Viedokļi

Atceroties izlaidumu laiku pirms gadiem 30, to nevarēja iedomāties bez grāmatas, kas iegūla absolventa rokās.

Kad Raimonda Paula un Andra Keiša koncertos «Vīrieši labākajos gados» pēkšņi skan: «Upē naktī pīlēns kliedz,/Un tu arī neiemiedz!/Visur kaut kāds troksnis kluss un slāpēts…» un klausītāji uzgavilē smieklos, nevar nesecināt, ka latviešiem ar humora izjūtu joprojām viss ir kārtībā.

Ceru, ka vasara ir uz palikšanu, un šobrīd pat ļoti izbaudu silto un saulaino dienu un vēsos vakarus.

Šajās brīvdienās tepat kaimiņos, kādreiz (joprojām?) «hipsterīgajās» Cēsīs, kārtējo reizi notiks pasākums, kura milzonīgo svarīgumu un noderību mūsu sabiedrībai es joprojām nespēju nekādi izprast. 

Esmu ļoti sašutis par Aināra Šlesera bandas, partijas Latvija pirmajā vietā, rīkoto pasākumu – akciju pret valdības īstenoto politiku pie Brīvības pieminekļa Rīgā 27. maijā, pāris dienas, pirms šajā Latvijai svētajā vietā tika godināti Pasaules hokeja čempionātā bronzas medaļas izcīnījušie mūsu valsts izlases hokejisti.

Valmierā patlaban ar tukšām telpām ir dažāda situācija. Ir piemēri, kur tās, samainījušas īpašniekus dažādu iemeslu pēc, ilgi tukšas nestāv.

Lielā mērā negaidīti ātri un vienkārši Latvija ir ieguvusi jaunu Valsts prezidentu. Ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru prezidenta amatam virzīja galvenā varas partijas «Jaunā Vienotība» (JV), jau pirmās balsošanas kārtas trešajā tūrē saņēma 52 Saeimas deputātu atbalstu un jau pēc mēneša nomainīs Rīgas pilī aizejošo Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Šā gada maija pēdējā dienā Latvijas Republika ieguva jaunu Valsts prezidentu – mūsu ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru šim augstajam amatam virzīja Saeimas frakcija «Jaunā Vienotība» (JV) un kura kandidatūru atbalstīja Saeimas deputātu vairākums.

Ir sākusies vasara – laiks, ko tik daudzi bērni gaida, jo beidzot ir brīvlaiks!

Šī latviešu aksioma kopš 31. maija, iespējams, ļoti ilgu laiku neļaus mierīgi gulēt ne mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam, ne viņa pārstāvētajai partijai Jaunā Vienotība.

Pirmdien Valmierā ar jaunajiem hokejistiem tikās Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Reiz mums bija valsts galva, kurš tika «atrasts zooparkā». Jaunievēlētais ir «izzvejots Puzes ezerā», un Vienotība tagad būs, kaut pati neatzīs, Ventspilij un Latvijai satelītpartija. 

Atgādināšu no sporta attālākiem ļaudīm, ka 1935. gadā Latvijas vīru basketbola izlase Šveicē izcīnīja pirmo Eiropas čempionu/meistaru titulu basketbolā, bet aizvadītajā svētdienā Latvijas vīru hokeja izlase šī gada Pasaules čempionātā hokejā Tamperē bronzas finālā ar 4:3 pagarinājumā apspēlēja hokeja lielvalsts (tiešā nozīmē) ASV izlasi, Rīgā atgriežoties ar bronzas medaļām kaklā.

Latvijas hokeja valstsvienības vēsturiskais panākums – pasaules čempionātā pirmoreiz izcīnītās bronzas medaļas, kuras līdzjutēju acīs ir līdzvērtīgas pasaules čempionu titulam, – un attiecīgi vēlme nosvinēt šo sasniegumu un sagaidīt mājās savus varoņus «pēc pilnas programmas» vienlaikus radīja arī zināmas problēmas ne vienam vien darba devējam.

Atbildību par izdarītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, izmantojot nomas auto, vajadzētu uzņemties transportlīdzekļa vadītājam, tomēr Latvijā šī atbildība joprojām tiek nodota auto nomas uzņēmumiem.

Rīt Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Ne visās valstīs tā ir tieši 1. jūnijā, bet lielākajā daļā gan, pie kuras pieskaitāma arī Latvija.

Kas notiek, kad komanda ir vienota šķietami nesasniedzama mērķa sasniegšanai, pat tie, kuriem par kopīgiem mērķiem un hokeju ikdienā ir maza interese, redzēja svētdien Tamperē.

Ģimene ir visam pamats. Tur bērns ne tikai iemācās ēst ar karotīti un spert pirmos soļus, bet arī iemācās mīļumu, gādīgumu un ģimeniskumu. Iemācās patstāvību un respektēt arī citus. 

Paldies D#vam, jau nākamo trešdien būs beidzies politiskais vājprāts un vispārējais stulbums, ko aizsāka Ulda Pīlēna lielummānija un vienotībnieku vēlme «izlaist no viņa gaisu». Mani nervi vairs to netur.

Nākamajā nedēļā ir 1. jūnijs, un tā pasaulē tiek atzīmēta kā Starptautiskā bērnu aizsardzības diena.