To, cik liela ir tekstilizstrādājumu ražošanas un atkritumu ietekme uz vidi, Eiropas Parlaments atgādina vairākkārt, tomēr tekstila atkritumi atkal un atkal nonāk poligonos. Ātrā mode un tirgotāju atlaides noteikti nesamazina vēlmi iegādāties ko jaunu, veco iemetot atkritumu urnā. Lai situāciju vērstu uz labu, der aizdomāties par to, kā tikt pie kā jauna, uz veikalu nemaz neejot.
Mājas, kas rodamas tepat Valmieras pievārtē, ir īsta vēstures krātuve. Dzīvojamā māja ir pati lepnākā, bet tai blakus ratnīca, kūts, klēts, kalpu māja. Tas viss arī pārsimt gadu vecu ozolu, liepu ieskauts. Kas ir no jauna? «Mičkēns» nu jau gadu ir Urbānu ģimenes īpašums. Anna, Kaspars un meitiņa Dārta ir «Mičkēna» jaunie saimnieki, un viņi ir pārliecināti, ka senā vieta un dižā māja ir ilgi un tieši viņus gaidījusi.
Kad iepriekšējo reizi pirms vairākiem gadiem tikāmies ar Naukšēnu pagasta jauno zemnieku ANDI BOŠU, mūsu saruna notika lauka vidū, jo tobrīd Andis bija aizņemts ar lopbarības sagatavošanu vecāku saimniecības Tiltgaļi ganāmpulkam, kura izslaukumi ir vieni no augstākajiem visā valstī.
Skaņkalnes pagasta «Vērmaņos» saimnieko mazsalacietes DAIGAS SPRICES ģimene. Kad dodamies ciemos, Daiga stāsta, ka pēdējo gadu laikā «Vērmaņi» ir piedzīvojuši pārvērtības – ir uzlikta koka sēta, kas apjož māju, ir iestādīti dažādi košumkrūmi un puķes, kā arī uzcelta pirtiņa, kas bijis Daigas sapnis. Arī saimniecība piedzīvojusi pārmaiņas – govju vietā šobrīd ir truši, kas priecē pašus un ciemiņus, bet arī prasa darbu un lielu uzmanību. Ir savs piemājas dārzs un siltumnīca, kur izaudzēt dārzeņus gan sev, gan trušiem. Sarunā Daiga atklāj, ka «Vērmaņu» māja ir celta 1926. gadā un pēc dažiem gadiem svinēs apaļus 100 gadus, tāpēc māju mīļi sauc par večiņu.
«Vislielākais paldies par «Vaiņagiem» to iepriekšējai saimniecei Rasmai Finartei, kura šīs mājas pirms divdesmit gadiem mums pārdeva,» stāstu par lauku sētu sāk vaidaviete LINDA GAILE.
Kaņepes Latvijā ir audzētas gadu tūkstošiem. Sīkajās sēkliņās slēpjas daudz vitāla spēka, siltas smaržas, stipras garšas un sāta. Iespējams, vienīgā vieta visā Latvijā, kur vispamatīgāk var iepazīt kaņepju ceļu no lauka līdz galdam, ir lauku saimniecība Adzelvieši, kas Burtnieku pagastā netālu no Burtnieku ezera. Te kopš 1993. gada saimnieko nupat par Valmieras novada Goda pilsoņiem nominētie JĀNIS GRĪNBERGS ar sievu DZIDRU. Abi kopā ar dēla Matīsa ģimeni apstrādā auglīgo zemi, audzē brangas kaņepes un dārzeņus, kopj bites un gaida ciemiņus.
Augusts. Vasara pilnbriedā – viss aizvien vēl bagātīgi zaļš un ziedošs, ir pietiekami silts, lai cilvēks nepamanītu dienas sarukšanu, saulei sīksoļos pa minūtei pamazām aizejot uz rudens pusi. Cilvēks bauda sava darba pirmos augļus no tīrumiem un dārziem un, kamēr vasara to ļauj, dabas pārpilnībā zem klajām debesīm var svinēt arī svētkus.
Biedrība «Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA» jau vairāku gadu garumā atbalsta vietējos, pārsvarā mazos uzņēmējus, kas vēlas savu uzņēmumu vai nu veidot, vai mainīt, paplašinot darbības jomas, vai jau esošo attīstīt. Viens no finanšu atbalstiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai, kā arī sabiedriskā labuma iniciatīvu realizēšanai ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējums lauku attīstībai – LEADER.
Lai noskaidrotu vairāk par to, kas ir ZĪLE, devāmies uz Valmieras Attīstības aģentūru, kur uz mūsu jautājumiem atbild JUSTĪNE SKRASTIŅA, Valmieras Attīstības aģentūras biznesa atbalsta projektu vadītāja. Vispirms sākam ar jautājumu, kas tad ir ZĪLE.
Kopš ir izveidots Valmieras novads, tiek gādāts arī par nelielu, bet visā gada garumā pieejamu finansiālu atbalstu novada jauniešu labo darbu ieceru realizēšanai, lai tā maksimāli vairotu gados jauno cilvēku komunikācijas prasmes, līderību, izaugsmi un aktīvu līdzdalību sabiedriskajos procesos.
Īsumā par biedrību
Biedrība Vidzemes lauku partnerība «Brasla» dibināta 2006. gada vasarā ar mērķi veicināt ilgtspējīgas partnerības teritorijas attīstību, saglabāt un izmantot dabas un kultūrvēsturiskos resursus dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tam tika apvienoti sociālekonomiskie pārnozaru partneri – 75 biedri (uzņēmējdarbības, NVO nevalstiskā sektora, pašvaldības, jauniešu, sporta un kultūras jomas interešu, lauksaimnieku interešu, kā arī lauku sieviešu un senioru interešu pārstāvji) no visiem biedrības darbības teritorijas novadiem.
Kopš Valmieras Rotari kluba dibināšanas 1996. gada 21. septembrī starp Valmieras rotariešu galvenajām prioritātēm allaž bijušas bērnu un jauniešu veselība, izglītība un brīvā laika pavadīšana. Tas izpaudies kā finansiāls atbalsts bērniem un jauniešiem, sākot no pirmsskolas vecuma un beidzot ar vidusskolu un ģimnāziju absolventiem. Kluba pēdējo gadu aktivitātes saistītas arī ar atbalstu jaunajiem talantiem.
Par biedrību
Par biedrību «No Salacas līdz Rūjai» kaut reizi būs dzirdējis katrs. Mūspusē ar biedrības atbalstu ir tapušas daudzas labas lietas un realizētas iedzīvotāju iniciatīvas, kas tā vai citādi vērstas uz kopīgu labumu, piedevām ne īslaicīgā termiņā, bet ar skatu uz attīstību gan pašam darbīgajam atbalsta saņēmējam, gan sabiedrībai un teritorijai kopumā. Vārdu sakot, tas ir stāsts par makšķeri, jo finansējumu saņem tie projekti, kuru īstenotāji spēs ilgtermiņā uzturēt savu ieceri un izvēlēto attīstības kursu.
Ilgu laiku 1911. gadā izveidotais Jāņparks blakus tāda paša nosaukuma šaursliežu dzelzceļa Smiltene – Valmiera – Ainaži stacijai grima aizmirstībā, taču pirms dažiem gadiem izveidojusies iedzīvotāju kopiena teritorijā atgriezusi dzīvību un tagad tur notiek dažāda rakstura pasākumi, kuri jau iemantojuši valmieriešu atzinību.
Šovasar 15. augustā Valmierā 14 novada uzņēmējiem svinīgi piešķīra pirmās jaunās preču zīmes «Radīts Valmieras novadā» un tās angliskās versijas «Origin – Valmiera Region» lietošanas tiesības, kas ļauj šiem uzņēmumiem savas produkcijas popularizēšanā un atpazīstamības vairošanā izmantot šo preču zīmi, norādot uz izcelsmes vietu – Valmieras novadu.
Ir jau zināmas, tradicionālas lielās uzņēmējdarbības jomas, kurās vairāk vai mazāk viss rit savu gaitu. Šoreiz paraudzīsim, kas jauns biznesa asnu dobītē, par kādu varam uzskatīt LIAA Valmieras biznesa inkubatoru. Par aktuālāko šodien un arī dažu labu rītdienas ieceri stāsta inkubatora vadītājs JURIS ČEIČS.
Viņš pats saka – esot šobrīd vienīgais Latvijā, kurš piedāvā no šāda materiāla ēkām ārsienas uzbūvēt, vismaz neesot dzirdējis, ka vēl kaut kur kāds ar līdzīgiem salmu paneļiem darbojas. Par sava biznesa attīstību un arī dažiem jaunumiem stāsta SIA STP (Seno tehnoloģiju parks) īpašnieks JĀNIS SAULĪTIS, runājamies joprojām viņa vienīgajā un galvenajā ražotnē – šim nolūkam pielāgotajā padomju laika vietējās kopsaimniecības svaru mājā Pidriķa centrā.
Tonnām Latvijā audzētu ābolu pašlaik nonāk saimniecību noliktavās, lai pavisam drīz tos realizētu tirgos, lielveikalos un vestu uz mācību iestādēm. Divi lieli Valmieras novada ābolu audzētāji iesaistījušies Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā «Zelta ābele».
«Mēs varam sevi ar visu apgādāt, esam nodrošināti, un to ir svarīgi apzināties,» uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras biroja vadītāja DAIGA SILIŅA, jautāta, vai tikai dabas apstākļi, vai arī ģeopolitiskā situācija pašlaik varētu ietekmēt lauksaimnieku ikdienu. Speciāliste ir pārliecināta – ja Latvijai būtu jāpārvar kāda krīzes situācija, tad ar saražoto pārtikas daudzumu, kas izaug un tiek novākts Valmieras novadā, pietiktu arī plašākam reģionam.
Ķoņu dzirnavās ceturtdienas rīta pusē kā allaž darbi kūsā. Kā uzzinājām no saimnieces MIRDZAS ČĀKURES, saimnieks Ilgonis šodien žāvēs gaļu, jau tiek arī klāts pusdienu galds ekskursantiem no Madonas, cienastam piedāvājot vistas gaļas zupu ar lēcām, jo šeit tiek ievērots princips – ja nesanāk viens, darām nākamo. Šobrīd dzirnavas no otras puses tiek krāsotas pelēkas, jo pēc Mirdzas domām patlaban dzirnavas izskatās kā darba objekts, bet saimniece vēlas, lai ēka izskatās vēsturiskāka. Taču, lai kādā krāsā būtu Ķoņu dzirnavas, to vizītkarte bija, ir un būs segas un spilveni, darināti no dabīgās vilnas.