Vakar, 7. novembrī, Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par gaidāmo Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, kas, kā zināms, paredz ieviest praksē reformas modeli ar 39 pašvaldībām pašreizējo 119 pašvaldību vietā.
Kad «Liesma» ieradās ciemos pie Lēdurgas pagasta uzņēmēja, bioloģisko kartupeļu audzētāja un graudkopja ZIGMĀRA LOGINA, viņa darbakārtībā bija bioloģiski audzēto kartupeļu kravu sagatavošana vešanai uz Aloju. Tā tas šajā saimniecībā ik rudeni notiek jau vairāk nekā desmit gadus. Zigmārs bija pirmais zemnieks, ko uzņēmums izvēlējās eksperimentālās sadarbības sākumam bioloģiskās cietes ražošanā, tieši tādēļ vēlējāmies ieklausīties viņa pieredzē.
Tiek uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un strauji tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūstot īpaši plāna. Latvijā izsenis to sauc par Veļu laiku. Izrādās, ka jau senie ķelti un balti vēl pirms mūsu ēras uzskatījuši, ka tieši šis ir tas laiks, kad tikai reizi gadā atveras neredzami vārti uz viņsauli, un tikai tad dzīvos var apciemot mirušo gari. Vēl uzskatīja, ka dvēseļu satikšanos mēdzot patraucēt dažādi mošķi un nelabas būtnes, tādēļ, kas vien varēja, pārģērbās biedējošā izskatā, lai aizbaidītu visus ļaunos.
Kad dienas kļūst manāmi īsākas un tumšākas, bet vakari nepielūdzami garāki, ir īstais brīdis iedegt sveci, lai klusībā padomātu un pieminētu, un varbūt pat mums nezināmajā Dvēseļu dārzā atkal satiktos ar dvēseļu radiniekiem. Katram taču tādi ir! Ne jau vienmēr tie ir mūsu asinsradinieki, visbiežāk gan dzīves laikā satikti, iepazīti un patiesi iemīļoti cilvēki, kuri ar savu personību ir iemantojuši mūsu uzticību, atstājuši neizdzēšamas pēdas mūsu raksturā, dzīves uztverē un esībā.
Aizvadītajā nedēļā daudzu lauksaimnieku ceļi veda uz Burtnieku pagasta zemnieku saimniecību «Mareņi», un ne tikai tāpēc, ka tur notika LLKC organizētā Lauku diena, bet arī tāpēc, ka šajā saimniecībā ir iesākts nozarei vērtīgs divu gadu demonstrējuma projekts «Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus».
Pēdējos gados arī Latvijas piena lopkopības saimniecībās arvien vairāk ienāk slaukšanas, barības piestumšanas, mēslu savākšanas un vēl citi fermu funkciju izpildītāji roboti. Tās ir ne tikai lielas investīcijas un ilgas kredītsaistības, bet arī nopietnas pārmaiņas ganāmpulka apsaimniekošanā un bieži vien arī saimnieku domāšanā.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).
Laugas purvā pēc modernākajām tehnoloģijām ierīkotajos laukos vairāk nekā 20 ha platībā pašlaik bagātīgi ražo septiņas Amerikas un desmit Latvijas lielogu dzērveņu šķirnes. Plānots nolasīt vairāk nekā 80 tonnas ogu. Bez valsts un ES atbalsta nozarē daudz paveikusi zemnieku saimniecība «Gundegas». Tajā audzē dižbrūklenes (lielogu dzērvenes), cidonijas, upenes, irbenes, pīlādžus, smiltsērkšķus. No ogām un augļiem pēc pašu izstrādātas tehnoloģijas (pasaulē labākās!) ražo sukādes, top arī sīrupi, sulas, tējas un vēl citi produkti.
Piekritīsiet, ka arī jums šad un tad, komunicējot ar līdzcilvēkiem, ir gadījies nonākt situācijās, kuru pozitīvi uzlādētā atmosfēra ne tikai ievērojami uzlabo tā brīža garastāvokli, bet arī vēl ilgi pēc tam liek domāt par notikušo. Laba vārda, veselīga humora un cilvēcīgas attieksmes spēku pavisam nesen – 11. oktobra pēcpusdienā, dodoties mājās no Rīgas uz Valmieru ar satiksmes autobusu, piedzīvoju nebūt ne es vienīgā, bet arī visi citi tās piektdienas pievakares reisa pasažieri.
Kad Rūjienas mājas lapā pamanījām ielūgumu uz novada iedzīvotāju nu jau trešo tikšanos – ekskursijas formā, zinājām, ka arī «Liesmai» tur jābūt, jo atceramies, cik interesanti par līdzīgu braucienu pērn arī mūsu laikrakstā rakstīja «Rūjienas Vēstneša» redaktore Ilona Dukure. Tad nu šoreiz pieteicāmies līdzbraucējos.
Nesen notikušajā Simjūda tirgū Valmierā pie Hanzas sienas ikvienu priecēja vienotā stilā noformētās gardēžu ceļa «Livonijas garša» viesmīlības pieturvietu saimnieku tirdzniecības vietas.
«Mūsu senču darba ciklā visi svarīgie lauku darbi bija jāpadara līdz Miķeļdienai. Kad klētis, apcirkņi un pagrabi bija piepildīti, ļaudis svinēja svētkus un rīkoja bagātus tirgus. Valmierā jau kopš viduslaikiem tirgu rīkoja pie baznīcas Sīmaņa dienā, oktobrī. Tolaik tas bija viens no lielākajiem Vidzemē, pēdējais pirms ziemas iestāšanās.
«Par ķiplokiem varu runāt kaut vai visu dienu!» – tā, abpusēji saskaņojot intervijas laiku un ilgumu, telefonā ar humora dzirksti man atbildēja zīmola «Asumiņš» īpašnieks, pieredzējis ķiploku audzētājs JĀNIS CINIS no Valmiermuižas.
Ekskluzīvu izglītošanās un jaunu garšu iepazīšanas iespēju Valmieras tehnikuma ēdināšanas servisa audzēkņiem un pasniedzējiem 8. oktobrī sagādāja biedrība «Siera klubs» un tā valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Saņemot atbalstu no kluba biedriem – Latvijas vadošajiem siera ražotājiem, Vanda tehnikuma kārtējai Meistaru dienai bija sarūpējusi ne tikai sierus un to produktus no jau labi zināmajiem uzņēmumiem «Valmieras piens», «Smiltenes piens», «Limbažu siers», PKS «Straupe», bet arī no piena tirgū vēl samērā jauniem spēles dalībniekiem: Raunas «Siera un makaronu ražotnes» un uzņēmuma «Trikātas piens». Meistaru dienā ne viens vien varbūt pat pirmo reizi mūžā iepazina garšas buķetes no Latvijā ražotā aitu piena siera, no Raunā gatavotā beramā «Zaļā siera» un gī sviesta, no Trikātā, atjaunotajā ražotnē ražotā bioloģiskās izcelsmes zilā pelējuma siera jeb «Bio Blue» un vēl no citiem neparastiem pārtikas produktiem, piemēram, tepat Latgalē audzētiem gliemežiem.
Nāk rudentiņis, būs barga ziema. Labi, ka arī pie mums laikus ir sākusies dzīvokļu apkures jaunā sezona. Kamēr vieniem prieks par silto mājokli, citi ar bažām savā pagalmā vēro kārtējos jurģus. Paunas pār plecu, un prom! Uz citu – lētāku, vieglāk nomaksājamu mitekli. Nepaiet ne pāris dienu, un, rau, cits ar paunu padusē jau atkal klāt!
Rūjienas novada Tautskolā kopš vasaras ir apskatāma gobelēnu izstāde «Rūjienas ainavas krāsās». Darbi, apgūstot jaunu rokdarbu prasmi, tapuši tekstilmākslinieces DIĀNAS HOFMANES vadītajās aušanas nodarbībās.
Ipiķu pagasts, kā zināms, ir uz ziemeļiem izvirzītākā teritoriālā vienība Latvijā. Tā vēsturiski izveidojusies no divām kādreizējām Ipiķu un Ķirbēnu muižām. Ziemeļu daļā pagasts 21,7 km garumā robežojas ar Igauniju. Ipiķu pagasts ir viens no mazākajiem Latvijā, jo tā platība ir vien 67,4 kvadrātkilometri. Toties tā ir zaļa un tīra vide, kur ligzdu vijot melnais stārķis, mājo melnā dzilna, pastaigājas lācis un vilki iezīmē savas robežas.
Rūjienas amatnieku biedrībai «Rūzele» un novada Tautskolai ir skaista tradīcija – katru gadu, Miķeļdienu gaidot, Pagalma svētkos godināt kaut ko novadam raksturīgu. Cieņa jau parādīta liniem, āboliem, ķirbjiem. Nu bija pienākusi kārta godā celt kartupeli.
Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā zināms, soli pa solim jau kopš 2017. gada notiek Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna sagatavošana, kurā šā gada galvenie uzdevumi bija regulu apspriešana, pati plāna izstrāde, nosakot galvenās vajadzības, prioritātes, mērķus, pasākumus un tiem atbilstošas finanses. Nākamgad paredzēta KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana, noteikumu sagatavošana un ieviešana, lai jau no 2021. gada varētu sākties visa nolemtā īstenošana. Ir dzirdēts, ka Briselē jauno KLP dēvējot nebūt ne par revolūciju, bet gan par evolūciju. Ko no tās deklarētajiem ekonomikas, vides un sociālajiem mērķiem cer sagaidīt Latvijas lauksaimnieki? Zemkopības ministrijas mājaslapā šovasar notika aptauja, vaicājot, kurš no nākotnes KLP ekonomiskajiem mērķiem (taisnīgi ienākumi, palielināta konkurētspēja un palielināta vara pārtikas ķēdē) jums ir svarīgākais.
Neparastu kolekciju dārzu trīs hektāru platībā Raunā, Lauku ielā 1, ar labu izjūtu un gaumi veido ILVA un JĀNIS LODZIŅI, piepalīdzot meitai Kristiānai un dēlam Jānim.