Valmieras novada pašvaldība Latvijā ir starp pirmajiem ceļa cirtējiem tādā specifiskā nišā, kāda ir jaunu daudzdzīvokļu namu celtniecība. Par iekrāto pieredzi, arī uzsistajiem puniem un tuvākās nākotnes plāniem Liesmai stāsta ILMĀRS SKĀDULIS, pašvaldības uzņēmuma Valmieras namsaimnieks valdes loceklis un īres namu projektu – valmieriešiem dienas kārtībā jau trešais – tehniskais vadītājs.
Pirms gadu mijas Valmierā notiek novada veiksmīgāko uzņēmēju godināšana dažādās nominācijās. Pasākums notiek sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Valmieras Attīstības aģentūru.
Veselību, kā zināms, joprojām nevar nopirkt ne par kādu naudu. Ne pilsētā, ne laukos. Taču abās vietās ir labi, ja tur dzīvojošajiem cilvēkiem ir pieejama profesionāla mediķa palīdzība.
Mūsdienu sabiedrībā arvien biežāk runājam par iekļaušanu, dzīves kvalitāti un atbalstu cilvēkiem dažādos mūža posmos.
Latvijas sabiedrība noveco, un noveco arī profesionāļi, kuru darba gadu skaits bieži sasniedz un pārsniedz četrdesmit.
Grupu dzīvoklis ir vieta, kur cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo un apgūst patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas.
Aizvadītā gada nogalē Valmierā durvis vēra Sociālās aprūpes centrs «Sirds osta», kas ir sestais šāda veida privātais pansionāts jeb senioru rezidence Latvijā. Par iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un klientu ikdienu stāsta «Sirds ostas» izpilddirektores vietniece SOLVITA KRIEVIŅA.
Pieļauju, ka šim publikācijas virsrakstā izteiktajam apgalvojumam ne visi piekritīs, nodomājot, ka tīri labi var iztikt paši savā vienpaša sabiedrībā, taču sirds dziļumos arī viņiem varbūt gruzd vientulība, tāds kā aizvainojums, kā atstumtības sajūta. Palikt vienam ar savu dzīvi īpaši nav vēlams senioru vecumā, un to visātrāk apjauš cilvēki, kuri visu mūžu atradušies sabiedrībā. Viņi arī ir tie, kas meklē iespēju iesaistīties kādā organizācijā.
Valmieras novadā kopš tā izveidošanas notiek mērķtiecīgs darbs arī iedzīvotāju iesaistīšanā dažādu sabiedriski nozīmīgu un ilgtspējīgu vietējo projektu īstenošanā. Sarunā ar Valmieras novada Attīstības pārvaldes attīstības plānotāju LĪGU BIEZIŅU par to, kā tad pašvaldība organizē un kā sadarbības partneris vada iedzīvotāju līdzdalības un iniciatīvu konkursus, lai ar tajos piešķirto finansiālo atbalstu spēcinātu mūspuses sabiedriskās organizācijas, biedrības un kopienas.
«Atvērta, brīva tauta ir ukraiņi, un tās identitāti šodien grib nolaupīt ienaidnieks,» kādā sarunā teica ukrainiete, Valmieras Mūzikas skolas skolotāja Irina Grīnberga. Pašlaik nav otras mazākumtautības mūsu novadā, par kuras ikdienu, svētkiem un darīšanu dzirdam vairāk nekā par ukraiņiem. Ukraiņiem Valmierā izsenis bijusi sava biedrība, kur notikušas tikšanās, lai runātos, atminētos tautas tradīcijas.
Atjaunotās Latvijas laikā Valmieras novadā (agrāk rajonā) darbojušās pat četras ar uzņēmējdarbību saistītas organizācijas – Valmieras rajona uzņēmumu direktoru padome, uzņēmēju apvienība Ozols, Klubs 13+ un Valmieras uzņēmēju klubs. Patlaban aktīvi darbojas vien divas. Par abām – uzņēmēju apvienību Ozols un Valmieras uzņēmēju klubu – turpinājumā neliels ieskats. Ir abām šobrīd kopīgas lietas, ir arī būtiskas atšķirības savulaik bijušas.
Valmieras novadā darbojas vairāk nekā 20 dažādas jauniešu organizācijas. Lai gan to funkcijas ir atšķirīgas, tām visām ir kopīgs mērķis – apvienot un atbalstīt jauniešus viņu centienos tikt sadzirdētiem un īstenot savas ieceres.
Biedrība «Latvijas Sarkanais Krusts» (turpmāk – LSK) ir viena no lielākajām brīvprātīgo organizācijām Latvijā, kas sniedz palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Tās darbība aptver visu Latvijas teritoriju, un katrā reģionā darbojas LSK komiteja, kas nodrošina atbalstu pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām. LSK komitejas sniedz sociālo, humāno un veselības veicināšanas palīdzību, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām.
Rūjienas vidusskola ir vienīgā vispārizglītojošā vidējās izglītības iestāde Valmieras novadā ārpus tā centra – Valmieras.
Tālmācība pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par arvien izplatītāku izglītības veidu, piedāvājot elastīgu un pieejamu mācību vidi cilvēkiem ar dažādu dzīves tempu un vajadzībām.
Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot vienādus kvantitatīvos kritērijus gan valsts un pašvaldību dibinātajām skolām, gan privātskolām, paredzot, ka klasē jābūt no 30 līdz 40 bērniem.
«Ceļā uz vecāku izveidoto skolu nekas nebija sasteigts, viss notika pakāpeniski un likumsakarīgi – kā izpratnē, tā vēlmēs un rīcībā. Pirmsākumā bija sirdsdarbs – dzīvnieku asistētā terapija, kuras nodarbības ar saviem suņiem vadīju bērniem dažādu problēmu risināšanā.
Edurio aptaujā (izglītības kvalitātes pārvaldības rīks, ko izmanto skolas un pašvaldības un ko izstrādājuši izglītības speciālisti, balstoties gan vietēja, gan starptautiska mēroga pētījumos) secināts, ka Rūjienas pirmsskolas izglītības iestādi «Vārpiņa» bērni apmeklē ar lielu prieku, jūtas tur emocionāli un fiziski labi.
Profesionālā izglītība mūsdienās ir ļoti aktuāla, jo izaicinājumi darba tirgū mainās dinamiski, tai pašā laikā ir kvalificētu speciālistu trūkums. Kā šādos apstākļos strādā Valmieras tehnikums, Liesmai stāsta VINETA MELNGĀRŠA, tehnikuma direktore, kura šo ne tikai Vidzemē atzīto profesionālās izglītības iestādi vada jau desmito gadu.
Skatoties pēc kopējiem nomaksātajiem nodokļiem valsts kopbudžetā 2024. gadā, SIA «VTU Valmiera» ir 16. vietā Valmieras novadā, tādējādi esot starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Vidzemes reģionā.