Latvijas zaļie noguļ uznācienu Eiropā
Informācijas drūzmā un pat haosā, kas ikdienā zib gar acīm, saklausāma ziņās un cenšas ielīst mūsu smadzenēs pat pa tiešo, katrs cenšamies vispirms atlasīt sev tīkamākās, pat ilgi gaidītās ziņas. Tādu, varbūt ne tikai sev vien tīkamu vēstījumu sadzirdēju arī Egila Levita pirmajā runā no Saeimas tribīnes, kad viņu ievēlēja par Latvijas nākamo prezidentu. Viņš solīja, ka strādās, «lai nākamās paaudzes mantotu stipru, drošu un zaļu Latviju». Tik augstā vietā aiz stipruma un drošuma akcentēt arī Latvijas kā zaļas valsts vajadzību līdz šim nebija solījis neviens prezidents. Arī ne Raimonds Vējonis, kurš līdz ievēlēšanai šajā augstajā amatā jau kopš 1990. gada pats bija Latvijas Zaļās partijas vecbiedrs, arī par vides un zaļajām lietām atbildīgo ministriju (to nosaukumi pie dažādām valdībām ir bijuši mainīgi) ministrs.
Vides lietu sakārtošanā, zaļās domāšanas virzīšanā, pats piedaloties dažādos zaļo pasākumos, pastāvīgi atgādinot, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, Vējonis neapšaubāmi ir paveicis daudz. Taču neatceros, ka, būdams jau Valsts prezidents, viņš ierosināja kaut vienu likumprojektu, kas būtiski valsts zaļumu stiprinātu, pat pieprasītu to palielināt.
Ka esam zaļi, atgādinām daudz un pat pietiekami skaļi. Bet tikmēr atkal arvien vairāk meži un nomaļas vietas tiek piegāztas ar līdz apglabāšanas poligoniem neaizvestiem atkritumiem, pietiekami bieži atkal uzzinām par piesārņotiem ūdeņiem. Šajā ziņā laikam gan vistreknāko akcenta strīpu dažādu vidi sargājošo dienestu nevarībai nesen pavilka no rūpnīcas «Biolar» līdz Zemgales ceļmalām aizvestās un tur izlaistītās ļoti indīgā šķidruma tonnas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv