Nacionāli tiesiska stāvbremze
Otrdien valdība, pirms tam pie Ministru kabineta galda krietni vien izmetot verbālu pūciņu, atbalstīja jau 2011. gadā pieņemtās Stambulas konvencijas ratificēšanu un parakstīšanu. Visticamāk, arī Latvija — tāpat kā to izdarījušas Polija un Lietuva — pievienos konvencijai īpašu vienpusēju deklarāciju. Šī nu ir tā unikālā reize, kad Latvija nevis bez ilgas domāšanas un iztapīgi saliektu muguriņu aizskrējusi citām ES valstīm pa priekšu, bet gan palikusi pēdējā ar pildspalvu rokā pie atvērtiem dokumenta vākiem... Pirms mums pēdējās ES valstis, kas parakstīja konvenciju, bija Čehija un Bulgārija.
Stambulas konvencija jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu nav kaut kāds tur memorandiņš uz pāris lappusēm, tas ir pamatīgs dokumentu kopums ar apmēram 80 pantiem un 8 nodaļām, kurām virsraksti cits par citu gudrāki un plašāk interpretējami. Iespējams, tieši tāpēc, ka viss kārtējo reizi izklāstīts maksimāli vispusīgi un tai pašā laikā izplūdušā veidā, par dažām niansēm tā iespringuši daži politiskie spēki dažās Eiropas valstīs. Pavisam lakoniski formulējot 8 nodaļu saturu, konvencijas mērķi ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības, veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, izstrādāt pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības, un nodrošinātu atbalstu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv