Labi apzinos, ka daļa mednieku jauno medību sezonu gaida bez kāda entuziasma, īpaši jau tajos kolektīvos, kur no lielajiem dzīvniekiem šaujami būs vien aļņi un staltbrieži. Jo daudzviet vairs nav mežacūku, kuras allaž bijušas iecienītas kā gardas medību trofejas. Tāpēc šī noteikti būs priecīga ziņa no mežacūkām tukšo mednieku kolektīvu biedriem.
«Latvieši ir tauta, kas pelnījusi cieņu. Čakli, atbildīgi, saimnieciski, vienmēr audzēja puķes un lielu uzmanību pievērsa bērnu izglītošanai,» tā par mūsu tautiešiem, kas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā ieradās Baškīrijā, runā Bakaldīnas vidusskolas pensionētā vēstures skolotāja, skolas muzeja veidotāja Nadežda Ģībiete. «Viņi bija avantūristi, bet mierīgi un noslēgti ļaudis,» turpina vēstures skolotāja.
Vakar Valmieras pašvaldībā viesojās kolēģi no Saldus, lai iepazītos ar mūsu pilsētas pašvaldības pieredzi darbā ar kapitālsabiedrībām. Šajā nolūkā tika apmeklētas vairākas pašvaldības SIA, konkrēti Valmieras ūdens, Valmieras namsaimnieks un Vidzemes slimnīca. Kapitālsabiedrību pieredze tika pārrunāta arī ar administrācijas pārstāvi domes priekšsēdētāja vietnieku Ričardu Gailumu un Kapitāla pārvaldības nodaļas vadītāju.
Vakar Valmieras novada fonda padome vērtēja aizvadītā gada darbu, grozīja fonda statūtus un lēma par padomes sastāva pārmaiņām.
Kauguru pagasta «Ozolos» vakar viesojāmies pie ilggadējās piensaimnieces RANTAS ŠMITAS, kura pavisam nesen piena pārstrādes grupas Food Union ražotņu vērtējumā izpelnījusies atzinību nominācijā «Latvijas piensaimniecības patrioti».
Saulainā svētdienas rītā Trikātas parkā Lieldienu Zaķis visus — gan lielus, gan mazus— aicināja modināt saulīti. Ar saulainu noskaņojumu uz Lieldienu lustēm bija sanākušas daudzas trikātiešu ģimenes un viesi. Lieldienu Zaķis un zaļā Varde mudināja piedalīties dažādās aktivitātēs un spēlēs. Gan lieli, gan mazi varēja atrast sev tīkamu nodarbošanos: piedalīties olu ripināšanas sacensībās, lasīt bumbiņas, izšūpoties šūpolēs vai vienkārši patērzēt ar sen vai nesen redzētiem cilvēkiem.
Mūrmuižas tautas universitātes marta nodarbības tēma bija «Beverīnas meklējumi turpinās». Par runas vīriem bija aicināti divi samērā jauni vēsturnieki — Gints Skutāns un Edgars Žīgurs. Arī klausītāju vidū šoreiz bija pietiekami daudz gados jauno.
Kādreiz Kauguru pagasts sniedzās līdz Gaujas krastiem arī uz Valmieras pusi. Kaugurieši par savām teritorijām sauca gan Pauku priedes un Kauguru vēri, gan Pekas kalnu un Gaides māju pļavas.
Valmierā (un ne tikai) viņu zina gan kā kādreiz populārās «Kveldes» solisti, gan kā stikla šķiedras rūpnīcas folkloras ansambļa «Daina» dvēseli, gan vēl nesen — senioru kopas «Dore» vadītāju, vairākus gadus arī Rencēnu pagastā viņa vadījusi dziesmu draugu kopu «Dedzieda». BRIGITAS PUNKSTIŅAS kuplajā jubilejā par viņu stāsta kādreizējās dziedātājas, ar kurām kopā, kā smejies, sāls puds apēsts.
Lieldienu brīvdienās neiztrūkstošs svētku elements mūspusē jau neskaitāmus gadus tradicionāli uzplaukst pasākums visai ģimenei «Kocēnu pavasaris». Šis gads nebija izņēmums — saulīte laistījās, šūpoles kustējās, cilvēki iepirkās tirdziņā un nesteidzīgi baudīja pašdarbnieku priekšnesumus.
Lielajā Piektdienā Valmierā jau astotā Krusta ceļa dalībniekus pie Sv. Sīmaņa draudzes nama Veides ielā uzrunāja Krusta ceļa organizators, Valmieras Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas Katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs. Viņš arī iedziedāja visās astoņās Krusta ceļa pieturās: «Mēs pielūdzam, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam, jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.»
— Kopš iepriekšējās tikšanās pagājuši turpat divi mēneši. Šajā laikā esat ticis pie vēl kāda amata, kļūstot par vienu no pārstāvjiem Brīvostā. Valmierieši, par to uzzinot, jau bija nedaudz satraukušies, vai, veicot tik daudz pienākumu, varēsiet sekmīgi strādāt Valmieras labā, — jautāju Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājam JĀNIM BAIKAM.
Tematiskajā pēcpusdienā «Par ceļu svešumā» Bērzaines pagasta bibliotēkā skumjās dienas pirms 67 gadiem atmiņās 25. martā dalījās pagasta ļaudis, kuri dziļi sirdī glabā vecāku rūgto smeldzi par gadiem, kas aizvadīti Sibīrijā.
Lieldienu rīts ir kaut kā jauna sākums. Apņēmības pilns brīdis darīt vairāk un labāk. Daži saka, ka pavasarī rosīties ir vieglāk nekā gadu mijā, ziemas spelgonī. Katru pavasari, ap Lieldienu laiku, gājputni atgriežas mājās, puķes nolemj no jauna ziedēt, koki plaukt. Cilvēka roku noglāstīti, Dieva izloloti.
Priekšā vairākas no darba brīvas dienas, un kādā no tām ieplānosim dzīvoklī, skapī sarīkot lielo spodrības akciju, atbrīvojoties no ziemā sakrātajām liekajām lietām. Pavasaris taču sveicina un ir īstais laiks uzspodrināt ne tikai māju, apkārtējo vidi, bet arī doties izlūkgājienā uz drēbju veikalu, lai tik mīļo melno krāsu savā apģērbā nomainītu pret košu, krāsās rotaļīgu kleitu. Bet pirms tam der atcerēties: lai ieiešana pavasarī būtu starojoša un ziedoša, īpaši jāpalutina sava ziemas nogurdinātā, pelēcīgā, biroja un datora radītajā sausajā gaisā mitrumu zaudējusī āda. Un tas nozīmē vispirms ievērot pirmo un būtiskāko noteikumu — attīrīt ādu no atmirušajām šūnām, talkā ņemot maigus augļskābes un mandeļskābes pīlingus, ķermenim — savam ādas tipam piemērotus skrubjus.
18. marta vakarā Naukšēnu kultūras namā pulcējās 2015. gadā dzimušie bērniņi un viņu tuvinieki, jo pašvaldība jau ceturto reizi sveica mazos novadniekus. Aizvadītajā gadā pavisam dzimuši 18 bērni — 6 meitenes un 12 zēni. Vecāki viņiem devuši vārdus Hira, Martins, Alise, Daiga, Rūdis, Niks Emīls, Dārta, Gvido, Lauris, Karīna, Artuss, Niklāvs, Kristaps, Emīls, Ralfs, Gustavs, Līga un Daniels.
Skolēnu brīvdienās Naukšēnos notika 3. līmeņa Jaunsardzes mācību nometne 15 gadus un vecākiem jauniešiem, kuri divas dienas astoņās nodarbību vietās vingrinājās lauku kaujas iemaņās, maskēšanās mākslā, patrulēšanā, praktiskajos orientēšanās paņēmienos un tūrismā t.s. meža blokā, kā arī mājas blokā — ierindas mācībā, šaušanā un ieroču mācībā, pirmās palīdzības sniegšanā un sakaros, ko mācīja Zemessardzes pārstāvji.
Viena pati es nevaru izmainīt pasauli, bet es varu iemest akmeni ūdenī, lai radītu daudzus mazus vilnīšus. (Māte Terēze)
Otrdien Vidzemes Augstskolas ēkā Tērbatas ielā 10 atklāja fotoizstādi «Klimata liecinieki». Izstādes autori — biedrība «homo ecos:» — 12 lielformāta fotogrāfijās atainojuši 12 dažādas klimata pārmaiņu liecības Latvijā, akcentējot tās caur cilvēku stāstiem — šo pārmaiņu lieciniekiem.
Savulaik jau Liesmā rakstīju par Ēveles pamatskolas pirmsskolas grupiņas māmiņu skoliņu, ko jau vairākus gadus vada šī kompaktā bērnudārziņa — štatā vien 20 bērneļi, tiesa, daudzi ilgstoši slimo pa māju — vadītāja Aina Skrastiņa. Vairākas reizes gadā pusdienlaikā, kamēr mazuļi saldā diendusā iegrimuši, mammas sanāk, sabrauc kopā uz interesantām nodarbībām, kas satura ziņā neatkārtojas — katru reizi Ainas kundze izdomā ko jaunu, ģimenē ar bērniem ikdienā noderīgu.