Atcerēsimies, ka, sākoties Covid straujai izplatībai, Valmieras Tūrisma informācijas centrs un biedrība «Valmieras Attīstības aģentūra» ļoti operatīvi apkopoja un publiskoja informāciju par uzņēmumiem Valmierā un tās apkārtnē, kas tobrīd piedāvāja savas produkcijas vai pakalpojumu piegādi uz mājām.
Biedrību «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) pirms 22 gadiem nodibināja piensaimnieki, kuri vēlējās izkopt Holšteinas šķirni Latvijā.
Biedrība «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) 29. augustā Burtniekos organizēja un profesionāli vadīja Holšteinas šķirnes dzīvnieku izstādi un jauno piensaimnieku konkursu, kas šogad kļuvis starptautisks.
Pa Ziemeļvidzemes un Latgales apkaimes ceļiem joprojām pārvietojas smagā lauksaimniecības tehnika ar šā gada ražas kravām. Cik tālu mūspusē tikts kulšanas procesā? To «Liesma» vaicāja Vidzemes un Latgales lauksaimniecības kooperatīva LPKS «VAKS» komercdirektorei un agronomei ZINTAI JANSONEI.
Tēva dienu Latvijā šogad atzīmēs 13. septembrī. Tēva dienas pastkaršu sūtīšanas akciju Latvijas Pasts rīko jau kopš 2014. gada un pēdējos piecus gadus sadarbojas ar Latvijas vecāku organizāciju Mammamuntetiem.lv, veicinot apziņu un izpratni par tētu lomu ģimenē un bērnu audzināšanā.
Trešdien, 20. augustā, daudzu vidzemnieku ceļi veda vienā virzienā – uz Gulbenes novadu, kur kā balts, cēls gulbis viesus sagaidīja no ārpuses atjaunotā Stāmerienas pils. Tur notika Vidzemnieku dārza svētki 2020. Jau devīto gadu katru reizi citā vietā tos ar vērienu un lielā sirsnībā organizē Vidzemes plānošanas reģiona komanda. Skaistā tradīcija – katru gadu no jauna pateikties par izdomu, uzdrīkstēšanos un apbrīnas vērtu veikumu visu 26 Vidzemes novadu tā gada aktīvākajiem uzņēmējiem ne tikai turpinās, bet no gada gadā arī pilnveidojas, tā ne vienam vien vidzemniekam kļūstot par gada gaidītākajiem svētkiem.
Piekritīsiet, ka, mērojot lauku ceļus, to malās arvien vēl vērojami visai atšķirīgi saimniekošanas piemēri un attieksme. Īpaši spilgti tas izpaužas laikā, kad zālājos pļaujama zāle. Ir vietas, kur saimnieki to izdara laikus, lai tikai lopbarība sanāktu pēc iespējas kvalitatīvāka, un, ja arī pēc nopļaušanas prāvos barības ruļļus dažādu apstākļu dēļ uzreiz neizdodas aiztransportēt uz glabāšanas vietām saimniecībā, tad tie ir akurāti sakrauti vienuviet ceļmalā. Un ne tikai – bieži vien tie ir arī pārsegti ar polietilēna plēvēm, lai nebojājas. Tajā pašā laikā laukos dažviet diemžēl nākas redzēt arī pa visai prāvu platību izmētātus rupjās lopbarības ruļļus. Nopļauts ir, savākts arī, bet nākas redzēt, ka tālāk tāda ruļļu armija tā arī uz lauka paliek, kamēr rudens lietavu un pat pirmā sniega ietekmē pārvēršas biedējoši melnās ķīpās. Līdz nākamajai zālāju pļaušanas sezonai jau tās kaut kur tomēr pazūd, bet, kā vasara klāt, tā bēdīgais stāsts atkal un atkal atkārtojas. Atcerieties – kādreiz šādu platību saimniekus pamatoti mēdza dēvēt par dīvāna zemniekiem. To skaitu samazināt izdevās ar dažādu ES atbalstu mehānismiem, kritērijiem un lauku kontrolēm. Ko darīt, ja pa kādai darvas karotei kopējās lauksaimniecības podā vēl atrodas.
Arī Ziemeļvidzemē joprojām turpinās jaunās ražas novākšana, kurā ik pa laikam korekcijas ievieš lielāks vai mazāks lietutiņš vai pat migliņa. Mūsdienu graudu audzētāji ne vien darbojas ar modernām lauku darbu tehnoloģijām, bet nu jau lielākajai daļai zemnieku kulšanas laikā arvien pa rokai ir arī pašiem savs graudu mitruma procenta noteicējs. Ko tas ar mērījumu saimniekam pasaka priekšā, to arī tam atbilstoši tobrīd darbus organizē. «Liesma» aizvadītajā piektdienā, izbraucot paprāvu apli pa lauku ceļiem no Ipiķiem, Vilpulkas, Jeriem līdz Rencēniem un Valmierai, pārliecinājās, ka daudzviet tieši tā arī notiek – kombaini iebraukti tīrumā, blakus tiem kravas auto vai traktors ar piekabi, bet kulšana nenotiek, jo iepriekšējā vakarā nolijušā, dažviet pat tikai norasinājušā lietiņa dēļ graudkopjiem nekas cits neatliek, kā nogaidīt.
Jau vairākus pavasarus pēc kārtas Rūjienas novada pašvaldība izsludina finansiālā atbalsta iegūšanas projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi» un katru reizi tam piesakās enerģisku cilvēku – domubiedru kopas, kas savu ideju, iegūstot konkursā ievērību un naudu, gatavas īstenot pašu spēkiem. Šopavasar konkursā uzvarēja pieci dažādi projekti. Viens no tiem – Ipiķos. «Liesma» devās lūkot, kas tur jau paveikts.
Tie, kas apmeklējuši Rūjienas Tautskolu, būs ievērojuši, ka tur arvien aktuāls ir saraksts ar novada iedzīvotāju idejām, kādas prasmes viņi vēl vēlas apgūt savai izaugsmei. Uzskaitījums arvien tiek papildināts, tādēļ liekas, ka mūžizglītības process Rūjienā tāpat kā Rīga nekad nav pabeigts. Ir tikai mērķtiecīgs gājums no viena pie cita izglītošanās projekta.
Par PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietnieces LINDAS UGLANOVAS hobiju – dažādu dārza augu kolekcionēšanu – esam jau rakstījuši ne reizi, jo vienmēr tam bijis pamatots iemesls: te Linda Valmierā, Tērbatas ielā zālienā iepretī tirgum kārtējo reizi sarīkoja astilbju, dienliliju un liliju izstādes, te viņas daiļdārzs tika iekļauts Rūjienas tūrisma apskates vietu sarakstā, te atkal sakoptajā lauku sētā uzņemti īpaši viesi. Tā noticis arī šovasar – ciemos bijuši starpvalstu projekta «Dārza pērles» aprakstītāji – Igaunijas un Latvijas žurnālisti.
Ar Naukšēnu novada Nurmos dzīvojošo un strādājošo pašnodarbināto uzņēmēju INESI ĶEZBERI «Liesma» nesen iepazinās Rūjienas pilsētas svētkos – vietējo amatnieku, mājražotāju un zemnieku ražojumu tirdziņā. Mūs tāpat daudzus citus tirgus apmeklētājus uzrunāja un patīkami pārsteidza Ineses adījumi no lina: moderni un ļoti kvalitatīvi nostrādāti.
PVN likmes samazināšana līdz 5 % Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem mūsu sadzīvē un iepirkumu ikdienā darbojas jau trešo gadu, un visas ar to saistītās puses vienprātīgi ir atzinušas, ka šis ilgi, nebūt ne viegli sabiedrības interesēs gatavotais un ieviestais pasākums ir devis lielu pienesumu gan lauksaimniekiem, vietējo augļu, dārzāju un ogu audzētājiem, gan arī patērētājiem. Aprēķini parāda, ka ar šo soli par 14 % ir pieaudzis svaigo augļu un dārzeņu patēriņš pārtikā, pie kam tie tagad ir lētāki un pircējiem pieejamāki nekā kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā.
Aizvadītajā nedēļā Mazsalacā notika uzņēmēja un zemnieka Mareka Bērziņa ZS Lojas un uzņēmējas Ivetas Pāvulas SIA Spelta rīkotā Lauku diena, kas tāpat kā pārtikas kaņepju audzēšanas tehnoloģijām veltītais trīs gadu pētnieciskais projekts notika sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūtu un uzņēmēja, aktiera Ivara Auziņa SIA Transhemp.
Raunas novada tūrisma ceļvedī par SIA Raunas Ceplis teikts: «Keramikas darbnīca, kurā ir iespēja iepazīt keramikas trauku un dažādu dizaina priekšmetu izgatavošanas procesu no vietējā māla iegūšanas līdz gataviem izstrādājumiem. Sakopta, ainaviska vieta dažādām tūristu aktivitātēm un atpūtai.»
Liesma nesen pieteicās ciemos, un mums ļoti palaimējās, jo gida lomā bija pats uzņēmuma saimnieks EDMUNDS CINIS.
Globālās pandēmijas izplatības rezultātā noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ arī Latvijā visvairāk cietušās uzņēmējdarbības nozares ir kultūra, tūrisms, kā arī viesnīcu un viesmīlības serviss. «Liesma» pieteicās ciemos pie Rūjienas novada uzņēmējiem AIGAS NILVAKAS un VALDA ZIEDIŅA, lai uzzinātu, kā viņu vadītais viesu nams «Lauvas līcis» ir pārlaidis šo mums visiem tik sarežģīto laiku.
Nu jau pagājis labs laiks, kopš Latvijā tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem tepat mūsu zemītē augušiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Atcerēsimies, ka to patērētāju un vietējo ražotāju labā izcīnīt nenācās viegli, bija taču neskaitāmas diskusijas, prognozes un saskaņošanas visdažādākajos līmeņos, līdz beidzot pircēji veikala plauktos cenu zīmēs ieraudzīja tik ilgi gaidītās, pozitīvās pārmaiņas. Nu jau pie tām esam tā pieraduši, ka pat vairs nesekojam līdzi ne savu iepirkšanās paradumu maiņai, ne arī maciņa kopējam ieguvumam.
Pēdējā laikā daudz pozitīvu atsauksmju no rūjieniešiem nācies dzirdēt par KRISTĪNI un EDGARU BOLĒM un viņu izveidotā «Paipusu Parka» sportiski radošajām aktivitātēm, bagātinot dažādus novada pasākumus. Šovasar viņi jau ir gādājuši par aizraujošu laivu braucienu, izklaidējošu velobraucienu, atraktīviem uzdevumiem «Citādos saldējuma svētkos», un nesen viņi jautrākus padarīja Rūjienas novada sporta svētkus Jeru skolas sporta laukumā. Liesma devās ciemos uz Jeru pagastā esošo Paipusu muižu. Tās tagadējie saimnieki ir Edgara vecāki, kuru bioloģiskā saimniecība «Arumi» – plašā apkaimē pazīstamie asinsdesu ražotāji.
«Liepkalnu» maiznīcai vasara, kā ierasti, ir laiks, kad uzņēmuma ražotnēs priekšplānā izvirzās zaļumos līdzņemamo produktu ražošana.
«Liesmā» ne reizi vien jau esam rakstījuši par Latvijas – Krievijas sadarbības kopprojektu «Zaļie torņi», kura sagatavošanas darbi prasīja vairākus gadus. Rūjiena, kā zināms, ir šā projekta galvenais partneris. Šovasar šā vērienīgā starpvalstu projekta realizācija ir sākusies.