Ārzemniekiem mūsu likumi nav domāti?
Nupat pāris lielos Rīgas medijos sacelta liela un tukša vaimanāšana par policijas «patvaļu un rasismu» kaimiņu novada Skujenes pagastā.
Nupat pāris lielos Rīgas medijos sacelta liela un tukša vaimanāšana par policijas «patvaļu un rasismu» kaimiņu novada Skujenes pagastā.
Man vienmēr ir bijis interesanti vērot, kā cilvēki attiecas pret sabiedrībā zināmiem cilvēkiem – aktieriem, mūziķiem, politiķiem.
Publiskajā telpā nu jau vairāku nedēļu garumā tiek lauzti šķēpi par tādu jautājumu kā nepieciešamība pārskatīt izdienas pensiju piešķiršanas kārtību un arī saņēmēju loku. Pretējā gadījumā tas draud kļūt par kārtējo slogu valsts budžetam.
Kamielis cenšas izlīst caur adatas aci, ir tāds teiciens. Vai situācijā, kad jāapgūst 10 procenti no 100, nav mēģinājums līdzīgi tikt cauri sveikā?
Pirms 111 gadiem 28. jūlijā Austroungārija pieteica karu Serbijai, tādējādi aizsākot divdesmitā gadsimta pirmās puses lielāko militāro konfliktu pasaules vēsturē.
Neesmu neiejūtīgs cilvēks, bet, izdzirdot telefonā raudulīgu sievietes balsi, kas krievu valodā teica, lai es neuztraucoties, ka viņa esot izraisījusi avāriju un nokļuvusi slimnīcā, es nenoturējos un iesmējos.
Šīs ceturtdienas rītā Igaunijas sabiedrības iniciatīvu portāla – mūsmāju manabalss.lv līdzinieka – reģistrētais parakstu skaits, atbalstot pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikas precēm, pārsniedza 74 tūkstošus.
Šonedēļ klausījos diskusiju par atbalsta mehānismiem vientuļajiem vecākiem. Un, lai gan doma – veidot šādu diskusiju – bija laba, man radās vairākas pārdomas, ar kurām padalīšos.
Savā ziņa esmu publiska persona, jo mana mobilā numurs ir Liesmas tā saucamajā pasītē, tāpēc principā man jābūt gatavam saņemt zvanu jebkurā diennakts laikā.
Pagājušajā nedēļā Latvija piedzīvoja gluži vai gadsimta notikumu, kas plašsaziņas līdzekļos tika atspoguļots pat ievērojami plašāk, nekā parasti tiek atspoguļotas dažādu slavenību, bagātnieku vai politiķu vizītes mūsu valstī.
Pagājušajā nedēļā vairākas – pāris tagadējās un viena bijusī – augsta ranga amatpersonas Latvijā publiski izblamējās, čupojoties ar kādu tikai savējo vidū atpazīstamu pasaules blandoni, samazinot savus jau tā ne pārāk augstos reitingus sabiedrības adekvātās daļas acīs.
Sensācija par melnādaino interneta slavenību, kurš tieši pirms nedēļas kā zvaigzne nokrita Rīgā uz Brīvības pieminekļa, mediju ziņu listēs jau nobīdīta lejā.
Atvainojos, ka apnicīgi atkārtojos, bet tomēr: visu mūsu turpmāko likumdevēju un valdības politiku noteiks bailes no bīstami tuvā nākamā gada 3. oktobra. Sākas izmisīga grābstīšanās (un grābšana).
Es uzskatu, ka pašmācība ir lielisks veids, kā apgūt zināšanas, īpaši, ja cilvēkam ir apņēmība.
Ir Latvijā tāda iestāde kā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas tika izveidota laikā, kad notika sarunas par iepriekšējās valdošās koalīcijas izveidi.
Aizvadītās nedēļas nogalē nācās sadalīt uzmanību divās frontēs. Liels bija prieks par manu abu mazmeitu pirmo dalību 13. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Klīst runas, ka Eiropas Komisija esot pakļāvusies politiskajam spiedienam un emisiju samazināšanas mērķi 2040. gadam ir padarījusi vieglāk realizējamu, iekļaujot darbības modelī tā sauktos elastīguma jeb pielāgojamības mehānismus, piemēram, starptautiskos oglekļa kredītus.
Kaut kādā ziņā ir sajūta, ka nedēļa pavadīta paralēlā pasaulē.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Latvijas Republikas Saeimai būs savs pārstāvis vai pareizāk – pārstāve ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kura uzdevums būs aizstāvēt un virzīt Latvijas intereses ASV Kongresā. Savukārt šo amatu ieņems diplomāte Evita Čikute, kura iepriekš Latvijas vēstniecībā ASV jau ir atbildējusi tieši par sakariem ar ASV Kongresu.
Viņnedēļ ceturtdienas pēcpusdienā Valmierai pāri kopā ar lietus gāzi un zibeņošanu pārskrēja pamatīgs pūtiens.