Pilsētās un novados

Lai audzēkņiem varētu izstāstīt profesiju plusus un arī darba cieto garozu, pavasara brīvdienās skolotāji izzināja, ko dara loģistikas speciālisti, kā strādā mediķi.

19. martā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notika Kocēnu novada uzņēmēju godināšanas pasākums, kura laikā novada dome dažādās nominācijās sveica novada uzņēmējus, zemniekus, tūrisma uzņēmējus, amatniekus un mājražotājus par ieguldījumu novada ekonomikas stiprināšanā un attīstības veicināšanā, kā arī novērtējot uzņēmēju aktīvo darbību, mērķtiecību un ieceru īstenošanu. Kocēnu novada uzņēmēju godināšana notiek jau piekto gadu.

Viņnedēļ noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un 13 būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju organizētā valsts mēroga skate «Gada labākā būve Latvijā 2015». Prominenta žūrija, kuras sastāvā ir būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju izvirzīti 39 profesionāļi, pēc skates trīs kārtām — iesniegto dokumentu skrupulozas izpētes, objektu novērtēšanas dabā un finālistu prezentācijām — ir nosaukuši 2015. gada labākās būves Latvijā.

Valmiermuižā izzināja tautas tradīcijas un svinēja pavasara Saulgriežus.

Olu krāsošana, rotaļas, dziesmas, putnu būrīšu un seno rotu darināšana, zirgu izjādes un mājražotāju gardumi — tirdziņā «Ar gardu muti» dažādu nodarbju piedāvājums sestdien bira kā no pārpilnības raga.

Miljoniem cilvēku visā pasaulē sestdienas vakarā ar simbolisku apgaismojuma izslēgšanu piedalījās nu jau desmitajās Zemes stundas svinībās, rosinot vēl un vēl aizdomāties par samilzušajām klimata problēmām.

Piemiņas brīdis Sniedzēnu kalnā, atmiņu pēcpusdiena, skatoties igauņu filmu «Pretvējš», un izstādes atklāšana Mazsalacas novada muzejā ir notikumi, kas represētos, viņu ģimenes locekļus un līdzcilvēkus pulcēs kopā 25. martā Mazsalacā.

Šūpošanās, olu ripināšana, lustēšanās — tās ir izdarības, kas priecēs mazus un lielus Ramatā, Sēļos un Mazsalacā Lieldienu laikā. Šīs norises vēl priekšā, bet Mazsalacas pilsētas bibliotēkā jau notikušas radošas nodarbības, pavasari un svētkus gaidot.

Biedrība «Mazsalacas novada draugi» mudina pētīt līvu pēdas novadā un aicina palīgos vietējos ļaudis.

Daviņu II dobumakmeni, izmēros un bedrīšu skaita ziņā mazāku par savu pazīstamo, 1925. gadā Pieminekļu valdes reģistrēto «vecāko brāli», lielceļa malā, melioratoru savestā akmeņu kaudzē, netālu no Bērzaines pagasta (toreiz — ciema) «Straumēm», kur tagad ir dzīvojamā māja, bet tolaik vēl darbojās krejotava, 1983. gadā atrada arheologs Juris Urtāns.

Pagājušonedēļ atklāta pieteikšanās recepšu grāmatai, kur varētu ievietot jebkuras saimnieces ideju. Projekta idejas autore Rimi gardēde Signe Meirāne sākusi 100 gardāko kūku recepšu vākšanu, lai Latvijai tās simtgadē varētu dāvināt grāmatu 100 kūkas un viena svecīte, kas apvienos labākās, senākās un interesantākās receptes no Latvijas saimniecēm.

LTV1 kulinārijas šova «Īstās latvju saimnieces» sezonas noslēguma sērijā Beverīnas novada Kauguru pagasta «Vīnkalnos» konkursa dalībnieces no Kurzemes, Zemgales un Latgales viesmīlīgi uzņēma ZANDAS un ULDA ŽENTIŅU ģimene. Saimnieču konkurss noslēdzās ar negaidītu pavērsienu — visvairāk punktu pamatoti savāca un konkursā uzvarēja pati namamāte Zanda.

Lai pārbaudītu ASV finansēto remontdarbu virzību, Valsts Ugunsdzēsības  un glābšanas dienesta Valmieras daļā viesojās ASV armijas inženieru korpusa projektu inženieris, majors Rasels Tomass Destremps, VUGD projekta vadītājs Rūdolfs Āzens, ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības biroja projektu vadītāja Gunita Migliniece.

Kocēnu novada domes organizētie pirmie atjaunotie Kokmuižas svētki, kas norisinājās pagājušā gada septembrī Kocēnos, nominēti Latvijas Pasākumu producentu asociācijas organizētajā konkursā «Pasākumu gada balva» kategorijā «Labākais reģionālais pasākums».

No 1. līdz 3. aprīlim visā Latvijā jau astoto reizi notiks pasākums «Satiec savu meistaru!». Vairāk nekā 150 vietās mācekļus pie sevis aicinās tautas lietišķās mākslas meistari, stāstnieki, teicēji un muzikanti.

Marta sākumā piena pārstrādes grupas Food Union ražotņu tradicionālajā, nu jau 2015. gada, godināšanas pasākumā labāko svaigpiena piegādātāju vidū nominācijā «Par centību» nosaukta arī Kocēnu novada Vaidavas pagasta zemnieku saimniecība «Virši». Tās viesmīlīgie saimnieki MALDA un ANDREJS BĒRZIŅI starp spraigajiem dienas darbiem atvēlēja laiku arī sarunai ar ciemiņiem no «Liesmas». Malda gan atklāja, ka uz balli aizbraukušas abas meitas, jo vakarpuse ir govju slaukšanas laiks, bet iepriekš aizbraukusi un arī teātra izrādi ar prieku noskatījusies. Jautāju saimniecei, kādēļ, viņasprāt, «Viršiem» piešķirta tieši nominācija «Centīgākais piensaimnieks».

Diezin vai 1996. gadā, kad Rubenes pamatskola ielūdza uz pirmo Mazās zeltenes konkursu, kāds iedomājās par tā ilggadību.

Aizvadītās nedēļas nogalē Aiju dienā Valkas kultūras namā notika jau trešais Kūku konkurss, ko organizē novada dome. Šoreiz organizatori bija paplašinājuši konkursantu robežas, tādēļ sacensībā par izskatīgāko un gardāko «Kūku Aijai» sacentās vairs ne tikai Valkas, bet arī Smiltenes, Madonas un Beverīnas novada kūkdari. Konkursā galveno balvu ieguva VALDA RUTKA no Beverīnas novada Brenguļu pagasta «Rutkiem».

Viņpiektdien Valmieras tehnikumā notika Imanta Ziedoņa fonda «Viegli» organizētā radošā nometne jauniešiem «Telpas pavasaris». Nometnē piedalījās vairāki desmiti 9. — 12. klašu jauniešu no Vidzemes, Rīgas un Latgales reģiona. Līdzīgas nometnes jau aizvadītas Kurzemē un Zemgalē.

Kārtējā kolektīvo medību sezona jau beigusies, un mednieku biedrības «Kocēni» vīri sākuši gatavoties kādam nozīmīgam notikumam —  pēc dažiem mēnešiem biedrībai apritēs desmit gadi.

Šonedēļ Vecpuišu parkā griezīgi dzied zāģi —  vadoties pēc SIA «Koku eksperts» izstrādātās parka koku dendroloģiskās inventarizācijas ar koku stāvokļa novērtējumu, koku eksperta Gvido Leiburga atzinumiem par ciršanai un koku vainagu sakopšanai pieteiktajiem kokiem, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās pārvaldes atzinuma par koku ciršanu ārpus meža, parkā paredzēts likvidēt 17 kokus, kas apdraud parka apmeklētājus un apkārtējo infrastruktūru. Parkā ir arī daudz vecu koku, kuri nav atzīti par bīstamiem, bet lielā vecuma dēļ ar lūstošiem zariem var radīt apdraudējumu parka apmeklētājiem.