Kā jau katru pavasari Rūjienas novada Tautskolā nesen atkal notika tradicionālā Atvērto durvju diena, kurā ikviens interesents varēja savām acīm iepazīties ar Tautskolas daudzpusīgo piedāvājumu ne tikai praktisku, dzīvē noderīgu iemaņu apguvē, bet arī cilvēku garīgajā izaugsmē un veselības stiprināšanā.
Neilgi pēc gadu mijas Valmierā, «Valletā» satiku LPKS «Māršava» vadītāju DACI PASTARI. Pavaicāju: kā sokas? Atbildes vietā viņa mani pieveda pie vienas no tirdzniecības vietām un, rādot tur greznu, nelielu konfekšu kārbu, teica: «Lūk, mans ražojums un vaļasprieks!» Norunājām tikties Ķoņu pagastā, lai redzētu, kā z/s «Talči» top šokolāde.
Latvijas lauksaimniecības datu centra informācija par 2018./2019. pārraudzības gada produktīvākajiem ganāmpulkiem valstī pēc izslaukuma parāda, ka Top25 saraksta labāko trijniekā notikušas pārmaiņas. Godpilnajā trešajā vietā ierindojusies Naukšēnu novada Ķoņu pagasta SIA «PĒRLES A.A.J.». Izrāviens no Topa vidus panākts ar 332 Holšteinas šķirnes melnraibajām govīm, gadā vidēji no katras izslaucot 13643 kg piena ar 3,51% tauku un 3,29% olbaltuma saturu. Par ģimenes saimniecības ražošanas stabilitāti, attīstību un pēctecību saruna ar JĀNI PASTARU.
Ja vien domās patinam filmu atpakaļ, tad redzam, ka iepriekšējā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanas periodā (2014 – 2020) ne reizi vien sekojām līdzi Baltijas lauksaimnieku protestiem – vienotai rīcībai, lai, esot uz vietas Briselē, pieprasītu maksimāli taisnīgāku, vienlīdzīgāku ES finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.
Latvijā, kā zināms, no 7. februāra ir ieviestas obligātas papildu prasības bioloģiskajā drošībā mājputnu turēšanā un ar šo datumu ir aizliegta mājputnu turēšana ārā.
Kamēr Saeimā turpinās VARAM ierosinātās administratīvi teritoriālās reformas projekta sagatavošana otrajam lasījumam, kamēr reģionos reformas iecerētās Latvijas kartes pārzīmēšanas dēļ daudzviet pieaug iedzīvotāju neapmierinātība par iespējamām piespiedu laulībām, pašvaldību darbs, pildot tām deleģētās funkcijas, neapstājas. Tā tas ir arī Rūjienas novadā. Lūk, ko par aktuālāko un dienaskārtības projektiem «Liesmai» pastāstīja Rūjienas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.
Februāris, kā zināms, ir Sveču mēnesis. Ipiķu bibliotēkā nesen notika kupli apmeklēta vaska sveču liešanas darbnīca. Arī «Liesma» tur pabija. Tā kā sveču darināšana ir darba un laika ietilpīga, tad tās laikā mums visiem kopā sanāca ne tikai zeltainas sveces, bet arī interesantas sarunas.
Rūjienas novada audēju GUNU MIĶELSONI un viņas krāšņos rokdarbus nevar nepamanīt. Vai tas ir kādā no pircēju iecienītajiem gadatirgiem, vai arī internetā www.etsy.com/ shop/Gunaspalete – viņas darbietilpīgais roku darbs arvien uzrunā un dažkārt pat izraisa izbrīnu. Mūsu pēdējā tikšanās bija aizvadītā gada nogalē Valmierā, Ziemassvētku tirdziņā, kad Guna patīkami pārsteidza ar ļoti liela izmēra grīdsegām un košām ziedainēm – Vidzemes novadu tautiskajām jostām.
Mājaslapā www.latnature.lv teikts: «Dabīga dārzeņu pārstrāde dažādos veidos notiek Vidzemes augstienes ziemeļu malā, kultūrvēsturiskā mazpilsētā Raunā. SIA «Latnature» saimniece, uzņēmēja ZANE KRĒSLIŅA-PLĒTIENA jau vairākus gadus ar izdomu dārzeņus pārstrādā dabīgos un veselīgos našķos.»
Lai mazinātu augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja pārnešanas risku no migrējošiem savvaļas putniem uz mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem, ar rītdienu, 7. februāri, kā zināms, visā Latvijas teritorijā atkal tiek ieviestas papildu bioloģiskās drošības prasības mājputnu turēšanā.
Saskaņā ar pieejamo informāciju par augsti patogēnās putnu gripas izplatību 2020. gadā mājputnu novietnēs tā esot konstatēta Čehijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā un Ukrainā, bet savvaļas putniem – Polijā un Vācijā.
Esam tik dažādi. Kas vienam ekskluzīvs, tas otram – nederīgs. Tā kā dabas māte mūs radījusi ar ļoti atšķirīgu ādas struktūru un jutību, tad savu tuvinieku un paziņu lokā zinu pietiekami daudz cilvēku, kuri gadiem ilgi sevi uzskata par Latvijas kosmētikas senākā lielražotāja, uzņēmuma «Dzintars» faniem ne tikai vārdos, bet arī regulārā šīs ražotnes izteikti barojošā sejas krēma «Niveja» patērētājiem.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), kā zināms, dibināta 2002. gadā. Tā apvieno 50 atbilstības statusu ieguvušas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS). Asociācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai. Biedru vidū ir arī vairāk nekā 20 atbilstīgi piena ražošanas kooperatīvi, kuri daudz dara, lai maksimāli palielinātu savu ietekmi Latvijas un Baltijas tirgū.
Latvijas Jātnieku federācija, izvērtējot aizvadītā gada sasniegumus, nesen godināja Gada balvas 2019 ieguvējus. Svinīgajā sarīkojumā divreiz noskanēja SIA «Zirgaudzētava Kocēni» vārds, jo pajūgu braukšanā zirgu vienjūga klasē balvu saņēma Dace Stūre ar palīgu Māri Stūri, bet par mūža ieguldījumu jāšanas sporta attīstībā augstais apbalvojums tika MAIJAI KLEINBERGAI.
Par aizvadītā gada nozīmīgāko veikumu un šā gada iecerēm «Liesmai» stāsta Rūjienas novada domes priekšsēdētājs GUNTIS GLADKINS.
Latvijas 101. gadadienā Rūjienā, kā zināms, notika nominantu «Goda pilsonis», «Gada cilvēks», «Gada skolēns» un «Gada jaunietis» godināšana. Titulu «Gada cilvēks 2019» par Rūjienas vidusskolas mācību darba organizēšanu, vidusskolas kopienas iesaisti projektos un to koordinēšanu, kā arī par skolas vērtību – atbalsta, tolerances, līdztiesības un komunikācijas – apliecināšanu pedagoģiskajā darbībā piešķīra vidusskolas direktora vietniecei mācību darbā NELDAI JAUNZEMEI.
Ir agrs. Tik ļoti labprāt vēl palīstu zem siltās segas. Kas tev deva! Jau dzirdu, kā pa virtuvi rosās mamma, vārīdama ūdeni rīta kafijai un krāmēdama traukā līdzņemšanai vakarvakarā saceptās kotletes. Rīta sveicienā viņa nosaka: «Saliku tā pavairāk, kas zina, cik ēdāju būsiet un kad mājā vēl tiksiet!»
Pērn, kad darbu sāka Krišjāņa Kariņa valdība, pie uzdevumu pildīšanas stājās arī Zemkopības ministrijas jaunais parlamentārais sekretārs, Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības «Zilūži» saimnieks, ģimenes uzņēmuma ražotnes pārtikas zīmola «Grasbergs» radītājs, lauksaimnieku konkursa «Sējējs» 2016. gada laureāts JĀNIS GRASBERGS.
Svētku lampiņas nodzisušas. Eglīšu rotājumi noglabāti līdz nākamajiem Ziemassvētkiem, bet tuvāko cilvēku dāvanas gan vēl stāv acu tuvumā, atgādinot par sirsnīgo kopā būšanu. Piekritīsiet – ne viens vien vēl ir saglabājis arī kādu oriģinālu dāvanu iesaiņojumu, tik necerēti skaistu, ka žēl izmest. «Liesmā» nesen saņēmām kādas valmierietes pateicību veikala «Amarillis» floristēm – pārdevējām par profesionāli veikto pakalpojumu – dāvanu iesaiņošanu. Devāmies lūkot, kā viņām izdodas savienot ziedu tirgošanu un pušķu gatavošanu ar dāvanu saiņošanu. Veikalā todien satikām Daigu un Lindu.
«Joprojām mūsu vidū ir cilvēki, kas uzskata, ka pirms 30 vai pat 40 gadiem ierīkotā meliorācijas sistēma nestrādā. Tā strādā joprojām! Tieši tādēļ ikvienam lielākas vai mazākas lauksaimniecības zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka tā ir viņa zemes vērtība, kas visiem spēkiem un visiem pieejamiem līdzekļiem ir jāsaglabā un atbildīgi jākopj.