Pilsētās un novados

Zilākalnā  pagājušās nedēļas nogalē svinēja Masļeņicu.

Dzirdot vārdu Masļeņica, latvieši uzreiz saprot, ka tie ir īsti slāvu svētki. Ja nav priekšstata, kā tos svin Krievijā, mazās un ļoti attālās sādžās, lielajās pilsētās, kā līksmo Baltkrievijā un citviet, tad var izmantot vismaz pāris labus avotus, kuri atklāj šo svētku būtību. Bezpersoniskais variants ir informācija internetā, bet daudz interesantākas ir sarunas ar cittautiešiem. Kā klājas krieviem, baltkrieviem? Kā viņi dzīvo, kā strādā, kā svin dzīvi mūspusē?

Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā ir iespēja iepazīties ar informāciju, ka Eiropas Komisijas programma «Augļi skolai» ir veids, kā dalībvalstis, izmantojot savus un ES budžeta līdzekļus, var nodrošināt skolēniem bezmaksas augļus un dārzeņus ar nolūku palielināt šo produktu patēriņu, kā arī veicināt veselīgas ēšanas paradumus skolēnu vidū. Programmas mērķis ir veicināt augļu un dārzeņu produkcijas patēriņu un nākotnē samazināt veselības aprūpes izmaksas aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību dēļ.

Projektā «Stāstu bibliotēka» Valmieras bibliotēka šoreiz aicināja interesentus uz stāstu vakaru par to, kā pilsēta atdzima pēc Otrā pasaules kara. Atjaunotāji un cēlēji satikās ar ļaudīm, kam viņi šos namus būvēja.

Katru pavasari viesturieši sveic skolotājus Darba svētkos, sakot paldies par ieguldīto darbu skolā. Piektdienas vakars Viesturskolā tika pavadīts īpašā atmosfērā — 14 jubilāri analizēja, svēra un pielāgoja Raimonda Paula dziesmas, lai tikai vienu, kas vislabāk raksturo kādu gaviļnieka dzīves mirkli, noguldītu Muzikālajā bankā. Tā bija iespēja visiem klātesošajiem mazliet citādāk satikties ar Maestro un atkal iepazīt savus kolēģus, jo muzikālais atmiņu lietus atklāja ko jaunu, ko ikdienas steigā varbūt nemaz nezinām par darba biedru. Vakaru vadīja Laima Drande un Uldis Jansons. «Platīna» kompaktdiskus jubilāriem pasniedza Muzikālās bankas padomnieki — metodisko «šūniņu» pārstāvji.

Ceturtdien, 10. martā, Lizdēnu sabiedriskajā centrā notika seminārs, kura laikā Valsts kultūrkapitāla fonda sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Vērdiņa, kas aizvietoja tieši todien ar skumīgām lietām aizņemto fonda vadītāju Edgaru Vērpi, iepazīstināja klātesošos gan ar fonda aktualitātēm, gan skaidroja, kā pareizi noformēt projektu pieteikumus uz Valsts kultūrkapitāla grantiem. Sabraukušas bija interesentes gan no Burtnieku novada pagastiem, gan kaimiņu novadiem un pat no Valmieras muzeja, vienīgais stiprā dzimuma pārstāvis dāmu un jaunkundžu pulciņā bija Burtnieku draudzes mācītājs Aldis Kalcenavs.

Faktiski jau pērn Valmieras pilsētas pašvaldības SIA Valmieras ūdens ikdienā sācis sniegt pakalpojumus Burtnieku novadam, konkrēti, Valmieras pagasta dzīvojamo namu kvartāliem, vienlaikus arī novada pašvaldība tagad ir ar savām kapitāla daļām uzņēmumā Valmieras ūdens. Ka tas izdevīgi Burtnieku novadam, pārliecināts novada domes priekšsēdis KĀRLIS SEDVALDS:

Sestdien, 5. martā, Matīšos notika kārtējās Burtnieku novada ziemas sporta spēles, kurās piedalījās ap 250 entuziastu. Sīkāk par šo veselīgas atpūtas dienu Burtniekam pastāstīja sacensību galvenais tiesnesis un novada domnieks KĀRLIS GREIŠKALNS: «Rīkojot sporta spēles, pa riņķi apstaigājam visus sešus novada pagastus, lai tāda dzīvība un aktivitāte būtu katrā pagastā. Arī šoreiz jāatzīmē lielā atsaucība no visiem  pagastiem, jo komandas piedalījās visos Nolikumā noteiktajos sporta veidos. Bija mums 8 sporta veidi: 5 sēdošie un 3 kustošie. 7 sporta veidus rēķināja komandu ieskaitē.

Ineta Vanaga, ko lielākoties visi pazīst pēc skatuves vārda Trīne, kā mēdz teikt viņas savulaik skolotāja un tagad amata māsa Līga Stebere, ir pašmāju meitene, tepat no Valmieras pagasta Burtnieku novadā. Pirms piecpadsmit gadiem — kā tas laiks skrien! — iedrošināta un pārliecināta piedalīties pirmajā Valmieras pagasta kultūras nama pasākumā Caur smiekliem pilnīgi nopietni, Inetai tieši tur arī uz visiem laikiem pielipa viņas iesauka  — Trīne.

Vidzemes Augstskolas (ViA) asociētā profesore un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījuma institūta (HESPI) pētniece Feliciana Rajevska ir Latvijas nodaļas līdzautore grāmatai «Challenges to European Welfare Systems» (Izaicinājumi Eiropas labklājības sistēmām), ko nupat klajā laidusi izdevniecība Sringer.

Pēc postošajiem 2015. gada jūnija plūdiem Tbilisi Zooloģiskā dārza vadība un darbinieki daudz darījuši, lai sakoptu postījumu sekas. Patlaban tiek veidots projekts jaunam zooloģiskajam dārzam, bet līdz tam iecerēts atvērt vienkāršas ekspozīcijas neapplūstošajā kalna daļā.

Otrdien Europe Direct informācijas centra un Zonta kluba sadarbībā iezīmējās Rozes diena, kas Valmierā jau desmito gadu saistās ar Starptautisko sieviešu dienu.

Līdz ar martu un domām par tomātu stādiem sācies to sējas laiks. Tāpēc Valmieras muzejā Dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» nodaļa rīkoja semināru «Viss par tomātu audzēšanu». Interesentiem savu pieredzi stāstīja Valmieras nodaļas biedre Natālija Zeltiņa un domubiedri — tomātu audzētāji Inese Zemeša no Kocēniem un Jānis Andersons no Siguldas novada. Klausītāji uzzināja par efektīviem tomātu stādu izaudzēšanas veidiem — kā sagatavot tomātu sēklas, kā iegūt veselu stādu utt.

Krājaizdevu sabiedrības, kā zināms, ir pašu biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs ar mainīgu biedru  skaitu un kapitālu,  radīts, lai veiktu noguldījumu piesaisti un savu biedru kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas gandrīz 40 krājaizdevu sabiedrības. Viena no tām — Rūjienas krājaizdevu sabiedrība, kura 23. martā plkst. 15.30 aicinās savus biedrus uz pārskata sapulci, tādēļ «Liesma» interviju  Rūjienas krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam ULDIM GRUZDIŅAM ir lūgusi īstajā brīdī.

Rūjienas novadā ir vairākas dažādu paaudžu un interešu nevalstiskās organizācijas. «Rūjienas Ievas» dibinātas 1997. gadā, lai aktivizētu sievietes kopīgam darbam pilsētas un novada sociālās, ekonomiskās un dabas vides uzlabošanā, lai izglītotos, aktīvi un saturīgi izmantotu brīvo laiku un arī celtu pašapziņu. Kā sokas? Stāsta «Rūjienas Ievu» vadītāja JEVGENIJA POZŅAKA.

Pilsētas bibliotēka Rūjienā, Skolas ielā 6, atrodas kopš 2000. gada. Ēkas divos stāvos tā aizņem 386 kvadrātmetrus, un tās krājumos ir vairāk nekā 17000 atbildīgi atlasītu grāmatu. Attīstot pakalpojumu sniegšanu, pirms trim gadiem pirmajā stāvā iegūtas vēl plašas telpas pasākumiem. Kāda tad ir 21. gadsimta bibliotēka un kā tajā jāstrādā  mūsdienu bibliotekāriem?

Lai sekmētu jaunatnes politikas attīstību, līdzdalību, izstrādātu konkrētu rīcības plānu jauniešu ideju realizēšanai konkrētajās foruma tēmās, skolēnu pašpārvalžu un pašvaldību institūciju sadarbību Valmierā, pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā kopā ar pašvaldības vadītājiem notika Jauniešu forums.

Kārtējo gadu aizvadījusi arī Valmieras pašvaldības Administratīvā komisija. Kāds tas bijis — sarunā ar komisijas priekšsēdētāju RIČARDU GAILUMU un priekšsēdētāja vietnieku, komisijas atbildīgo sekretāru ANDRI ALPEUSU.

Sestdienas rīts Valmierā uzausa izteikti sievišķīgs — stāvlaukumā aiz Kultūras centra tika dots starts Sieviešu dienas rallijam, kas pirmo reizi astoņu gadu pastāvēšanas vēsturē notika Valmierā. Kā jau to varēja paredzēt, tas bija pulcinājis rekordlielu dalībnieču skaitu — kā komentētājam Kasparam Upacierim jeb vienkārši Ufo atklāja rallija rīkotāji, no Valmieras startēja 351 ekipāža un tikpat arī no otras starta vietas Dobelē ar 1404 dalībniecēm kopumā, lai pēcpusdienā finišētu pie modes un izklaides centra Rīga Plaza. Dāmas laiku izmantoja lietderīgi, apmeklējot ne tikai Valmieras ievērojamākās vietas un viesmīlīgākās kafejnīcas, bet arī izmantojot friziermeistaru pakalpojumus turpat Kultūras centra foajē, kamēr pārējās stāvēja rindā pēc maršruta leģendām.

Februāra vidū novada domē, ja tā var teikt, notika varas maiņa — priekšsēdētāju Sandri Brālēnu amatā nomainīja MĀRIS ZVIRBULIS. Viņa vadībā jau aizvadīta pirmā domes sēde un pieņemti vairāki lēmumi, no kuriem svarīgākais, protams, ir budžeta apstiprināšana.

Kad 2015. gadā Beverīnas novada pašvaldība izsludināja projektu konkursu «Sabiedrība ar dvēseli 2015», galvenā projekta ideja — informēt sabiedrību, ka «Ūdriņu» mežniecības ēka ir vieta, kur 1892. gadā dzimis latviešu ērģeļmūzikas patriarhs, ērģeļu spēles virtuozs un pedagogs NIKOLAJS VANADZIŅŠ, — bija jau noformulēta.