Aivars Ustups

Sala vecis naktī bija gādājis, lai ledus uz Trikātas ezera būtu pietiekami drošs. Nelielais putenis rīta pusē vēl steidza ar baltumu nosegt visu, kas vien nav jāredz, un iepriekšējā sestdienā Trikātā varēja sākties Niedru svētki, pirmo reizi arī šajā pusē. Piepucējot populāro teicienu, jāatzīst, ka trikātieši tādus jau sen bija pelnījuši. Ar to vien, ka Beverīnas novadā ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu tiek realizēts projekts «Trikātas ezers – mūsu kopīgā rūpe». Tā ietvaros, lai novērtētu ezera ekoloģisko stāvokli un noteiktu turpmākos darbus situācijas uzlabošanai, izstrādātu ezera ekspluatācijas noteikumus, kopā ar Vides risinājumu institūta ekspertiem čakli līdzdarbojās arī Trikātas pamatskolas skolēni. Viens no viņu īpašajiem uzdevumiem bija aptaujāt trikātiešus un ieklausīties, kas viņiem sakāms par šo ezeru. Lielākie no projekta veikumiem ir: ezera atveseļošanai demontētas ūdenī pirms gadiem ievietotā siltumsūkņa kontūras (tajās esošā viela bija nokļuvusi ūdenī, radot apdraudējumu ezerā mītošajām dzīvībām), atjaunotas Trikātas pamatskolas attīrīšanas iekārtas, daudzdzīvokļu mājai «Lazdukalni» tādas izbūvētas.

Latvijas Dabas muzeja speciālisti kopš 2000. gada nosauc Gada dzīvnieku, kas kļūst par sava veida dabas simbolu. Līdz šim tā vairāk akcentēja dzīvniekus, kuru skaits mūsu teritorijā strauji samazinās vai ir jau uz izzušanas robežas. Šādu uzmanību prasa gan 2017. gada dzīvnieks zutis, gan pērn šo titulu ieguvusī vāvere. Gada dzīvniekam 2019. – alnim (Alces alces) – gan izzušana nedraud, jo to Latvijā ir pāri par 20 tūkstošiem un nu jau gadiem aļņu skaitam ir tendence pieaugt. Palielina gan arī nomedīt atļauto aļņu skaitu, taču mednieki nepagūst. Tā 2017./2018. gada sezonā drīkstēja nomedīt 7801 alni, bet 749 palika dzīvot. Šos dzīvniekus medīt drīkst tikai no 1. septembra līdz 31. decembrim.

Lai cik modernas ir šodienas tehnoloģijas un to iespējas, reizē, kad sāk māju būvēt vai pie jau uzbūvētās aka jārok, joprojām daudzi talkā sauc rīkstniekus – prasmīgus cilvēkus, kuri ar koka klūdziņas vai arī citādiem veidojumiem prot noteikt, kur pazemē ir ūdeni saturošas āderes. Skeptiķi šādas cilvēku spējas gan vēl bieži apšauba, bet rīkstnieki savas spējas pierāda ar reāliem darbiem.

Lai pievērstu uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai, kopš 2015. gada Latvijas Dabas fonds nosauc arī Gada dzīvotni. Pērn šajā godā bija celts jebkurš dižkoks, šogad – jau visi boreālie un vecie meži, kuros ir izdzīvojuši gan senie koki, gan arī daudzas, citur vairs reti sastopamas dzīvības.

Reiz viņu bija daudz

Jaunībā ziemās, brienot pa mežu vai mežmalu, ne reizi vien iznāca arī tādu nobīšanos pārdzīvot, kad it kā gludi saputinātais sniega klajums pēkšņi atveras un uzspurdz gaisā. Biju iztraucējis mežirbes, kurām biezais sniegs ziemā ir labākā guļvieta. Sakļāvušas spārnus, mežirbes burtiski ienirst sniegā, virs tā atstājot vien no tāluma ļoti grūti pamanāmas galvas. Kupenā putniem ir gan pietiekami silti, gan arī droši, jo tādai naktsmītnei pa sniegu plēsīgajiem zvēriem ir tikpat kā neiespējami bez vismazākā trokšņa pielavīties.

Ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) organizētu preses konferenci, kas decembrī notika Dabas muzejā Salaspilī, noslēdzās dabas skaitīšanas otrās sezonas lauku darbi. Pērn apsekoti aptuveni 500 tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, kā arī 32 hektāri ezeru un teju 10 tūkstoši hektāru upju. Šiem darbiem 265 cilvēki (to skaitā 250 eksperti) tērējuši 38443 darba stundas. Līdz jaunās lauka sezonas uzsākšanai nu notiek iegūto datu apkopošana un pārbaude.

Ar vairākām, iespējams, dabai un arī cilvēkiem ne pašām draudzīgākajām ziņām šo gadu ievada Latvijas Entomoloģijas biedrība. Tā par «Gada kukaini 2019» ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipennis) un par gada bezmugurkaulnieku – mārīšzirnekli (Eresus sandaliatus).

CILDINĀJUMS. Latvijas simtgadē īpašu uzmanību ir pelnījusi 452 kilometrus garā Gauja – vislatviskākā upe. Ir mums vēl dažas citas par Gauju krietni garākas, arī par likteņupēm dēvētas, taču to aizsākumi ir jau citu valstu teritorijās. Gauja, vien nedaudz dažviet pietuvojoties Igaunijai, visā savā plūdumā no Vidzemes augstienes vijas cauri Latvijai.

Klaudz āmuri: gatavojam jaunas vai remontējam vecās putnu barotavas. Taču ornitologi atgādina, ka daudzviet vēl nedarīti, nu jau pat nedaudz nokavēti ir citi ar putnu dzīvi saistītie darbi. Proti, kamēr daudzi putni ir siltākās zemēs, ir jāpagūst pārlūkot, iztīrīt un arī salabot būri, ko viņu ligzdošanai esam izlikuši.

Novembris ir lašveidīgo zivju nārsta laiks. Dabai draudzīgie izmanto iespēju šajā laikā upju straujtecēs skatīt vienreizējus mirkļus ar nārstot atnākušajām zivīm. Neguļ gan arī malu zvejnieki, izmanto iespēju pielavīties zivīm, kas nārsta brīdī kļūst neuzmanīgas, un tās nodurt vai pat noķert ar rokām. Tādēļ novembris ir arī pastiprinātas uzmanības laiks Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektoriem, zivju nārstu sargājot.

Viens no  daudzkrāsainākajiem Latvijas valsts svētku nedēļas pasākumiem Kocēnu novadā bija kultūras un amatniecības centrā, kur sestdien atklāja fotogrāfiju izstādi «100 mirkļi Latvijai». 100 lielformāta fotogrāfijas kā svētku dāvanu savam novadam, pagastam bija sagādājusi vaidaviete Marika Eglīte un viņas domubiedri. Bez viņas par Latvijas dabas ainavām, cilvēkiem svētku brīžos un ikdienā, par viņu emocijām un dzīves ikdienu izstādē stāsta arī fotogrāfi Andrejs Komarovs, Česlavs Mazulis, Vida Kadiķiene, Agnis Šmits un Dace Ūdre.