PROJEKTS

Kurpnieka DIDŽA PRIEDĪŠA darbavieta ir Valmierā, Garās ielas mazajā Invalīdu biedrības namiņā, kur viņš pirms četriem gadiem ienāca, amata brāļa Jāņa aicināts. Atstājot šo darba vietu, pieredzējušais amatnieks kuram katram vis to neuzticētu, taču, lai gan abi bija tikušies vien dažas reizes, parasti, kad Didzis uz Valmieru atbrauca pēc darbam nepieciešamajiem materiāliem, Jānis acīmredzot jaunajā cilvēkā saskatīja lietaskoku. Un Didzim, vairākus gadus Smiltenē strādājot kā pašnodarbinātajam, jau bija uzkrāta pieredze, tāpēc, daudz nedomādams, aicinājumam labprāt piekritis.

Nedaudz no amatniecības vēstures

Amatniecībai atšķirībā no rūpniecības ir ļoti senas tradīcijas. Laika gaitā ir radīti lieliski izstrādājumi, materiālu izpratnes un tehnoloģijas. Par amatniecības uzplaukuma laiku Latvijā pieņemts uzskatīt 1930. gadus. 1935. gadā tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera, kas nodibināja amatnieku biedrības praktiski visās lielākajās pilsētās. Šo biedrību darbs aptvēra ne tikai to biedru amata prasmes paaugstināšanu, bet arī bibliotēku dibināšanu, amatnieku vasaras nometņu, tūrisma braucienu, dažādu amatnieku pasākumu rīkošanu, žurnāla «Amatnieks» izdošanu un pat amatnieku bankas dibināšanu.

1993. gada 2. februārī LAK darbība tika atjaunota un pieņemts likums «Par amatniecību», kas noteicis, ka par nodarbošanos ar amatniecību uzskatāma ikvienas personas profesionāla darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus dažādos amatos.

1998. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem tiek apstiprināti 157 amati, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Šobrīd LAK sistēmā darbojas vairāk nekā sešdesmit amatnieku organizāciju. Ir izveidoti amatnieku reģistri, sava izglītības, informācijas un zinātnisko pētījumu sistēma, attīstās cieša sadarbība ar Latvijas valsts, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām un analogām organizācijām ārvalstīs.

Laika gaitā un dažādu objektīvu apstākļu dēļ daudz kas amatnieku darba ikdienā mainījies, arī problēmu netrūkst, tomēr divi no Valmierā strādājošajiem amatniekiem, ar kuriem sarunājās «Liesma», savam izvēlētajam amatam joprojām palikuši uzticīgi.

Visi zinām, bet ne katrs līdz galam saprotam, kāda saikne ir starp sabiedrības pilnasinīgu dzīvi un veselīgu uzņēmējdarbības vidi. Šai savstarpēji atkarīgajai mijiedarbībai ir nepieciešams arī savlaicīgs, gudrs pašvaldības atbalsts un demokrātisks regulējums. Kādu atbalstu saņem Valmieras novada uzņēmēji un cik tas ir bijis auglīgs, atbildes sniedz Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas darbinieki sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru.

Pēc dažām nedēļām apkures sezona būs beigusies, bet, kamēr ziema visai negribīgi atkāpjas, izmantoju izdevību par aktuālo vietējo energoresursu izmantošanā izvaicāt Adven Latvia un AS Valmieras enerģija valdes locekli MĀRI KĀNĪTI.

Kādi energoresursi tiek izmantoti uzņēmējdarbībā un privātajām vajadzībām? – vaicāju uzņēmējam ROMĀNAM NAUDIŅAM.

Kopš renovācijas procesu aizsākuma Valmiera bijusi viena no aktīvākajām namu siltinātājām Latvijā. Vai tā ir joprojām un kā šos darbus ietekmē šībrīža objektīvie un subjektīvie apstākļi, devos noskaidrot SIA «Valmieras Namsaimnieks». Sarunā piedalījās SIA «Valmieras Namsaimnieks» valdes loceklis ILMĀRS SKĀDULIS, galvenā projektu vadītāja IEVA ŠAKENA un namu pārvaldīšanas speciāliste INGA DUKURE.

Speciālisti Latvijas meteoroloģiskos apstākļus uzskata par piemērotiem alternatīvo energoresursu izmantošanā, it sevišķi ņemot vērā globālās sasilšanas efektus – aizvien sausākas vasaras, spēcīgākas vēja plūsmas un vētras. Par alternatīvās enerģijas veidiem uzskata vēja, saules, biomasas un ģeotermālo enerģiju. Šajā publikācijā stāsts par to, kā ietaupīt resursus, izmantojot saules enerģiju pašpatēriņam, un par biomasas granulām, kas lētākas patēriņā, bet izejvielas iegūšana palīdz arī sakārtot apkārtējo vidi.

Ja runājam par zaļu transportu, tad sākumam nedaudz statistikas. Latvijā uz šī gada 1. janvāri bija reģistrēts 3941 elektromobilis (3832 kategorijā M1 un 109 – kategorijā N1). Elektromobiļu skaits valstī 2022. gada laikā pieaudzis par 81%. Uz pērnā gada 1. oktobri Rīgā bija reģistrēti 1757 elektromobiļi, bet abos Latvijas lielākajos novados – Ogres un Valmieras – attiecīgi 86 un 34. Mums blakus esošajos kaimiņu – Cēsu, Limbažu, Smiltenes un Valkas – novados tobrīd bija 35, 10, 7 un 2 elektromobiļi. Valmieras novads tāds prātīgs šajā virzienā.

Kopš no 2023. gada janvāra spēkā ir jaunā ES KLP un Latvijas KLP Stratēģiskais plāns, kas līdzi nes pārmaiņas atbalsta maksājumos un to saņemšanas nosacījumos, ne viens vien lauksaimnieks sev pamatoti uzdod arī šo: art vai neart, bet nu jau plašākā nozīmē, ar to saprotot arī bezaršanu jeb tiešo sēju, minimālu augsnes apstrādi, sabalansētu augu seku, papuves.

Kopš 2022. gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tātad ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš depozīta sistēma ir ieviesta.

Aizvien labāk izprotam tiešo un atgriezenisko saikni starp katra individuālo rīcību savas dzīvesvietas vides saudzēšanā un to, kā tas savukārt pavisam tiešā veidā un jau drīz ietekmē mūs un pat planētas veselību.

Cilvēka izraisīta globālā sasilšana jau ir radījusi vairākas novērotas pārmaiņas klimata sistēmā. Pārmaiņas ietver sauszemes, okeāna temperatūras paaugstināšanos, kā arī biežākus karstuma viļņus lielākajā daļā sauszemes reģionu, turklāt tie kļuvuši arī ilgāki.

– Jaunsardzes centra 3. novada pārvaldes Valmieras novada jaunsargu vienības instruktore esmu kopš 2015. gada un nu jau ceturto gadu Valmieras 5. vidusskolā pasniedzu arī Valsts aizsardzības mācību, – ar sevi iepazīstina profesionālā dienesta virsseržante LITA MEISTERE, ar kuru tikos, lai izjautātu, kas skolā tiek darīts, attīstot un nostiprinot jauniešos valstiskuma un piederības apziņu Latvijai – patriotiskā audzināšana mūsdienu nemierīgajā pasaulē ir īpaši svarīga un aktuāla.

Zemessardzes dibināšana 1991. gada 23. augustā bija viens no pirmajiem lēmumiem pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tagad tie vīri un jaunekļi, kuri tolaik stājās zemessargos, lai sargātu savu zemi un valsti, jau tuvu vai pāri 60 gadu slieksnim, tāpēc jo aktuālāks jautājums, kas nomainīs viņus Tēvzemes aizstāvju pulkā. Par to pastāstīt lūdzu Valmieras 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri pulkvežleitnantu DMITRIJU OREŠKINU.

Kocēnu koris «Imera» un vokālais ansamblis «Imera», kuru vadītājs ir IMANTS TOČS, nedaudz ir apceļojuši pasauli dziedot – bijuši gan Slovākijā, gan Spānijā, gan Gruzijā, kā arī tepat kaimiņvalstīs – Igaunijā, Lietuvā un Krievijā.

Par Valmieras pieredzi, kas gūta konkursā par Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2027. gadā, tikai finišā nedaudz zaudējot Liepājai, Liesmai stāsta TOMS UPNERS, Valmieras novada Kultūras pārvaldes un arī Valmieras Kultūras centra vadītājs, un LIENE JAKOBSONE, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos.

Lauksaimniecības datu centra informācija par pienkopības ganāmpulkiem pēc 2021./2022. pārraudzības gada izslaukumiem liecina, ka Valmieras novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecība «Kalnapaipuži», kurā pērn līdz 30. septembrim bija 101 slaucamā govs ar gada vidējo izslaukumu 15870 kg no govs, kļuvusi par produktīvāko ganāmpulku valstī. Ar IVETU, SANDRI un viņu dēlu ARMANDU VILISTERIEM tikāmies robotfermā, kas ekspluatācijā nodota 2018. gadā, tajā par govju paaugstinātu labturību gādā ne tikai saimnieku trijotne, bet arī mākslīgais intelekts – astoņi dažādi roboti. Sarunas tēma: ģimene mūsdienu lauku sētā.

Soli pa solim tuvojamies jūlijā gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, kad atkal vienuviet saplūdīs un manifestēs viss latviskais, kas mums kā tautai pieder, ko esam spējuši saglabāt, attīstīt un uzturēt dzīvu.

«Šis lakats dungo, man tā liekas,» teikusi kāda no Tautas lietišķās mākslas studijas «Valmiera» dalībniecēm. Studijā dalībnieku ir vairāk nekā 40, bet šoreiz par audējām. Aušana ir prasme, ko daudzas vēlas apgūt, un studijā to labprāt māca. TLMS «Valmiera» ir vecākā studija Latvijā, ar senām un bagātām tradīcijām un augstu meistarību. To izveidoja 1946. gadā, pirmajā gadā pēc kara. Amatu prasme dzīvoja cilvēkos un tiek nodota nākamajām paaudzēm.

Aizvadītā gada vasarā Valmierā jau otro reizi norisinājās aktīvās atpūtas nometne – Vidzemes vasaras skola «Olimpiskais kvants», pulcējot dalībniekus no septiņām valstīm – Anglijas, Beļģijas, Īrijas, Latvijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.