Veikali pilni izaicinājumu. Plašā piedāvājumā gan saldināti dzērieni pudelēs ar krāsainām etiķetēm, gan kārdinošas tortes un kūciņas vitrīnās. Ja vēl pa veikalu izplatās tikko ceptu smalkmaizīšu smarža, tai pretoties ir gandrīz neiespējami. Doma jau skrien tālāku ceļu – līdz tasītei kafijas, ko malkojot, kūciņa vai tortes gabaliņš labi iederēsies.
Nesen medijos bija intervijas ar Dailes teātra aktieri Kasparu Dumburu. Ne tikai par galveno lomu filmā «Elpot zem ūdens», par kuru viņš kā Gada aktieris bija nominēts «Lielā Kristapa» balvai, bet arī par personīgo cīņu pret atkarību. Aktieris uzsvēra, ka atveseļošanās ceļš iemācījis pieņemt palīdzību un ka, pateicoties atkarīgo atbalsta grupām, viņam beidzot ir izvēle. Mēs, gatavojot šo publikāciju, sazinājāmies ar vienu no AA sadraudzības biedriem. Tā kā viņš vēlējās palikt anonīms, tad vienojāmies, ka sauksim viņu par Kārli.
Divas ziņas. Labā – Valmierā uz Cēsu ielas tumši logi kādai vēl nesen tā sauktajai laimētavai. Prieks, ka vismaz šajā nelaimes perēklī šis bizness azartspēļu saimniekam Valmierā ir izčākstējis, kaut nu šis – ar Zilo dimantu – nebūtu pēdējais precedents!
Mūsdienās jauniešiem ir daudz vairāk vilinājumu un iespēju izmēģināt atkarību izraisošas vielas, nekā tas bija viņu vecākiem un vecvecākiem. Līdzās tradicionālajiem apdraudējumiem kā alkohols un tabakas izstrādājumi izplatītākie atkarību veidi pusaudžiem un jauniešiem ir arī, piemēram, elektroniskās cigaretes, dažādi preparāti, marihuāna u.c., kā arī slazdus izliek informācijas tehnoloģijas, radot atkarību no viedierīcēm – sociālajiem medijiem un videospēlēm.
Atkarības ietekmē attiecības un ģimeni, radot materiālus riskus un garīgus zaudējumus, arī vardarbību, sāpes vai ciešanas.
Atveseļošanās no dažādām postošām atkarībām nemēdz būt ātra un vienkārša, tomēr speciālistu uzraudzībā tā var būt krietni efektīvāka, tāpēc Liesma paviesojās pie Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas Rehabilitācijas nodaļas darbiniekiem, lai rastu atbildes uz vairākiem jautājumiem, kuri varētu interesēt tos, kam ir vēlēšanās tikt vaļā no saviem dēmoniem. Taču vispirms mūsu sarunu biedru nelielas vizītkartes par savu profesionālo izvēli.
Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.
Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.
Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.
Jau teju ikviens savā ikdienā izmanto viedtālruņus – tie ir parocīgi, lai sazinātos ar ģimeni, draugiem un paziņām, tos var izmantot, lai padzenātu garlaicību, jo ir pieejamas tik daudzas aplikācijas, ko var izmēģināt un lietot. Pa ielu ejot, var redzēt arī bērnus un jauniešus, kas dodas savās gaitās, ieurbušies telefonā. Tiek runāts par dažādiem ierobežojumiem skolās, lai bērni un jaunieši neizmanto savas ierīces arī stundu laikā. Telefona lietošana ikdienā nu ir norma, bet kurā brīdī jau tā ir atkarība? Vairāk par atkarību no modernajām tehnoloģijām, kā ar to jauniešiem un bērniem tikt galā un kā vecāki var palīdzēt, stāsta KRISTĪNE KIRILOVIČA, Pusaudžu resursu centra Valmieras filiāles vadītāja un psiholoģe.
Ar Valmieras novada pašvaldības domnieku akceptu divus gadus nebūt ne viegli tapušajā Valmieras novada vispārējās izglītības iestāžu optimizācijas tīklā iesaistītajiem aizvadītā gada nogalē tapa zināmi tālākie skolu attīstības plāni un nosacījumi. Plašāk par paveikto uz «Liesmas» jautājumiem atbildes sniedza Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja IVETA PĀŽE.
Ja jautātu, kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem varam secināt, ka tā ir laba skola, katrs pēc savas pieredzes mēs nosauktu vienas un tās pašas lietas, kuras, kopā ņemot, nodrošina kvalitatīvu izglītību. Mūsdienās atbildība, ko sabiedrība deleģējusi izglītības iestādēm, un tas, ko pieprasa straujais dzīves temps, uzliek skolām arvien augstākas prasības un standartus.
Par to, kādiem kritērijiem izglītības iestādēm ir jāatbilst šodien, īpaši Valmieras Valsts ģimnāzijā (VVĢ) un Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā (VPVĢ), par interesantākajiem skaitļiem un faktiem saruna ar Valmieras novada pašvaldības Izglītības pārvaldes izglītības satura un kvalitātes vadītāju SANTU JUDEIKU.
Talsu novada Abavas pagasta zemnieku saimniecības "Drubazas" saimnieks Ģirts Dzērve apsaimnieko 25 hektārus dabīgo pļavu, tostarp tās atjauno un, lai sabiedrību izglītotu dabas daudzveidībā, izveidojis Drubazu botānikas taku.
Par bioloģiski vērtīgiem zālājiem sauc sen neapartās platībās veidojušās pļavas, kas nav ielabotas un mēslotas, taču gadu laikā apsaimniekotas un uzturētas. Speciālisti atlasījuši 55 indikatorsugas, kuru skaits zālājā norāda uz tā vērtību.
Latvija var lepoties ar daudzveidīgu dabu, kamēr ne visur Eiropā ir vilki, lūši, lāči un dažādas pārnadžu sugas. Diskusija par vilku sugas aizsardzību nereti saistīta ar iebildumiem par to, ka plēsēji uzbrūk mājlopiem, un mednieki uzstāj, ka medību limitu vajadzētu palielināt, lai regulētu arī citu sugu izplatību.
Par «Zaļās skolas» sākumu uzskatāms 2013. gada 6. augusts, kad tika nolemts dibināt privāto mācību iestādi.
«Astoņus gadus pastāvējām kā biedrība, un pirms trim gadiem, kovida laikā, nolēmām, ka jādibina sociālais uzņēmums, jo biedrībai ar sociālā uzņēmuma statusu nebija iespējas piedalīties projektos, kuros varēja gūt atbalstu reālajiem pakalpojumiem. Patiesībā mēs visus šos gadus jau darbojāmies kā sociālais uzņēmums, tāpēc 2021. gadā tika nodibināta SIA.
Mūsdienīga mācību vide un profesionāls aprīkojums ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē mācību kvalitāti. Valmieras tehnikums vairākkārt ir izmantojis Eiropas Savienības fondu līdzekļus, modernizējot telpas un materiāli tehnisko nodrošinājumu, lai profesionālo izglītību paceltu jaunā – prioritārās izvēles mācībām pēc devītās klases – līmenī.
Mūžizglītība nav tikai katra nākamā diploma iegūšana, tā nav arī vienas profesijas maiņa uz citu, tā var būt savu prasmju pilnveidošana konkrētā jomā. Daudzi izvēlas šādu iespēju.
No nākamā mācību gada vidusskolu 10. un 11. klašu skolēniem obligāta būs valsts aizsardzības mācība, kas lielajā vairumā Valmieras novada vidējo mācību iestāžu jau ieviesta. Viena no retajām, kurā valsts aizsardzības mācību sāks apgūt tikai no 1. septembra, novadā palikusi Valmieras Viestura vidusskola. Par to, kā notiek gatavošanās mācību priekšmeta apguvei, stāsta skolas direktors ULDIS JANSONS:
Vidzemes Augstskolā, kas atrodas Valmierā, ir seši studiju virzieni – biznesa vadība; informācijas tehnoloģijas; komunikācija, mediji un pārvaldība; mehatronika; tūrisms un atpūta; būvniecība, un tie tiek īstenoti 17 studiju programmās Sabiedrības zinātņu un Inženierzinātņu fakultātēs. Ikviens, kuru interesē šīs nozares, var ko atrast sev ne tikai bakalaura studiju programmās, bet arī maģistra un divās doktorantūras studiju programmās. Vidzemes Augstskola arī pārstāv Latviju Eiropas universitāšu aliansē projektā E³UDRES². Deviņas augstskolas no deviņām dažādām valstīm (Austrijā, Beļģijā, Ungārijā, Portugālē, Rumānijā, Vācijā, Nīderlandē, Somijā un Latvijā) apvieno savus resursus mācīšanās, pētniecības un inovāciju jomās, lai rastu risinājumus reģiona nākotnes izaicinājumiem.