Viedokļi

Viena no pēdējā laika pašām interesantākajām ziņām publiskajā telpā neapšaubāmi ir par Ministru kabineta ētikas kodeksa izstrādāšanu.

Publiskajā telpā un Saeimā martā plaši tika apspriesti Darba likuma grozījumi, kas paredz būtiski mainīt virsstundu apmaksu.

Tirdziņos patiesi priecē amatnieku darinājumi – gan dažādas rotas, gan metāla darbi, dažādi veidojumi no koka, arī apģērbi un, protams, garšīgas ēdamlietas.

Aizvadītā nedēļas nogale it kā pozitīvā gaisotnē pagāja telpā ārpus Latvijas.

Visticamāk, katrs par šo jautājumu sevī ir pārliecināts – jā, es esmu, un vispār jau normālu cilvēku pasaulē nav daudz, es un vēl daži.

Skandāls ar divu ministriju nepildīto Ministru prezidentes rīkojumu publiskot uzņēmumus, kas tirgojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ātri vien aprima pēcsvētku atslābumā.

Kad pirms Lieldienām apcerēju Valmieras centrā sēdošā Zaķa zelta krāsojumu, to pieminēju nesenās Olimpiādes sakarā.

Šā gada 1. aprīlī stājās spēkā publiskajā telpā plašu ažiotāžu izraisījušie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Cilvēks atkal ir aizlidojis uz Mēnesi. Vēl viens vēsturisks solis zinātnes attīstībā un ārkārtīgi nozīmīgs sasniegums visai mūsu civilizācijai. 

Tuvojošās brīvdienas ir savā ziņā interesantas ar to, ka oficiāli noteiktās Lieldienas un kalendārā Lielā diena jeb pavasara saulgrieži ierasti atšķiras par vairāk nekā divām nedēļām. 

Kārtējais marts atkal aizjoņojis ātri kā solītais ātrgaitas vilciens pa Rail Baltica vienu sliedi (pārējās trīs no projektētajām četrām gadu gaitā mūsu valstij iedalītajā būvniecības trasē pārceļojušas projekta paš­māju vadītāju un pusvadītāju kabatās, transformējoties konvertējamā valūtā) cauri Latvijai, nevienā pieturā starp Igauniju un Lietuvu tā arī nepieturot. 

Ir dzīvē situācijas, kad smieties nu nekādi nav iespējams, taču, kad asaras apžūst un sirdij uzplēstajām rētām Laiks uzlicis savu mierinošo plaukstu, cilvēks atkal dažreiz pieķer sevi smejamies par jokiem, un humors viņu dziedina.

No vienas puses Latvijā arvien viss pa vecam. Droni joprojām netraucēti lido pāri Latvijas robežai un zemē gāžas tikai paši bez mūsu atbildīgo dienestu palīdzības.

Vēl pavisam nedaudz, un beidzot klāt Pūpolsvētdiena – mīļa «iesildīšanās» lielajiem pavasara svētkiem. Pēc diviem mēnešiem – pa ilgiem laikiem beidzot! – pavisam īstas ziemas tie šķiet pat mūsu godam nopelnīti. 

Reizēm redzu lielveikalos ar ļoti lielu atlaidi pārdodam brāķētās mantas.

Publiskajā telpā nu jau kādu laiku nebeidz virmot kaismīgas diskusijas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri uzticēt latviešu valodas mācīšanu pieaugušajiem tikai vienai institūcijai – Latviešu valodas aģentūrai.

Tēvi Sibīrijā un mātes Sibīrijā, un Sibīrijā dzimušie – jā, tieši tādu latviešiem okupācijas režīms lēma dzīvošanu.

Iespējams, pats spēcīgākais no viņnedēļ Latvijā sabiedriskajā apritē nonākušajiem augstu mūsu valsts amatpersonu citātiem ir tas, ko, vērtējot Krievijas iespējamo iebrukumu kādā no Eiropas valstīm, piemēram, Latvijā, britu laikrakstam The Telegraph paudis Valsts drošības dienesta vadītājs Normunds Mežviets.

Pamazām vien partijas sākušas atklāt savus plānus (un iedomas) XV Saeimas vēlēšanām. Rodas iespaids, ka tās visas patlaban jūtas ļoti komfortabli un raugās uz 3. oktobri caur rožainām cerību brillēm.

Aprīļa beigās, kā ierasts, norisināsies Lielā Talka, un tā, manuprāt, jau ir kļuvusi par sabiedrisku notikumu, kas savā ziņā atspoguļo sabiedrības attieksmi pret vidi, kopienu un arī valsti.