Viedokļi

Gogolim bija aizraujošs stāsts par to, kā iedzīvoties, ja izdodas sarakstos ierakstīt mirušās dvēseles, bet pie mums ir – pazudušās dvēseles.

Kad lielu daļu Latvijas kaut uz laiciņu pārklāj sniega sega un ar priecīgiem noskaņojumiem bagātākās pašvaldības jau steidz greznot Ziemassvētku egles, varēja cerēt, ka vismaz uz brīdi pieklusīs arī opozīcijas partiju skaļais, tik un tā ātri pat nerealizējamais pieprasījums vākt balsis šīs Saeimas atlaišanai.

Pēc valsts svētkiem parasti lēnā garā sāku gatavoties nākamajiem svētkiem – Ziemassvētkiem.

Saeimas deputāta Andreja Ceļapītera pēkšņā – varbūt pat demonstratīvā – patriekšana no Jaunās Vienotības (JV) frakcijas uzrāda: ikgadējā cīņā par budžeta pieņemšanu atkal premjerpartiju un tās finanšu ministru ir pilnībā pārņēmusi «drupaču lasīšanas» apsēstība.

Pagājušās ceturtdienas, 16. novembra, Valmieras novada pašvaldības domes sēdes viens lēmums sacēla pamatīgu traci sociālajos tīklos.

Sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SKDS novembra sākumā publiskotie politisko partiju reitingi (kuros atspoguļots vēlētāju viedoklis, kāds tas bija oktobra vidū) liecina par atbalsta samazināšanos vienai no jaunās valdošās koalīcijas partijām – Progresīvajiem.

Cilvēki sākotnēji bija skeptiski par pašapkalpošanās kasēm, jo kā tad tas būs, ka paši skenēs preces? Bet pierada, un tagad brīžiem liekas, ka, piemēram, lielajā Maxima rindas uz paš­apkalpošanās kasēm ir lielākas nekā rindas, kur preces skenē kasieri.

Latvijas valstij ir nākusi klāt vēl viena gadskārta. Laiks, ko esam nodzīvojuši kopš iepriekšējiem valsts svētkiem, nav mums bijis ne vienkāršs, ne rāms, ne arī turpmāk vieglākas dienas sološs, bet gan jaunā cīņā saucošs. 

Jo vecāka kļuva, jo biežāk mamma atcerējās savu mīļo brālīti Osvaldu.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka rīkoja savu ikgadējo tautsaimniecības konferenci (šoreiz ar nosaukumu Recepte ekonomikas izaugsmei), kurā tradicionāli piedalījās liels skaits ārvalstu ekspertu un dažādu «bijušo».

Novembris ir patriotisks laiks, jo šajā mēnesī atzīmējam gan Lāčplēša dienu, kas ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, gan 18. novembri, kas ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Kas būtu domājis, ka 2011. gada 11. maijā Eiropas Padomes (EP) sēdē pieņemtā Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) dažu politiķu (to vidū arī Latvijas) prātiem izrādīsies tik nesagremojams produkts, ka īpašu iebilžu vai tikai ieganstu dēļ vairākās ES valstīs netiks ratificēts.

Nupat atkal Latvija saposusies uz militārās rūpniecības attīstību.

Latviski tas tulkojas «Tu nekad neiesi viena» un ir ļoti slavenas un skaistas, Holivudā tapušas un britu salās ļoti iemīļotas dziesmas nosaukums. Futbola faniem droši vien labi zināma kā angļu Liverpūles kluba atbalstītāju himna.

No nākamā gada jūlija Latvijā dabas resursu nodoklis tiks piemērots arī tekstilizstrādājumiem, lai gan joprojām nav skaidrs, tieši uz kādiem materiāliem nodoklis attieksies un kāds būs nodokļa lielums.

Jūs noteikti zināt, ka Latvija ir skaista, bet šodien īpaši piedomāšu par Latgali un Odesu, kas, protams, Ukrainā.

Pagājušajā nedēļā Saeima, pie tam steidzamības kārtā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par tādu juridisku attiecību kā partnerība ieviešana.

Regulāri sekoju līdzi iniciatīvām, kas  ievietotas Manabalss.lv, jo manā skatījumā šis portāls ir sabiedrības problēmu spogulis. 

Novembri saistībā ar notikumiem mūsu valsts vēsturē bieži dēvē par patriotisma mēnesi. 1918. gada 18. novembrī latviešu politiķi spēja uz laiku aizmirst savstarpējās ķildas un vienoties par galveno – neatkarīgas Latvijas valsts proklamēšanu.

Pa stiklotajām frizētavas durvīm ienāca mundra sieviete ap gadiem septiņdesmit un, nolikusi pie kājām palielu iepirkumu somu, apsēdās turpat uz krēsla, kas vistuvāk durvīm.