Viedokļi

Šajās dienās, kā kurā skolā, ir izlaidumu laiks. Pirmo reizi devīto klašu beidzēji kārtojuši centralizētos eksāmenus. 

Lai gan Jāņos visi tiek saukti par jāņubērniem, es vienmēr esmu jutusies drusku īpašāka, jo patiešām esmu Jāņa meita. Tomēr atceros, ka bērnībā tas uzlika arī pienākumus, jo kaimiņi taču nāca pie Jāņa svinēt svētkus.

Tiesībsargs Juris Jansons vērš uzmanību, ka vardarbības mazināšana ir arī pašvaldību atbildība.

Diezin kam būtu jānotiek, lai atkal kā senāk kapusvētki būtu radu, tuvu un tālu paziņu satikšanās vieta, kur atkalredzēšanās priekam ļauts pārmākt kapsētā mītošās skumjas.

Taču pati premjerpartija – slīkstot arvien dziļāk savā lielummānijā, vēlmē «ierādīt vietu» tagadējiem valdības partneriem un vajadzībā norēķināties par Edgara Rinkēviča ievēlēšanu – to spītīgi atsakās saprast. 

Aizvakar pie Valmieras dzelz­ceļa stacijas notika gadskārtējais piemiņas brīdis 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru galvenie noziegumi bija viņu Tēvzemes mīlestība un darba tikums. 

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā pirmoreiz ļoti ilgā laika posmā ir palielinājies iedzīvotāju skaits.

Vai jūs kā pacients apzināties savu vērtību? Un vajadzības? Vai protat pajautāt, palūgt, ja vajadzīgs – pat pieprasīt to, kas jums nepieciešams?

Atceroties izlaidumu laiku pirms gadiem 30, to nevarēja iedomāties bez grāmatas, kas iegūla absolventa rokās.

Kad Raimonda Paula un Andra Keiša koncertos «Vīrieši labākajos gados» pēkšņi skan: «Upē naktī pīlēns kliedz,/Un tu arī neiemiedz!/Visur kaut kāds troksnis kluss un slāpēts…» un klausītāji uzgavilē smieklos, nevar nesecināt, ka latviešiem ar humora izjūtu joprojām viss ir kārtībā.

Ceru, ka vasara ir uz palikšanu, un šobrīd pat ļoti izbaudu silto un saulaino dienu un vēsos vakarus.

Šajās brīvdienās tepat kaimiņos, kādreiz (joprojām?) «hipsterīgajās» Cēsīs, kārtējo reizi notiks pasākums, kura milzonīgo svarīgumu un noderību mūsu sabiedrībai es joprojām nespēju nekādi izprast. 

Esmu ļoti sašutis par Aināra Šlesera bandas, partijas Latvija pirmajā vietā, rīkoto pasākumu – akciju pret valdības īstenoto politiku pie Brīvības pieminekļa Rīgā 27. maijā, pāris dienas, pirms šajā Latvijai svētajā vietā tika godināti Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas izcīnījušie mūsu valsts izlases hokejisti.

Valmierā patlaban ar tukšām telpām ir dažāda situācija. Ir piemēri, kur tās, samainījušas īpašniekus dažādu iemeslu pēc, ilgi tukšas nestāv.

Lielā mērā negaidīti ātri un vienkārši Latvija ir ieguvusi jaunu Valsts prezidentu. Ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru prezidenta amatam virzīja galvenā varas partijas «Jaunā Vienotība» (JV), jau pirmās balsošanas kārtas trešajā tūrē saņēma 52 Saeimas deputātu atbalstu un jau pēc mēneša nomainīs Rīgas pilī aizejošo Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Šā gada maija pēdējā dienā Latvijas Republika ieguva jaunu Valsts prezidentu – mūsu ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru šim augstajam amatam virzīja Saeimas frakcija «Jaunā Vienotība» (JV) un kura kandidatūru atbalstīja Saeimas deputātu vairākums.

Ir sākusies vasara – laiks, ko tik daudzi bērni gaida, jo beidzot ir brīvlaiks!

Šī latviešu aksioma kopš 31. maija, iespējams, ļoti ilgu laiku neļaus mierīgi gulēt ne mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam, ne viņa pārstāvētajai partijai Jaunā Vienotība.

Pirmdien Valmierā ar jaunajiem hokejistiem tikās Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Reiz mums bija valsts galva, kurš tika «atrasts zooparkā». Jaunievēlētais ir «izzvejots Puzes ezerā», un Vienotība tagad būs, kaut pati neatzīs, Ventspilij un Latvijai satelītpartija.