Katram atrast simtgades īpašo lietu

16.Novembris, 2018
Pilsētās un novados
Portālā

Uz to mūs vedina GATIS BUILIS, veiksmīgs uzņēmējs, kurš ar ģimeni dzīvo Kocēnu pagastā un nesen Kocēnos uzbūvējis arī pirmo ēku, kas ir tikai iesākums kādam vēl plašākam projektam.

Iespējams, daudziem pārsteigums, ka Kocēnu novadā cienīgs doties uz īpašo pieņemšanu pie Valsts prezidenta tika izvēlēts nevis kāds novada ilgdzīvotājs, bet gan tu...

Kāpēc ne? Esmu taču gandrīz vai dzimis Kocēnu novadā (smejas)! Un praktiski visu dzīvi te pavadījis... Piedzimu Rūjienā, tad mūsu ģimene dzīvoja Rubenē, bet pirms paša skolas gaitu sākuma pārcēlāmies uz Kocēniem. Valmierā tikai kādus piecpadsmit gadus nodzīvoju. Un tagad atkal esmu atgriezies ar savu ģimeni Kocēnos!

Vai bija pārsteigums, uzzinot, ka jādodas pie Valsts prezidenta?

Vispirms saņēmu ielūgumu no Valsts prezidenta, tikai pēc tam man piezvanīja no novada un pateica, ka tāda bijusi deputātu izvēle. Zinu, ka no Kocēnu novada brauksim uz Rīgu abi ar dzejnieku Viku.

Laikam jau šoreiz novada domnieku lēmumu noteica nesen uzbūvētā un jau ekspluatācijā nodotā viesnīca Bestes apartamenti tepat Valmieras – Inčukalna šosejas malā Kocēnos. Te gan vēl no projekta realizēts tikai pirmais etaps, šajā lietā tagad vairāk strādā mana sieva Iveta. Jā, sākotnējā ideja varbūt mums bija nedaudz citādāka, taču viņai arī šī iecere patīk, un tas ir pats galvenais! Starp citu, uz BMX Eiropas čempionāta laiku Bestes apartamenti jau pilnībā rezervēti, tas notika burtiski divu nedēļu laikā pēc viesnīcas atvēršanas – cits pēc cita pieteicās vācieši, franči, beļģi, šveicieši, krievi... Projekta turpinājumā blakus celsim tenisa halli, tas būs jau gatavs projekts no Polijas ar visu montāžu. Uz nākamās sezonas sākumu jau gribam to dabūt gatavu. Hallei vasarā iespējams sānus atvērt, bet ziemā atkal aiztaisīt ciet un halli apkurināt.

Tava joma ir uzņēmējdarbība, vadi divus uzņēmumus SIA Metāla Alianse un SIA Skārda serviss. Viegla vai grūta tā šajos laikos, kad iekāpsim Latvijas valsts otrajā gadsimtā? Ko vajadzētu – tā filozofiski spriežot – pamest slieksnim tajā pusē, ko paņemt līdzi?

Tieši par to visu laiku domāju... Ka visu laiku kaut kas nāk klāt, bet no kaut kā jāsāk atteikties. No kā īsti – tā uzreiz nemaz nevaru pateikt. Pārāk jau visas lietas ir viena ar otru saistītas – gan būvniecībā, gan būvmateriālu tirdzniecībā. Pēc būtības mēs tikai tāpēc, ka mums ir šī dažādība biznesā, spējam būt interesanti gan klientiem, gan piegādātājiem. Ja runājam par kaut kādu nākotnes vīziju, tad droši vien, otrajos Latvijas simt gados ieejot, jāizmanto, jāpaņem līdzi tās labākās lietas, bet no tām nerentablākajām jāsāk atteikties.

Lūdzu, paturpini šo domu, raugoties sasaitē uzņēmējs un valsts... Ko atstāt un ko ņemt līdzi?

Man gribētos atgriezties piecpadsmit gadus atpakaļ, kad sāku ar Metāla Aliansi. Toreiz bija daudz mazāk birokrātijas, daudz vieglāk bija iesākt biznesu. Neredzu, kur bija problēma ļaut tomēr ekonomikai strādāt vienkāršāk, nesarežģīt to visu. Protams, ar Eiropas Savienību ir nākušas klāt prasības, kur viņiem, Eiropā, ir bijis pietiekami ilgs laiks visam tam sagatavoties. Arī uzņēmumiem. Sākot ar visām izmaksām, kuras nemaz nav tiešās izmaksas uz pakalpojumu sniegšanu. Tādas un līdzīgas lietas nākušas klāt, un, manuprāt, grāmatvedība šodien ir vismaz divas reizes sarežģītāka nekā pirms piecpadsmit gadiem! Neskatoties uz to, ka ienākusi mūsu dzīvē digitalizācija, vienotie reģistri un viss pārējais, papīru kalni nav mazinājušies, tie ir tādi paši. Būvniecība, manuprāt, šobrīd ir tāds galējību virziens, kur strādā tie, kas – no vienas puses – cīnās ar kvalitātes lietām, ir gandarīti par labi paveiktu darbu, bet viņiem pretī ir tie, kas dzīvo vienai dienai un cenšas visu to apiet, lai uz tā rēķina nopelnītu. Tad nu ir tās divas galējības. Kā tās salikt kopā? Nevienas jaunas kontrolējošas organizācijas radīšana būvniecībā nav šo problēmu mazinājusi! Viss pastāv tā, kā ir.

Ko tu gribētu, ja būtu iespēja, īsā sarunā aci pret aci pārrunāt ar Raimondu Vējoni?

Jā (smaida un mirkli domā)... Droši vien jautājums ir par personībām. Tādā tiešā tekstā man būtu viņam jautājums par personībām – cik viņš pats labi jūtas tādā situācijā, kāda ir šobrīd attiecībā uz viņu kā Valsts prezidentu. Gan tie jociņi, gan kaut kādi preses komentāri... Es gribētu dzirdēt viņa, Raimonda Vējoņa, viedokli. Es esmu dzirdējis citu viedokļus, bet varbūt neesmu dzirdējis, ko viņš pats par to saka.

Ko novēli sev un mums visiem Latvijas simtajā dzimšanas dienā?

Visiem – tiešām atrast to, kaut ko īpašo, ar ko simtgades svinēšanu padarīt par notikumu, ko atcerēsimies un varbūt varēsim pastāstīt saviem mazbērniem. Man tāda iespēja ar šo ielūgumu pie Valsts prezidenta būs, tas man ir kas īpašs jau šodien. Tad nu jautājums – katram to atrast. Mēs arī ģimenē par to runājām – kas būtu tas, ko simtgadei par godu paveikt? Jā, esam nolēmuši pie mājas mastā jaunu valsts karogu uzlikt, vairāk tā uz lietām skatīties, uz paliekošām vērtībām, ko varētu atstāt pēc sevis bērniem, radiniekiem, draugiem, paziņām. Tas būtu tas, ko es katram šajā laikā novēlētu – atrast savu īpašo lietu, ko par godu Latvijas simtgadei atstāt uz nākamajiem mūsu valsts simt gadiem!

GATIS BUILIS

«Liesmas» pielikums «Ziemeļvidzemes līkločos» ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Komentāri
Pievienot komentāru