Aivars Ustups

To, ka pēc priekšvēlēšanu cīniņiem un pēcvēlēšanu nerimstošajiem strīdiņiem valstī dzīve atkal sāk ieiet kaut cik normālā ritumā, pierādīja 13. Saeimas pirmā sēde otrdien. Tajā, it kā nemaz nedzirdējuši politisko norišu vērotāju iepriekšējās prognozes, ka tik sadrumstalota Saeima, kurā nevienai no septiņām partijām nav izteikta skaitliskā pārsvara un gandrīz vai ne par ko nevarēšot vienoties, deputāti pat pārsteidzoši raiti, bez neviena atkārtota balsojuma ievēlēja Saeimas prezidiju. Var jau būt, ka šādu raitumu būtiski ietekmēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa deputātiem ieteiktais novēlējums atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, lai tas «nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju», kā arī aicinājums neizteikt tādus attaisnojumus kā «koalīcija tā izlēma», «es nebiju klāt», «tas ir partijas lēmums».

Stundu agrāk vai vēlāk (pat ja šīs nedēļas nogalē tomēr atkal bīdīsim pulksteņa rādītājus par stundu atpakaļ), bet neapturami tuvojas tieši 100 gadi, kopš 1918. gada 18. novembrī pusastoņos vakarā toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī (tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī) sākās Tautas padomes sēde, kura pasludināja, ka ir tapusi Latvijas valsts.

Laikā, kad 13. Saeimas vēlēšanās vairs tikai 30 procenti vēlētāju ir balsojuši par līdzšinējo valdību veidojušo Saeimas frakciju (Vienotība, ZZS, VL - TB/LNNK) deputātiem un 6. novembrī uz pirmo sēdi pulcēsies jaunos mandātus ieguvušie, ir diezgan liels paradokss, ka vēl daudz ko izlemt savās sēdēs steidz Saeima.

Šajā politiski un arī klimatiski ļoti vējainajā laikā ir parādījusies reālas enerģijas pārpilna un, iespējams, arī gaiša ziņa. Proti, Zviedrijas Eolus Vind AB meitas uzņēmums Latvijā SIA «Eolus» ir pieteicies uzbūvēt Latvijā, konkrētāk, Dobeles un Tukuma novadā, līdz šim lielāko elektrostaciju parku ar 51 vēja turbīnu. Patlaban jau tiek slēgti līgumi ar parka izbūvei vajadzīgo zemju īpašniekiem, notiek visas vajadzīgās šāda parka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, kā arī projekta sabiedriskā apspriešana.

Ikdienas sarunās daudzi ir ieraduši lietot vārdkopās tik pretrunīgus vārdus, ka bieži vien pat nevar saprast teiktā patieso jēgu. «Briesmīgi drošs», «ārprātīgi gudrs», «šausmīgi skaists» ir vien dažas pērlītes tagad arī ar tikpat pretrunīgiem svešvalodu vārdiem pārpildītajā mūsu valodas bangojošajā jūrā. It kā jau saprotam vai vismaz mēģinām saprast, ko teicējs ar šo šausmīgumu vai briesmīgumu cenšas akcentēt. Taču katrs vārds nes sevī arī jēdziena nastu, pat tiešu trāpījumu pa mūsu «smadzenēm» vai, precīzāk sakot, apziņu. Lai cik sirsnīgi pretrunīgo vārdu teicējs ir gribējis kaut ko izcelt, cildināt vai pat slavināt, blakus labo apliecinošajam vārdam izteiktais netīkamais, citā situācijā parasti kaut ko sliktu vēstošais bieži trāpa vispirms. Sadzirdot par šausmām gribot vai negribot vismaz zemapziņā satraucamies. To, ka šīs šausmas var attiecināt arī uz kaut ko ļoti skaistu, apziņa sadzird vien pēc mirkļa. Bet kaut kas jau ir nokavēts, atmiņa kaut uz pussekundi liek atcerēties ne tā tīkamākā, vismaz šai reizei ļoti nepiemērotā vārda jēgu.

Aizvadītajā nedēļā aiz skandalēšanas par informācijas noplūdi no KNAB vai kādas amatpersonas Saeimas kriminālvajāšanai izdotā deputāta Askolada Kļaviņā (ZZS) lietā sabiedrības uzmanību  maz piesaistīja  divi, pat daudz nozīmīgāki vēstījumi naudas lietās. Viens negaidīti labs, otrs —  slikts.

Kad līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlikuši mazāk par diviem mēnešiem, šķiet, diezgan tieši priekšvēlēšanu aģitācijā ar būtiskiem secinājumiem  ir iesaistījusies arī Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Tie var ietekmēt  vēlētājus, kuri 6. oktobrī urnā iemetamā partijas sarakstu izraudzīsies nevis pēc  populāriem kandidātiem, partijas skaļuma, bet gan pēc programmās rakstītā. Vairums vēlētājiem vairāk par partiju  solījumiem sakārtot, uzlabot, pilnveidot  saimniekošanas, valsts pārvaldes un citas jomas daudz svarīgāk ir zināt, ko tās sola naudas lietās. Tādēļ vairākās pasaules valstīs jau ilgāku laiku ir  prakse pirms vēlēšanām vērtēt partiju politiskā piedāvājuma fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Gandrīz vai aizmirstībā   laiks, kad uz Saeimas kārtējām vēlēšanām partiju pārstāvji jau naktīs dežurēja pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) durvīm, lai pirmās iesniegtu kandidātu sarakstus un attiecīgi tiktu pie mazākiem numuriem savām vēlēšanu listēm. Visa šī gaidīšanas procedūra  bieži tika papildināta ar sabiedrības uzmanību piesaistošiem šova elementiem, priekšvēlēšanu aģitācijā tas pat neprasīja papildu izmaksas.

Kamēr daba sagādā Latvijas klimatam neierastu svelmi, sutoņu un pēc tam vietām lietusgāzes ar postošu vēju, nogaidošs klusums ir politiskajā klimatā. Dažu partiju skandalozie paziņojumi, notikumi pat ar KNAB iesaistīšanos vēl pirms Saeimas deputātu aiziešanas brīvdienās, pirms Dziesmu un deju svētkiem un pasaules futbola čempionāta kaislībām it kā gan vēstīja, ka 13. Saeimas vēlēšanu kampaņa varētu būt viena no skandalozākajām, kāda vien līdz šim bijusi. Tādu to pasteidzās prognozēt ne viens vien politisko norišu komentētājs. Taču nu, kad vismaz publiskajā telpā ir pieklusuši pat viskarstgalvīgākie partiju līderi, varētu domāt, pati daba teic viņiem priekšā, ka liels karstums arī politikā pat labākas ražas ieceres var ļoti sabojāt. Nav arī nekāds pārsteigums, ka atšķirībā no daudzām agrākām Saeimas vēlēšanām partijām vairs  nav vajadzības pēc skriešanas sacīkstēm, dežūrām pie Centrālās vēlēšanu komisijas durvīm, lai pagūtu savu deputātu kandidātu sarakstu pieteikt kā pirmo, jo atbilstoši pieteikumam tika dots arī kārtas numurs kandidātu listei balsošanai.