Logi no Rozītēm — uz Latviju un Eiropu
Tikai pārsimt metru no Valmieras – Mazsalacas šosejas Matīšu pagasta Rozītēs atrodas Burtnieku novada uzņēmums, kurā ražo plastmasas logus ne tikai vietējam tirgum, bet arī eksportam.
Tikai pārsimt metru no Valmieras – Mazsalacas šosejas Matīšu pagasta Rozītēs atrodas Burtnieku novada uzņēmums, kurā ražo plastmasas logus ne tikai vietējam tirgum, bet arī eksportam.
Kā izskatās dabā šī interesantā vieglu koka konstrukciju būve Valmiermuižas pils parkā, varēs pārliecināties ikviens, kurš šajā sestdienā ieradīsies uz etnofestivālu SVIESTS. Tiešām — līdz ar siltā laika iestāšanos arī Valmiermuižas pils parks uzposies svinību un laiskas atpūtas sezonai. Tieši tāpēc te Valmiermuižas kultūras biedrības īstenotā projekta Valmiermuižas pils parks kā ilgtspējīga un pievilcīga kultūras, atpūtas un tūrisma vieta ietvaros izveidota īpaši pielāgota dizaina nojume, kas organiski iekļaujas parka ainavā. Projektu labā kvalitātē realizēja uzņēmums P un P Būve.
No parastas puķes, kas augusi dārzmalā, peonija kļuvusi par ziedu izstāžu karalieni.
Zviedru kolēģi pāris dienās pabija vairākās iestādēs un uzņēmumos, lai sadraudzības pilsētas dzīvi iepazītu tuvplānā.
Vidzemē šogad no ūdenstilpēm izcelti vairāki noslīkuši cilvēki, Latvijā kopumā — jau 45 (salīdzinājumam pērn no ūdenstilpēm VUGD izcēla 102 noslīkušus cilvēkus). Lai atpūta, baudot ūdens priekus, nebeigtos ar nelaimi, jāatceras un jāievēro vairāki padomi.
Piektdien Valmierā, klātesot satiksmes ministram Uldim Augulim, VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētājam Raitim Nešporam un vairāk nekā 30 Vidzemes reģiona pašvaldību pārstāvjiem, tika apspriestas ceļu uzturēšanas nozares aktualitātes.
Noslēdzot pārdislokāciju uz tās vēsturiskajām robežām, vakar Valmierā notika svinīgais brigādes štāba pārcelšanās un pagaidu ēkas atklāšanas pasākums.
Jau kļuvis par tradīciju — vai katru lielāku Rūjienas svētku neatņemama sastāvdaļa ir vietējo un apkaimes novadu amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Tas ar daudzpusīgu pašu saražoto preču klāstu apmeklētājiem par prieku bija arī nesen notikušajos Rūjienas saldējuma svētkos. Netrūka ne maizes un kūku, ne smaržīgu kūpinājumu, kārdinošu sieru, tēju, smaržīgu ziedūdeņu, ne arī visdažādāko rokdarbu, rotu, pinumu, koka darbu un vēl citu skaistuma un praktiska lietojuma ražojumu. Kā klājas, amatniek un mājražotāj? Šo jautājumu «Liesma» uzdeva tikai dažiem no kuplā tirgotāju pulka.
Laikā, kad sezonas produkts ir arī vietējais rabarbers, kad no tā top smaržīgās kārtainās mīklas rabarberkūkas vai rauga mīklas plātsmaizes, kad ne vienā vien mājā top rabarberu uzputenis, ķiļķēnu zupa vai atspirdzinošais ķīselis, «Liesma» sadomāja apciemot mūspusē vienu no lielākajām rabarberu audzētavām. Pirms vairākiem gadiem jau rakstījām, ka Rūjienas novada Lodes pagasta «Mikmežkalējos» JĀNIS BUILIS ierīkojis vairāk nekā 2000 rabarberu ceru lielu stādījumu. Vēlējāmies tur pabūt vēlreiz.
Pansionātā «Valmiera» aizvadīta sporta diena kopā ar mazajiem ķipariem no bērnudārziem «Kārliena», «Sprīdītis», «Pienenīte», «Buratino» un Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra. Bērni kopā ar skolotājām bija sagatavojoši piecas interesantas stafetes: lidojums ar gaisa balonu, lielais makšķernieks, pārnest bumbu, strādājam kopā un jautrā ķēdīte. Pirms kopīgās kustēšanās notika iesildīšanās tautasdziesmas «Āvu, āvu baltas kājas» pavadībā.
1. jūnijā Valmierā norisinājās «Ģenerāļa Radziņa ceļojošā kausa izcīņas» 2018. gada pirmā kārta «Pavasaris 18», kuru rīkoja Zemessardzes 22. bataljona karavīri un zemessargi.
Rūjienas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma nodaļas vadītāju, amatnieku biedrības «Rūzele» valdes priekšsēdētāju GUNU ĶIBERI daudzi pazīst ne tikai kā vērienīgu svētku, atpūtas un sporta pasākumu autori un organizatori, bet arī kā lielisku saimnieci. Amatnieku un mājražotāju tirdziņos viņas ceptā maize un kūkas parasti ir uz izķeršanu. Guna pirms vairākiem gadiem plašāku ievērību guva, plūcot laurus žurnāla «Ieva» kūku konkursā. Tagad viņa ir viena no neparastās dāvanas Latvijas simtgadei — grāmatas «100 kūkas un 1 svecīte» — līdzautorēm.
Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda» sākusies vasaras nometņu sezona.
Vakar Valmierā viesojās konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā žūrijas locekļi, lai izvērtētu trīs konkursam pieteiktās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas — Annas ielā 4, Kauguru ielā 1 un Stacijas ielā 22.
Pēc Jāņiem sākas studentu uzņemšana Vidzemes Augstskolā.
Eiropas Savienībā kopš 25. maija ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk — Regula) prasības. Vairāki iedzīvotāji ir interesējušies — kā jaunā Regula ietekmēs viņu attiecības ar slimnīcu, vai būs jāaizpilda kādi papildu dokumenti, kā slimnīca nodrošinās jauno prasību ievērošanu?
Aprit 100 gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, un tas šo gadu padara mazliet svinīgāku un īpašāku. Vislatvijas Dziesmu un deju svētki ir izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus no visas pasaules, vieno dažādas paaudzes. Svētku galvenā vērtība ir cilvēki, tāpēc aizsākta jauna iniciatīva — izraudzīties Dziesmu un deju svētku vēstnešus. Beverīnas novadā par to kļuvis AIVARS MIRUŠKINS, kura ģimenē dejo trīs paaudzēs.
«Rutku» mājās kā vienmēr mūs sagaida smaidīgā saimniece VALDA RUTKA. Viņas dārzā skaisti uzziedējis laškrāsas rododendrs, kas piemājas pagalmu daiļo jau teju 50 gadus. Dārza karalis, par ko var priecāties viss Beverīnas novads.
Mūrmuižā tradicionāli norisinājās vērienīgās sporta spēles visai ģimenei «Auto-Moto-Velo». Visas dienas garumā pasākuma apkārtnē vadīja patīkama un sportiska gaisotne, kas pulcēja interesentus dažādās vecuma grupās. Kopumā svētkos 923 dalībnieki pildīja uzdevumus 15 disciplīnās un palīdzēja 50 brīvprātīgie, kas tiesāja un veica citus darbus pasākuma norisē.
Rūjienas jaunās brīvdabas estrādes celtniecības darbu pabeigšanu cilvēki ļoti gaidīja, ar skatieniem sekojot līdzi būvdarbiem un straujajām vides pārvērtībām. Novadam tas ir liels notikums, tāpēc bija paredzams, ka Saldējuma svētkos, kuros bija solīta arī estrādes atklāšana, tajā būs daudz ļaužu. Katrs gribēja savām acīm pārliecināties par iespaidīgajām pārmaiņām. Daudzām paaudzēm vēl atmiņā un sirdīs vecā estrādīte, kurai ir sava vieta novada kultūras dzīves vēsturē un kuru saglabās fotogrāfijās un mīļā piemiņā, tomēr jaunā estrāde pārliecinoši ievada jaunu ēru un uzskatāmi apliecina dzīves kvalitātes augšupeju.