Pilsētās un novados

Tā sanācis, ka pēdējos gados valsts, pilsētas un gadskārtu svētkos, kā arī vēl citos novadā kopā svinamos pasākumos Rūjienu ar radošu izdomu un dažādiem dabas materiāliem skaisti izdekorē rūjienieši RASMA un VALDIS LAUBERTI.

Iebraucot Rūjienā, redzama vēl viena mūsdienīgi sakopta vieta, kur ar patiku skatu piesiet. Rūjienas pilsētas svētku laikā, kad notika arī kapu svētki, Valmieras būvfirma SIA «Ekers» pabeidza jaunās kapličas celt­niecību.

Esam jau rakstījuši par ieceri autentiski atjaunot Sv. Bērtuļa baznīcas torni un jumtu. Kā zināms, pirms vairāk nekā četr­desmit gadiem ugunsnelaime nopostīja majestātisko Dievnamu. Ar tā atjaunošanu iekšpusē kopīgiem spēkiem paveicās, diemžēl to nevar sacīt par torņa celtniecību. Lai lietas raitāk pavirzītu, pie biedrības «Rūvenietis» tika izveidota Baznīcas torņa komiteja, kura strādāja gan pie torņa jumta projektēšanas un baznīcas maketa izveidošanas, gan arī vāca ziedojumus Baznīcas tornim. Rūjienas pilsētas svētkos biedrība «Rūvenietis» saņēmusi labas ziņas.

Otrdien priekšpusdienā ar interesantu auto mazgāšanas šovu Valmierā, Rīgas ielā, kur blakus krustojumam ar Skolas ielu ilgus gadus Jāņparka panorāmu bojāja pusbūvētā biroju centra betona grausts, tika atklāta uzņēmuma Wash&Drive* pašapkalpošanās automazgātava.

Visu nedēļu Valmiera ir gaviļnieces lomā. Pilsēta gaida ciemiņus dienā un naktī.

Aizvadītās nedēļas nogalē Valmierā, Cēsu ielā 20, zaļo zonu divas dienas piepildīja un greznoja varena telts. Tur notika sadraudzības dienas «Teiciet to Kungu, visas tautas». Tās Valmierā un arī Limbažos organizēja Vallija Laubingera un Andis Apsītis no Valmieras Vasarsvētku draudzes.

«Man ir divas dzimtenes —  pirmā ir Uzbekistāna, kas mani radīja, uzlika uz kājām, lai varētu  iet. Man ir otra dzimtene, un tā ir Latvija, kas devusi man spārnus,» sacīja BAHRIDDINS SINDOROVS, valmierietis un Latvijas uzbeku kultūras biedrības «NUR» priekšsēdētājs.

No 1. līdz 5. augustam ar valsts finansiālu atbalstu Burtnieku jauniešu centrā norisinājās biedrības «Pāvulēni» rīkotā nometne Latvijas un diasporas bērniem «Raibās dienas Burtniekos». Tās mērķis ir rūpēties par to, lai Latvijā un ārvalstīs dzīvojošie latviešu bērni veidotu jaunu draudzību ne tikai savā starpā, bet arī ar savu tēvzemi.

Negaidīti agri šogad dabā iestājies rudens un sācies ražas laiks. «Aizbrauciet pie Andra un Anitas Grīnliņiem un Anitas un Gunta Zvaigznēm,» ieteica nekustamo īpašumu speciāliste Zeltīte Munce. «Tur ir ko redzēt! Piemēram, Grīnliņu dārzā var pamācīties, kā racionāli izmantot 600 kvadrātmetrus zemes, savukārt Zvaigznes un vēl vairāku dārziņu īpašnieki dzīvo tādā kā Venēcijā.» Un «Liesma» šoreiz devās nevis pie kāda no lauksaimniekiem, bet gan uz mazdārziņu koloniju «Pūpolos».

Kad pirms pāris gadiem rakstīju par Kauguru «Ķiguļiem», kas reiz piederējuši Haraldam Blauam — pirmajam latvietim, kurš ieguvis Olimpisko spēļu medaļu (viņš 1912. gadā Stokholmā izcīnīja bronzas medaļu šaušanā pa māla baložiem), rosināju kaut vai alejas galā uz šīm mājām uzlikt piemiņas vēstījumu par  izcilo sportistu.

«Pietiekami ilgi runātās, bet ļoti nepieciešamās ceļu remontu darīšanas novadā un it sevišķi mūsu pagastā nu jau notiek reāli,» stāsta Brenguļu pagasta komunālās saimniecības daļas vadītājs Jānis Fūrmanis. «Jau pavasarī sākām apzāģēt ceļmalu tuvumā augošo koku zemākos zarus, atstājot vien uz augšu ejošos.

No 2. līdz 7. augustam Valmierā, Jaunatnes centra «Vinda» automodeļu trasē norisinājās Austrumeiropas čempionāts trases automodelismā.

SIA «VTU Valmiera» autobusu vadītāji ekonomiskas braukšanas — transportlīdzekļa vadīšanas prasme, ietaupot degvielu, — konkursos uzrādījuši labus rezultātus, turklāt Andrejs Demidočkins pārstāvēs uzņēmumu un Latviju finālbraucienos Čehijā šī gada septembrī.

Valmieras pilsētas svētku Valmiera virmo! ietvaros 13. augustā Valmierā, laukumā pie Kultūras centra, plkst. 13 viesosies Latvijā populārākais dabas draugs Cūkmens, kurš pilsētas domes priekšsēdētājam Jānim Baikam pasniegs koka manifestu. Valmiera ir viena no piecām pilsētām, kur Vislatvijas tūres ietvaros ar dažādām izzinošām un jautrām aktivitātēm norisinās Cūkmena kokmīļu darbnīca.

Valmieras pilsētas svētku laikā, 11. un 13. augustā, jau tradicionāli daži pilsētas maršrutu autobusi kļūs par koncertzālēm uz riteņiem, tāpat arī neierastas uzstāšanās vietas būs pieturas.

Mazsalacas pilsētas svētkos 24. jūlijā viesojās ZAAO vides iniciatīvas «100 darbi Latvijai» vēstneši, kuri informēja par 100 labajiem vides darbiem Latvijai un piedāvāja asināt prātu vides jautājumos. Zinošākie balvā saņēma īpašu, numurētu sēklu paciņu, kas nedēļas laikā bija jāpiereģistrē iniciatīvas mājaslapā www.100darbilatvijai.lv, lai piedalītos izlozē par Tallink jūras ceļojumu uz Stokholmu četrām personām.

No svētdienas, 31. jūlija, līdz 6. augustam Naukšēnos norisinās latviešu saiets Trejdeviņi, pulcējot visdažādākā vecuma dalībniekus. Par šo notikumu nedēļas garumā lūdzām pastāstīt ILZI CEKULI, kas ir viena no saieta idejas lolotājām.

Svētki Ķoņu kalnā, kuru tematika šoreiz bija Lielas mucas, mazas mucas, stīpu stīpām apstīpotas, izskanējuši ar interesantu kultūras un atpūtas programmu. To atklāja pagasta folkloras kopa Dzīne ar dziesmu Jautrais mucenieks, un tad apmeklētāji tika iepazīstināti ar mucu meistaru Jāni Grantiņu no Vaidavas. Mucu meistars iepazīstināja apmeklētājus ar savu lielo ģimeni, kurā visi — gan mazi, gan lieli — esot čakli mucu darinātāji. Starp citu, Latvijā nav daudz meistaru, kuri prot darināt mucas. Mucu darināšanas darbnīca bija svētku centrs, ap kuru visu dienu pulcējās daudz interesentu.

Šogad Naukšēnu novada svētki Ar vēju matos norisinājās no 21.  līdz 24. jūlijam. Tie tika atklāti ar pieņemšanu Naukšēnu muižā novada uzņēmējiem, kurus uzrunāja domes priekšsēdētājs Jānis Zuments. Katru gadu pašvaldība uzņēmējiem sagādā nelielu pārsteigumu, lai pateiktu paldies par viņu ikdienas darbu. Šoreiz tie bija restorāna Hercogs pavāri Andris Rūmītis ar kolēģi, bet par muzikālo noformējumu rūpējās Gvido Brenčevs ar saviem palīgiem.

Šonedēļ lielajā presē — Latvijas Avīzē otrdien un NRA vakar — aktualizējies jautājums par tehniskajām apskatēm, tāpēc arī Rūcamlapa garām šim tematam neies. Varu justies gandarīts, ka mans viedoklis LA materiālā, ko gatavojis Latvijas auto žurnālistikas Maestro Atis Jansons, minēts kopā ar tādu konkursa Latvijas Gada auto žūrijas biedru un auto lietās zinīgu vīru kā motoru guru Uldis Rolis, satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, rallija leģenda Ivars Caune un pieredzējušais autožurnālists Boriss Sebjakins viedokļiem.