Nevieni svētki neiztiek bez tomātiem
Bērnības lielākais gardums NATĀLIJAI ZELTIŅAI bija sarkans tomāts, uzlikts uz ķieģelīša rupjmaizes šķēles. «Liesma» jau vairākkārt vēstījusi par kolekcionāres aizrautību, kas gadu gaitā ir tikai augusi. Šoruden par godu šim nakteņu dzimtas augam nosvinēti jau otrie Tomātu svētki, kas novada vārdu padarījuši zināmāku plašākai sabiedrības daļai.
Pirms pārcelšanās uz Beverīnas novadu Natālija Zeltiņa bijusi tipiska pilsētniece, kas dzīvoja galvaspilsētā otrā stāva dzīvoklī virs veikala. Vecākiem bieži meitu nācies «vilkt» ārā no tā. Viņa gluži kā ērglis dežurējusi pie loga, lai nenokavētu sava garduma – tomātu – pievedumu.
Tagad siltumnīcas tukšojas, tāpēc Natālija bez sirdsapziņas pārmetumiem vairāk laika var veltīt savai ģimenei, rotaļām ar mazbērniem, kā arī kultūras pasākumiem, piemēram, doties uz kādu no tik iemīļotajiem smagā roka koncertiem. Pati Natālija atzīst, ka jau ir pilna galva ar jaunām idejām un jākaļ plāni nākamajam gadam – pasākumiem, izstādēm, jo īpaši vasarai, kas ir vissaspringtākā. Tāpat bieži privāto dzīvi nākas pakārtot šīm aktivitātēm. «Es vairāk rēķinos ar saviem spēkiem. Man ir brīnišķīga ģimene, bet dēliem ir savas ģimenes, mazi bērni, vīram ir valsts darbs. Es lielāko daļu viena pati pa savām siltumnīcām,» skaidro kolekcionāre, tomēr, ja ir kāds smagāks darbs, tad bez savu vīriešu atbalsta neiztikt.
Audzējot tomātus, Natālija ir iedibinājusi savu kārtību. Viņu stingri vēro Augu aizsardzības departaments, veic analīzes, tāpēc neviens svešinieks siltumnīcās nav vēlams. «Mazbērnus es siltumnīcā nelaižu. Tikai tagad rudenī, kad tur tīru, lai neviena zālīte vai kāds kukainis vai slimība nepaliek. Protams, viņiem arī garšo tomāti,» skaidro vecmāmiņa, «taču bērni var netīšām kaut ko iestiept vai noplēst, it īpaši, ja man no šķirnes ir tikai viens stāds. Viņi zina, ka pie omes tomātu siltumnīcā nevar iet, bet es saprotu, ka viņiem gribas. Man pie siltumnīcas durvīm ir speciāli iestādīti mazie tomātiņi, lai viņi ar savām mazajām rociņām var pašiverēties. Es zinu tādas šķirnes, kas visu laiku zied un ražo, to nelielie tomātiņi ir saldi. Tur viņiem ir tiesības našķēties.»
Nesen Natālija atgriezusies no izstādes «Ķirbji un citas lielas ogas 2018», kur apskatīta īpaša ķirbju šķirne, kas veltīta Latvijas simtgadei, tomēr tomāts vēl nav ticis pie šāda goda. Valsts svētkus kā ierasts viņa pavadīs kopā ar savu ģimeni galvaspilsētā, ciemojoties pie vīra brāļa, kur arī galdā tiks celts tomāts, kā arī apmeklēs Staro Rīga aktivitātes.
Svētku noslēgumā viņa dosies uz svinīgo pasākumu Nacionālajā teātrī, kur nominēta kā novada pārstāve. «Protams, es novērtēju, ka ir atzīts mans darbs Tomātu svētku sarīkošanā, bet es viena pati to nevarētu izdarīt. Man bija ļoti liels atbalsts no kluba biedriem. Es tikai pagastā dzīvoju un iedomājos – kāpēc ne pie mums? Tāpat palīdzēja Ieva Putniņa. Tas nav tikai mans nopelns,» tā Natālija, uzsverot, ka svētku tapšana bijusi komandas darbs.
SILTUMNĪCĀS DARBI APDARĪTI, tāpēc tagad Natālija Zeltiņa vairāk laika velta savai ģimenei un rotaļām ar mazbērniem, kā arī dodas uz tik iemīļotā smagā roka koncertiem.
«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.