Nav noslēpums, ka mājokļu pieejamība ietekmē investīciju vidi un darba tirgu: kvalificēti speciālisti, kādus vēlētos piesaistīt ikviens darba devējs, sagaida atbilstošu atalgojumu, karjeras izaugsmes iespējas un ērtu dzīvi darbavietas tuvumā, bet investori ir gatavi investēt tikai tur, kur pulcējas cilvēki un notiek attīstība.
Latvijā valsts valoda ir tikai un vienīgi latviešu valoda. Iespējams, šajā sakarā pat krietni par vēlu nāca pirms trim gadiem Saeimā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.
Ziedot un neteikt par darīto – tas man šķiet tik patiesi. Ziedoju, iedevu, atbalstīju, jo dot jau bija mana izvēle, saklausot lūgumu, nevis kāda diktēts uzdevums. Tas bija sirds lēmums.
Nav noticis nekas traģisks, pat ne ārkārtējs. Normāla biznesa prakse: lielražotājs nopērk mazo, lai nemaisās pa kājām. Vien alusmīļa naivajā sirdī iezogas vilšanās.
Nedēļas sākumā sociālajos tīklos lasīju dažādus viedokļus par to, kā cilvēki posa bērnus uz pirmo septembri un ko mēs vispār saprotam ar terminu «svētku apģērbs».
Vasara ir laiks, kad sanāk vairāk pabraukāt apkārt pa Latviju, tāpat pavērot, kas jauns notiek arī jau ierastos maršrutos pa asfaltētiem lielceļiem, piemēram, uz šosejas Valmiera – Cēsis.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka valdošo koalīciju veidojošās partijas vienojušās vakantajam tiesībsarga amatam virzīt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesori, zvērinātu advokāti Karinu Palkovu, kuras kandidatūru šim amatam piedāvāja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Nebūs melots, apgalvojot, ka meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs Latvijā.
Ikviens cilvēks piedzimst, turēdams rokā loterijas biļeti varbūtībai, ka viss viņam dzīvē būs uz tip top, oki doki vai vismaz čiki piki un dzīves spēlē iekritīs pilna loze.
Uzņēmēju organizāciju striktā turēšanās pie pavasarī izteiktā piedāvājuma valdībai – atrast nākamā gada valsts budžeta projektā iespējas ietaupīt 850 miljonus eiro – droši vien ir nereālistiska. Taču politiski svarīga.
Nupat publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Latvijas starptautiskā tēla veidošanai un valsts atpazīstamības veicināšanai pēdējos piecos gados ir iztērēti gandrīz seši miljoni eiro, kamēr vienlaikus par to, kāda ir atdeve no šiem līdzekļiem, nevienam nav nekādas īpašas nojausmas.
Premjerpartijā briest notikums, kas mūsu pārpārēm «safrizētajā» politiskajā kultūrā šķiet teju skandalozs. Būšot reāla konkurence uz Vienotības valdes priekšsēdētāja amatu.
Pēc nepilnas nedēļas klāt 1. septembris. Pagājusi šā gada īpatnējā vasara, būs beidzies skolēnu brīvlaiks. Skolotāji jau atgriezušies darbā un gatavojas kārtējam mācību gadam.
Augusts skolasbērniem un tāpat arī skolotājiem nav vairs brīvlaiks.
Šī ir diena starp mūsu vēsturei īpaši nozīmīgiem datumiem. Vienā pirms 34 gadiem valsts atguva patiesu neatkarību. Otrā pirms 86 gadiem svešu varu slepens darījums iedzina Latviju pusgadsimtu ilgušā nebrīvē.
Latvijas, var teikt, politiskajā dienaskārtībā kārtējo reizi ir nonācis jautājums par tā dēvētajām slimības (oficiāli darba nespējas) lapām.
Cilvēki, kuri nav tieši atbildīgi par Latvijas valsts karoga izkāršanu vai pacelšanu, būtu pārsteigti, ja viņiem pēkšņi nāktos pildīt šo pienākumu, kļūstot par privātmājas īpašnieku vai ja to būtu deleģējuši daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji.
Pirmā Pasaules kara beigas 1918. gada novembrī izraisīja iepriekš neparedzētas jukas un teritoriālās pārmaiņas visā pasaulē.
Vai ļaunums cilvēkā iedzimst, vai to spēj provocēt otrs?
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens un viņa vadītā iestāde, piesakot lielākus skaidras naudas aprites ierobežojumus, tagad droši vien jūtas saņēmuši «dunci mugurā».