Kopš novembra viscaur Latvijā izvērsta SIA «Maxima Latvija» akcija «Savai skolai», kurā iesaistīties aicināta ikviena izglītības iestāde. Šī izglītības atbalsta programma, kā par to izsakās paši veikalnieki, darbojas šādi: par pirkumu šajā veikalā vismaz 7 eiro apmērā jūs saņemat vienu uzlīmīti, tās sakrājot tālāk varat novirzīt sev vēlamajai skolai, kura pēcāk bez papildu maksas apmaina tās pret skolas inventāru no speciāla šīs akcijas kataloga.
Reiz populārais estrādes ansamblis Eolika katrā koncertā izpildīja lipīgo Aleksandra Kublinska gabalu Zemeņu lauks. Šodien vai katru dienu, klausoties, skatoties un lasot par Latvijas valdības jocīgajiem gājieniem, kas ekstrēmākajās izpausmēs allaž mēdz patrāpīties slepeni, neviļus nākas aizdomāties par milzīgu auzu lauku jeb tīrumu. Ne tāpēc, ka Ministru kabineta vadītāja Laimdota Straujuma iepriekšējā dzīvē kalpojusi Zemkopības ministrijā, bet tāpēc, ka latviešiem ir trāpīgs teiciens par auzām... Un mūsu pašu valdība — gan pa vienam, gan reizumis konsolidētā bariņā — auzās brauc ar tīri vai maniakālu apsēstību.
...velti valkāt pa masu medijiem un censties tai izraut kumosu no mutes — acīmredzami tā skan slepenais bauslis Ministru kabineta kārtības rullī. Satiksmes ministra pēkšņā padzīšana kārtējo reizi apliecina: valsts vara uzskata, ka ir tiesīga mums pūst pīlītes.
«Izlasījis Agra Liepiņa populistisko sacerējumu («Es nāku no mazas tautas», «LA» 29.10.), atkal reiz jutos personīgi aizskarts,» rezumē Juka Rislaki.
Ja atskatāmies, tad redzam, ka daudzas mūsējai līdzīgas institūcijas ir likvidējušās, un ir skumīgi, ka finansiālu vai citu apstākļu dēļ tās nav bijušas rentablas. Ja esam vardarbībā cietušo cilvēku centrs, vai vispār būtu jārunā par rentabilitāti? Mūsu centrā gadā vien ierodas līdz 300 personām. Sociālā un atbalsta sistēma Latvijā līdz galam vēl nav nostiprinājusies. Mūsu centrs tika veidots Vidzemes reģionam, bet pašlaik mēs uzņemam cilvēkus no visas Latvijas. Par daudzām lietām, par ko sabiedrība runā, man arī jāsaka: kur paliek atbalsts tām ģimenēm, kas vēl dzīvo Latvijā?
Ja vien tas neskartu gandrīz vai katru no mums, valsts kārtējā budžeta apspriešanu Saeimas sēdē (tās internetā nu redzamas arī televīzijas tiešraidē) varētu pat noskatīties kā jautru priekšnesumu. Būtībā ne jau pats budžets, bet uzjautrinošas ir dažu pozīcijas un opozīcijas deputātu daiļrunības izpausmes. Izdomas runātājiem netrūkst. Jau pēc mēneša nākamajā gadā, kad būsim kaut cik apraduši ar Saeimas noteiktajiem jaunajiem nodokļiem, skaitļus sāksim piemirst, bet Latvijas Reģionu apvienības deputāta Mārtiņa Bondara dažāda izmēra kurpes un zābaka vicināšana Saeimas tribīnē, iespējams, paliks vēsturē uz laiku laikiem.
Varam priecāties vai skaust, ja kādam veicas loterijās un viņš jau brauc ar pavisam jaunu automašīnu vai plāno, kā iztērēt simtus, tūkstošus, pat miljonus. Izmēģināt veiksmi šādās loterijās varam mēs katrs, jo ne velti ir pat anekdote par to, ka, lai laimētu, nav jālūdz Dievam izdošanās, bet jānopērk kaut viena loterijas biļete.
Latvijas Republikas Saeima vakar pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja 2016. gada valsts budžeta projektu, kura ietvaros par prioritārām ir atzītas valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī veselības aprūpe un izglītība. Politiķu un nozaru pārstāvju viedokļi par to, kas un kādēļ būtu uzskatāms par prioritātēm, gan ir visdažādākie, tomēr kāds nebūt kompromiss beigās ir panākts un Saeima virzās pretim valsts budžeta apstiprināšanai.
Valmiera atkal sadalījusies divās nometnēs. Vieni ir par jauno Vecpuišu parka projektu, kurā tikšot veidots no jauna tas un tas, tikai kopējai lietai par godu vajadzēšot upurēt 96 kokus. Ir cilvēki, gan jau viņu vidū arī tā sauktā inteliģence, kultūras cilvēki, kuri balso par šīm pārmaiņām, izsakot savus argumentus.
Veselā miesā vesels gars? Ka tik nav otrādi. Lielākā cilvēces problēmu daļa ir galvā: arī anoreksija, bulīmija, aptaukošanās un maniakāla tieksme pēc saldumiem. Tu esi tas, ko tu ēd? Jau tuvāk patiesībai, tomēr tik tālu no realitātes. Sarkanā gaļa nepadara mūs par agresīviem mežoņiem, bet zaļā ēšana vai veģetārisms par mierpilniem un apgarotiem meditētājiem.
Aizvadīti kārtējie helovīni. Sabiedrības, pamatā gados jaunākās, daļas nu jau pieņemti, tomēr joprojām ne visu atzīti rudens tumšā laika mošķu un mošķīšu svētki.