nevar nokopēt 1:1, jo tā ir tikai tava degsme, tava uzdrīkstēšanās un izdoma, tavs zīmols. Tādu pārliecību šovasar dzirdēju vienā no 26 mūsu reģiona «Vidzemes stāstiem». Tas, kā zināms, ir 26 novadu aktīvāko uzņēmēju un viņu uzņēmumu apbalvošanas pasākums, kuru astoto gadu ar izdomu organizē Vidzemes plānošanas reģions.
Nesen Naukšēnos notika Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotā Lauka diena aitkopībā sadarbībā ar SIA «Ances», Latvijas aitu audzētāju asociāciju (LAAA) un Agroresursu un ekonomikas institūtu.
Nesen notikušajā starptautiskajā izstādē «Rīga Food 2019» piena produktu konkursā kategorijā «Saldējums» 1. vietu un izstādes zelta medaļu ieguva SIA «Rūjienas saldējums» ražotais ražotais «Mini Melts» saldējums ar melleņu garšu.
2019. gada 13. septembrī pirmo reizi tika pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas nominācijās ĀRTELPA, PERSONĪBAS un PROCESI.
Šovasar Valmieras pilsētas svētku tirdziņā starp seno pilsdrupu mūriem apmeklētāji nevarēja ar acīm nepamanīt un ar ožu nesajust kaut ko agrāk šajā tirgū vēl nebijušu. Vienā no teltīm uz palielas, olturim līdzīgas pannas tika ceptas paipalu olas. To smarža bija tik kārdinoša, ka arī «Liesma» tām garām paiet nevarēja. Lūk, ko par neparasto piedāvājumu uzzinājām, aprunājoties ar tā atraktīvo cepēju.
Esot Brenguļos, nu jau trešajos Tomātu svētkos, un gatavojot reportāžu par Latvijas labāko tomātu audzētāju – kolekcionāru darba jaunumiem, nejauši sanāca interesanta saruna ar Ķekavas novada saimniecības «Neslinko» pieredzes bagāto saimnieku Aldi Bražūnu. Ierasts, ka mediji arvien cenšas vispirms tikt pie viņa sievas Elgas intervijām, jo tieši viņa ir ne tikai viena no izcilākajām tomātu audzētājām – kolekcionārēm valstī, bet arī ļoti populāra un pieprasīta lektore. Tā kā šoreiz Brenguļos tomātu fani no Elgas neatkāpās ne soli, nolēmu, ka uzrunāšu viņas kungu un sabiedroto, kā izrādās, nu jau 40. gadu! Par saimniecības «Neslinko» tomātu jaunumiem jau rakstīju 3. septembra «Liesmā» publikācijā «Jau trešie Tomātu svētki, bet pārsteigumu netrūkst», taču žurnālistes piezīmju bloknotā jeb, precīzāk, diktofonā palika, manuprāt, tik interesants stāsts par tomātiem Alda mūžā, ka to nevaru paturēt pie sevis.
Kā zināms, Starptautiskā pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstāde «Riga Food 2019» notika no 4. līdz 7. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. Izstādi papildināja plaša pasākumu, paraugdemonstrējumu un konkursu programma.
«Brīnišķīgs gads lauksaimniekiem!»
Tieši tā, 9. septembra rītā vaicāta, cik tālu jaunās ražas novākšanā tikuši Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» biedri, atbildēja uzņēmuma komercdirektore un agronome ZINTA JANSONE. Viņa sarunā uzsvēra: lai arī kopumā kooperatīva biedru laukos jaunā raža vēl esot vācama apmēram 5000 hektāru platībā, tomēr jūtams, ka šīs sezonas ražas vākšana pamazām tuvojoties finiša taisnei. Pašlaik kooperatīva graudkopji pārsvarā vācot vasaras rapsi un lauku pupas. Paralēli ražas vākšanai arvien notiekot intensīvi sējas darbi, ko šogad bez aizķeršanās varot paveikt optimāli labākajos ziemāju sējas termiņos. «Vienīgi zeme varēja būt mitrāka, bet citādi – lauksaimnieki var būt gandarīti par nozarē ieguldīto un tā vērā ņemamo atdevi ražā,» – tā teica Zinta.
«Te ANDRIS DUKURS – no Vecates džungļiem! Brauciet ciemos, lai redzētu manas mīļās saulespuķes un visus citus manu vecumdienu draugus.» Tādu neierastu ielūgumu nesen saņēmām redakcijā. Paturot prātā atziņu, ka ikviens cilvēks ir apraksta vērts, posāmies ceļā. Ne mirkli nenožēlojam šo iepazīšanos. Ļoti ceram, ka arī jums no šī stāsta tiks kāda optimisma deva!
«Metos iekšā un daru! Baidīties nav laika,» tā Vidzemes plānošanas reģiona Priekuļos, Liepas muižā nesen notikušajā 26 Vidzemes čaklāko cilvēku godināšanas pasākuma «Vidzemes stāsti 2019» video filmā par sevi teica Mazsalacas ēdināšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA «SOLVIS» īpašniece SOLVEIGA REINFELDE.
Pērn, viesojoties Mazsalacā, LPKS «Lauksalaca» graudu kaltē pie prasmīgā klētnieka, no viņa kolēģiem padzirdējām, ka mums būtu vērts aizbraukt arī uz viņa ģimenes dārzu, kur augot vairāku šķirņu vīnogas un bumbieres. Rudens paskrēja tik ātri, ka pērn lūkot šo dārzu tā arī nepaspējām, tādēļ šovasar jau laikus pieteicāmies ciemos pie LĪGAS un OĻEGA ELŠIEM.
Sarunās ar cilvēkiem, kas dažādu apstākļu vai sakritību dēļ ir pametuši Latviju un devušies peļņā un jaunu iespēju meklējumos uz ārzemēm, bieži par vienu no aizbraukšanas iemesliem nosauc sava līdzšinējā darba devēja slikto attieksmi: augstprātību, cilvēcības deficītu, dotā vārda neturēšanu un vēl virkni citu neglaimojošu īpašību. Kaut kā par to atcerējos un iedomājos nesen Priekuļos, Liepas muižā, piedaloties Vidzemes plānošanas reģiona tradicionālajos dārza svētkos, kuros jau astoto gadu ar vērienu godināja Vidzemes 26 novadu čaklākos un izdarīgākos dažādu profesiju un jomu ļaudis: amatniekus, mājražotājus, individuālā darba veicējus, zemniekus un arī uzņēmējus.
Sestdien Brenguļu alus sētā goda vietā atkal bija tomāti. Jau trešo gadu šie Latvijas mēroga svētki pulcē ne tikai valsts pieredzes bagātākos tomātu audzētājus – kolekcionārus – selekcionārus, bet arī šā nakteņa cienītājus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Viņu nesen Valmieras pilsētas svētku tirdziņa raibajā burzmā nevarēja nepamanīt: gados tik jauns, tādēļ, ieraugot viņu pie silti krāsainiem un izteikti latviskiem māla podiem, krūzēm un vāzēm, nospriedām: jauneklis droši vien tirgo kāda podnieka produkciju. Iepazīstoties atklājās, ka alūksnietis KRISTAPS BRASLIS uz Valmieru atvedis pats sava cepļa keramiku.
Tāda nu ir redakcijas darba ikdiena: nākas uzklausīt gan laikraksta lasītāju dusmu uzplūdus par kādu neizdarību, globālu vai arī pavisam lokālu problēmu, gan arī pateicību par kādu avīzes slejās aprakstītu tēmu, cilvēku vai notikumu. Tiesa, labo vārdu izskan salīdzinoši mazāk, jo laikam jau tomēr ziemeļu tautām nav raksturīgi publiski teikt komplimentus. Tā kā šoreiz man nācās dzirdēt pozitīvas atsauksmes par vairākām «Liesmas» publikācijām un tajās skartajām tēmām, tad paturēt pie sevis šos lasītāju viedokļus neuzdrošinos.
Tikko atzīmējām Baltijas ceļa 30. gadskārtu. Daudzviet Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija vēsturiskā notikuma atceres pasākumi ar atmiņām, karogiem, ugunskuriem un svecēm. Nu jau vairāku gadu garumā katru reizi 23. augusta vakarā Rūjienas novada Jeru pagasta Endzelē iepretī Rūjienas – Valmieras šosejai, pieminot Baltijas ceļu, pagasta iedzīvotājas DZINTRA VENDE un INDRA CELMIŅA neviena ne lūgtas, ne mudinātas iededz vairāk nekā simt gaismas lukturīšus. Ir bijuši gadi, kad viņas tur bijušas tikai divatā, bet bijušas daudzas reizes, kad ar saviem lukturīšiem nākuši arī citi vietējie, un tad jau gaismas ceļš sanācis krietni garāks. Nekur citur Latvijā vēsturiskajā Baltijas ceļa maršrutā nekas tāds nenotiek. Kā radās šī skaistā tradīcija? Par to stāsta abas tās uzturētājas.
Kamēr daudzviet Latvijā bango VARAM plānotās teritoriālās reformas domstarpības, pašvaldību darbs neapstājas, jo tām uzticētās funkcijas un pakalpojumi nepieļauj dīkstāvi. Arī Rūjienā, kur pēdējos gados paveikts daudz paliekoša novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā, pašlaik realizācijā atkal vairāki interesanti projekti. Par tiem stāsta Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.
Virsrakstā citētā atziņa ir viena no 26, kas šotrešdien izskanēja Priekuļu novada Liepas muižā – Vidzemes plānošanas reģiona nu jau astoto gadu ar vērienu organizētajā dārza svētku pasākumā «Vidzemes stāsti».