Par 2016. gada putnu Latvijā nosaukts dižraibais dzenis (Dendrocopos major). Lai par viņu uzzinātu kaut nedaudz vairāk, nekā dažādās putnu grāmatās rakstīts, par saviem novērojumiem lūdzu pastāstīt vienu no zinošākajiem ornitologiem Valmieras pusē ANDRI KLEPERU.
Iespējams, vienu no šīs ziemas skaistākajām vēl sniegotajām dienām paguva pavadīt tie, kas sestdien pulcējās Dabas izglītības centrā Kocēnu «Vecupītēs», lai kļūtu par pasākuma «Pēdas mežā» aktīviem līdzdalībniekiem.
Iepriekšējā trešdienā, kad desmitiem valmieriešu pulcējās Vecpuišu parkā, lai spriestu par koku ciršanu vai saglabāšanu, viņu sākotnējais noskaņojums bija pat kareivīgs, jo daudzi bija sapratuši tā, ka jau noraidītais projekts par gandrīz 100 koku izciršanu tiek bīdīts atkal.
Kādas rūpes sagādā šī brīžiem aukstā, brīžiem sniegotā ziema? — jautāju Brenguļu pagasta saimniecības vadītājam JĀNIM FŪRMANIM.
Novadā atkal izsludināts konkurss jauniešiem par iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā. Stāsta novada jaunatnes lietu speciāliste LELDE VILKA.
Smaidoša, pat jautri smejoša demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, mazāk smaidīga partijas «Vienotība» līdere Solvita Āboltiņa, omulīgais Kārlis Šadurskis, prieka pilni vaibsti arī citu «Vienotības» valdes locekļu un deputātu sejās vakar vīdēja videoierakstos un fotogrāfijās brīdi pirms šo personu tikšanās ar Ministru prezidenta amatam nominēto Māri Kučinski. Lai nu ko, bet smaidu ģīmī pat tad, kad iekšās, iespējams, viss pamatīgi vārās, politikas cīniņos pieredzējušie ir iemācījušies saglabāt.
Gada nogalē jau stāstīju, kā Kauguru pagasta «Svitkās» pat ziemas aukstumā ābeļu dārzā sastapu Kalvi Eliāsu, kurš bija tur eksperimentējot uzsācis nopietnus vīru lietu darbus — apzāģēja ābelēm zarus. Darbs viņam veicās pārdomāti un apbrīnojami raiti. Nodomāju, ka viņa pieredze, meklējumi un atradumi augļu koku kopšanā noderēs daudziem. Tādēļ aicināju augļkopi par to pastāstīt arī «Liesmas» lasītājiem.
Tālajā 1962. gada vasarā, studiju laikā vācot folkloru Madonas rajonā, staigājām pa lauku mājām, ieklausoties vietējos iedzīvotājos. Cītīgi vairākās kladītēs (tās joprojām glabājoties Latviešu folkloras krātuvē) pierakstīju tautas dziesmas. Īpašs bija uzdevums pierakstīt arī nerātnās, ar tiešiem vārdiem. Kautrējās gan ļaudis tādus vārdus teikt. Uzdevumu izpildījām, vien ar šņabīti kādam vecākam vīram mēli atraisot.