Uz priekšu svied, lai priekšā rastu
Virsrakstā citētā atziņa ir viena no 26, kas šotrešdien izskanēja Priekuļu novada Liepas muižā – Vidzemes plānošanas reģiona nu jau astoto gadu ar vērienu organizētajā dārza svētku pasākumā «Vidzemes stāsti».
Virsrakstā citētā atziņa ir viena no 26, kas šotrešdien izskanēja Priekuļu novada Liepas muižā – Vidzemes plānošanas reģiona nu jau astoto gadu ar vērienu organizētajā dārza svētku pasākumā «Vidzemes stāsti».
Aprit 30 gadi, kopš 1989. gadā divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās 600 km garajā Baltijas ceļā no Tallinas, cauri Rīgai līdz Viļņai. Tā bija vērienīgākā miermīlīgā protesta akcija Baltijas valstu vēsturē, kurā baltieši, rokās sadevušies, pasaulei apliecināja vienotību Neatkarības atgūšanai. Latvijā Baltijas ceļš sākās uz robežas – Ķoņu pagasta Unguriņos, kur viens no pasākuma organizatoriem bija Latvijas Tautas frontes Rūjienas grupas vadītājs ILMĀRS LANDRĀTS.
Kad «Liesma» 15. augusta rītā ieradās Jeru pagasta Endzeles muižā, kurā vairākas vasaras notiek Rūjienas novada pašvaldības un tās Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra rīkotā vasaras nometne «Rūjas dadzis», tās dalībnieki ir tikko cēlušies, lai no muižas dārzā uzceltās telšu pilsētiņas dotos brokastīs. Drīz vien visapkārt rīta klusumu nomaina bērnu smiekli un kņada. Tā kā «Liesma» vairāku gadu garumā ir bijusi aculieciniece šīs nometnes aktivitātēm gan sākotnē bijušajā Rūjas skolā, gan vēlāk Endzeles muižā, uzreiz ir skaidrs, ka tik daudz bērnu nometnē laikam gan ir pirmoreiz. Vai tā? Un kā gan ar tik kuplu, vienmēr darboties alkstošo pulku var tikt galā? To stadionā mirkli pirms komandu spēlēm vaicājām šīs nometnes idejas autorei, jauniešu centra vadītājai DAINAI ROZEI.
Jau vairākus gadus Reģionālās preses dienās Zemkopības ministrijā darba kārtībā ir arī problēmas risinājuma meklējumi par antibiotiku atbildīgu lietošanu. Vienā no pēdējām tikšanās reizēm ministrijā ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Antra Briņķe lūdza lauku žurnālistus pēc iespējas vairāk rakstīt arī par sāpīgo tēmu, jo starptautiskās organizācijas ir atzinušas, ka antimikrobiālās rezistences (AMR) attīstība rada ne tikai smagas sekas cilvēku un dzīvnieku veselībai, bet nu jau tā kļuvusi par globālu un ātrā tempā pieaugošu draudu veselībai un pat dzīvībai, tādēļ, raugoties rītdienā, vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama valstu steidzama un koordinēta rīcība».
«Liesmai» ir tradīcija katru gadu augustā, lauku ceļus mērojot, iegriezties Jeros – LPKS «Daiva», un tā mums ir bijusi lieliska iespēja izsekot šī graudkopības kooperatīva mērķtiecīgai izaugsmei par moderni aprīkotu graudu pirmapstrādes, uzglabāšanas un realizācijas uzņēmumu. Kāda ir šī sezona? To 15. augusta pēcpusdienā vaicājām LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājam ARNIM ĶIBERAM.
Ir kāda paziņa, kura, dzīvodama Rīgā, jau gadu desmitiem man pasūta sev un savai ģimenei iegādāt pa medus burciņai no kādas mums abām zināmas zemnieku saimniecības. Tikai no tās un ne no vienas citas, jo, lūk, pati reiz tur bijusi, visu savām acīm redzējusi. Tātad – uzticība! Un arī daudz ko citu savam ikdienas patēriņam viņa Rīgā iegādā pa tiešo tikai no zināmiem zemniekiem vai mājražotājiem. Dzirdu, ka tā dara arī ne viens vien mājas vistu olu, svaigpiena, gaļas un arī dārzāju pircējs. Vairumā gadījumu vispirms notiek saimnieka, konkrētās ražošanas vietas iepazīšana un tikai tad sākas tiešie tirdzniecības kontakti bez starpniekiem. Tas notiek tikai un vienīgi tādēļ, ka arvien vairāk ir cilvēku, kuri no pārtikas produktu ražotājiem sagaida videi un cilvēku veselībai draudzīgu saimniekošanu.
Turpinām informēt par biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) 10. augustā Burtniekos organizēto kārtējo, nu jau otro šķirnes dzīvnieku izstādi.
Biedrība «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» (LHA) 10. augustā Burtniekos jau otro gadu organizēja un arī profesionāli vadīja Holšteinas šķirnes dzīvnieku izstādi.
Iztēlosimies, kā, jaunai dienai sākoties, mēs basām kājām pa mīkstu, paklājam līdzīgu zālienu izejam no savas mājas sasveicināties ar sauli. Mēs stāvam kalna galā, un pie mūsu kājām ir gleznainā Rauna ar saviem pauguriem un lejām. Tieši tāda dzīves laime ir raunēniešu EDĪTES un IMANTA JURGENU ģimenei. Ar saimnieku laipnu atļauju arī «Liesmai» bija prieks paviesoties šajā paradīzes stūrītī.
Kocēnu novada z/s Dzintari un Andrejs Kārklis, Kocēnu novada z/s Zilūži un Jānis Grasbergs, Burtnieku novada SIA Zemturi ZS – Imanta un Jānis Višņevski, piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Straupe un tās izcilais vadītājs Imants Balodis, Vidzemes un Latgales lauksaimnieku LPKS VAKS un tās mūsdienīgais valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, – lūk, tie ir tikai daži spilgtākie, sekmīgākie mūsu reģiona lauku uzņēmēji – Zemkopības ministrijas prestižākā apbalvojuma Sējējs laureāti. Ministrijas mājas lapā sadaļā www.Sejejs.lv zelta burtiem par šo balvu teikts: Ar lepnumu par labākajiem saimniekiem Latvijā.
Pa lieliem un maziem ceļiem no agra rīta līdz pat pusnaktij Valmieras virzienā joprojām dodas visdažādāko marku spēkrati ar jaunās ražas kravām. Reģiona graudkopji, izmantodami labos laika apstākļus, steidz vākt izaugušo. Kā sokas? To «Liesma» 6. augusta pusdienlaikā vaicāja Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības «VAKS» komercdirektorei, agronomei ZINTAI JANSONEI.
Ar uzņēmējdarbību bagātajā Raunā uzņēmēju ZANES un ILMĀRA CERIŅU ģimenes uzņēmums SIA «Siera ražotne» ir vienīgā vieta Baltijā, kur top beramais «Zaļais siers» ar pašu dārzā izaudzētu sierāboliņu. Tā kā ražotne ar degustāciju zāli un makaronu darbnīcu cauru gadu ir atvērta tūristiem, arī «Liesma» nesen pieteicās ciemos.
Visā Latvijā pašlaik notiek intensīva ziemāju kulšana. Arī Vidzemes un Latgales graudkopju kooperatīvajā sabiedrībā «VAKS», kura nesen nosvinēja savas darbības 20 gadskārtu, graudu torņi un preču vagoni strauji pildās ar jauno ražu. Kāda ir šī sezona? Par to saruna ar LPKS «VAKS» valdes priekšsēdētāja INDULI JANSONU.
«Mūs aizrauj apziņa, ka radām veselīgus un reizē arī gardus tradicionālo saldumu aizstājējus. Apzināmies, ka mazas lietas mūsu rokās kļūst par lielām un vērtīgām. Mēs mācām un pierādām, ka veselīga pārtika var būt arī našķis. Ar mīlestību dodam savu ieguldījumu sabiedrības veselībā.»
Piekritīsiet, ka mums, valmieriešiem, laiku pa laikam, uzņemot tuvus vai tālākus viesus, gribot negribot nākas iejusties gida lomā. Tā arī man nesen pēc kāda pasākuma Valmierā negaidot bija jākļūst par nelielas rīdzinieku grupiņas pavadoni. Pie tam šajā kompānijā daži cilvēki Valmierā nebija viesojušies vairākus gadus, tādēļ viņi mani lūdza parādīt tieši pēdējo gadu ieguvumus. Pildot gida pienākumus, pats jaukākais, manuprāt, ir tieši tas, ka pie viena arī tu pats uz savu dzīves vietu paraugies it kā caur cita acīm un pavisam no cita skatu punkta.
Valmieras 736. gadadienas svinību otrās dienas ieskaņa, turpinot mūspuses labākās tradīcijas, bija atvēlēta mājražotāju, zemnieku saimniecību un amatnieku ražojumu tirdziņam.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Skrīveru zemkopības institūta speciālisti Burtnieku novada sēklkopības saimniecībā «Adzelvieši» tur ierīkotajos izmēģinājumu laukos nesen organizēja interesentu kupli apmeklētu lauku dienu par dažādu nektāraugu, zaļmēslojuma un slāpekli piesaistošu augu audzēšanu un izmantošanu.
Vairāki Valmieras tirgus regulārie apmeklētāji satraukušies, ka viņu gadiem iecienītajā tirdzniecības vietā jūtami samazinājies ne tikai svaigās gaļas piedāvājums, bet arī sarucis tās tirgotāju skaits. Patērētāji neizpratnē «Liesmai» vaicā, kas noticis un vai pie vainas svaigās gaļas pazušanai no tirgus varbūt ir vainojamas kārtējās likumdevēja prasību izmaiņas.
Kopš 16. jūlija Valmierā, Rīgas ielā 21, durvis vēris serviskomercfirmas «Kvarcs» sadzīves tehnikas veikals, kas ir Madonas uzņēmuma jau sestā tirgotava Latvijā.
Tikko notikušais Eiropas BMX čempionāts Valmierā, divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga vārdā nosauktajā trasē, neapšaubāmi ir gada Notikums, par kuru vēl ilgi runās šī dinamiskā sporta veida dalībnieki un līdzjutēji tuvumā un tālumā. Valmierai pēc pasākuma pelnīti tikusi profesionāļu atzinība par vienu no labāk organizētajiem Eiropas līmeņa čempionātiem.