Par šo fantastisko lietu autoru pagaidām zinu vien tik daudz, cik dzirdēju šovasar Rūjienas jaunajā izstāžu zālē, kur visi trīs dizaina darbi aplūkojami, no pilsētas kultūras lietu zinātājas un kopējas Līgas Siliņas. Piedevām vēl paraudzīju, ko par viņu zina Māte Google...
Neviens no mums nav pasargāts no nelaimes, un, ja tā noticis, glābēju profesionalitāte un pieejamā tehnika ir ļoti svarīga. Tāpēc ir interesanti uzzināt, kāda tehnika un līdz ar to iespējas Latvijā bija glābējiem pašos pirmsākumos un kādas ir tagad.
Jāņu naktī ne viens vien optimists dodas dziļi mežā, lai mistiskajā gada īsākajā naktī kaut ko meklētu papardēs. Runā, ka dažs labs arī esot ko atradis, un pilnīgi droši pie šiem veiksminiekiem var pieskaitīt arī apdrošināšanas sabiedrības «BALTA» drošības dienesta darbiniekus. Viņi papardēs atrada... ekskluzīvu Range Rover džipu!
Nebūs melots, ja teikšu, ka mans sarunas biedrs par autoceļu stāvokli ir viens no zinošākajiem vīriem Latvijā. Lai nokļūtu visos valsts nostūros, bez laba un uzticama dienesta auto neiztikt. Par to un vēl citām ar braukšanu saistītām lietām šoreiz Rūcamlapai stāsta Valsts akciju sabiedrības «Latvijas autoceļu uzturētājs» valdes loceklis un «Valmieras ceļu rajona» direktors GUNTIS KARPS.
Mans sarunas biedrs par automobiļiem, pareizāk sakot, par ekspertu atzītiem izciliem vieglo automašīnu modeļiem šoreiz ir diplomēts auto inženieris, arī auto žurnālists MĀRIS DZELZGALVIS, pēdējo divu Latvijas Gada auto testu sezonu ekipāžas biedrs un zinīgs skolotājs auto lietās. Tiekamies ne pārāk bieži, jo nu jau otro gadu — tāda ir tā dzīve — Māris stūrē lieljaudas fūres pa Eiropas lielceļiem. Kad braucam kopā vienā auto, runājam par visu ko!
Tagad brīvdabas tirdziņos cieņā gan publiska ziepju vārīšana, gan arī citas amatnieku nodarbes, kurām analogi procesi notiek milzu ražotnēs, izmantojot 21. gadsimta vismodernākās tehnoloģijas. Tad nu galā sanāk varbūt tiešām glancēts produkts, taču tam pavisam noteikti nav tā vienreizējā roku darba šarma, kāds ir tikai un vienīgi lēnam un pamatīgam amatnieka veikumam. Šoreiz neliels ieskats papīra izgatavošanā, par to Vīru lietām pavisam negarā sarunā šīs vasaras Saulgriezī sastaptais un arī darba procesā bildētais meistars RIHARDS no Papīra darbnīcas.
Nē, šoreiz nerunāsim par putnkopības pirmajiem aizmetņiem, galu galā ar klukstēm — dzīvām — darboties tomēr piedien saimniecēm, nevis večiem, kuri pilnīgi noteikti vairāk tendēti uz dažādiem tehniskiem risinājumiem. Šoreiz par nelielu un pavisam vienkāršu kūpinātavu, kas Vīru lietām nejauši patrāpījās acīs trešdien tepat kādā Valmieras pagalmā.
Savulaik, tālajā 1975. gadā, bija tāda latviešu mākslas filma Motociklu vasara. Jauniešu drāma par kāzām bez mīlestības, par piedzīvojumiem motocikla sedlos. Tajā galveno lomu spēlēja (un brauca) Pēteris Gaudiņš. Filma noteikti ne no tām lipīgākajām, tāpēc tās kadri kaut kur klīst pa atmiņas failiem... Toties virsraksts ir aktuāls joprojām! Viņsestdien, braucot mājās no BMX mačiem Rubenē, uz šosejas Valmieras pievārtē redzēju dīvaina paskata mocīšu kolonnu, šķiet, tajā bija četri vai pieci pavisam nelielas kubatūras visai senila paskata braucamie, no kuriem virsū sēdētāji acīmredzami spieda laukā, cik nu spēja, lai turētu līdzi 21. gadsimta auto plūsmai. Amizants bija pirmais braucējs, viņam aizmugurē karoga vietā slējās tauriņu ķeramais tīkliņš... Visa šī kolonna braši iespurdza Valmierā, bet es ieraudzīju vēl vienu motociklistu bariņu, kuri bija piestājuši autobusu pieturā iepretī VTU Valmiera. Paši saprotat, ka viņiem izbēgt no uzmācīga žurnālista jautājumiem iespēju vienkārši nebija!
Skrējienā sastinguši zirgi ar vējā plandošām krēpēm, dzīvnieku ķermeņi vai pušu sprāgst no tajos pulsējošās enerģijas... Putni, zvēri, delfīni visdinamiskākajās pozās, mākslinieka noķerti lidojumā, lēcienā, skrējienā... Pa gabalu patiešām monumentāli veidojumi, bet, pieejot tuvāk, atklājas, ka ikviena no šīm ekskluzīvajām kompozīcijām sastāv no dažādiem plastmasas, lai piedots, atkritumiem — tur ir karotītes, dažādi žetoni, pakaramie, atkritumu liekšķeres un citas visneiedomājamākās lietas. Katra par sevi tā vairs derīga vien nonākšanai šķiroto atkritumu konteinerā, bet visas kopā, ar izdomu vienotā ķermenī sastiprinātas, tās veido savdabīgu mākslas darbu.
Skaidrs, ka divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā MĀRIS ŠTROMBERGS ikdienā pārvietojas ne tikai uz diviem riteņiem. Tāpēc šoreiz stāstiņš par automašīnām viņa dzīvē.
Viņpiektdien braucu ciemos uz Vaidavu, kur pāris kilometrus no centra Vecliepās dzīvo Imants Pakalns un viņa kundze Elza. Cerētā dežūrintervija izvēršas par interesantu sarunu krietnu pāris stundu garumā — Valmiera jau maza pilsēta, un izrādās, ka arī kopīgu, ar auto lietām saistītu paziņu mums papilnam.
Līdz ar siltākas saules parādīšanos un velobraukšanas sezonas atklāšanos Vidzemes Augstskolas žurnālistikas studentes veidoja īsfilmu «Edgaronkuls» par astoņdesmitčetrgadīgo velobraucēju Edgaru Rači. Viņaprāt, novecot ir aizraujoši, un to pierāda arī Edgara ikdiena. Viss viņa mūžs līdz pat šodienai saistījies ar velosipēdiem. Gan pats braucis, gan strādājis velosipēdu rūpnīcā, gan vadījis grupu velobraucienus. Iespaidīgi, vai ne?
Modes mākslinieki iesaka: vasarai, saulei, jūrai, mūzikas festivāliem lieliski piestāv apģērbs ar batikotiem elementiem, kas rada īpašu brīvību.
Ikviens no mums ir sastapis cilvēku, kam dzīvē svarīgi ir motocikli, motokustība, motoklubi, — tā ir motociklistu ikdienas dzīves un atpūtas neatņemama sastāvdaļa. Tāds ir arī GEORGS TRIFANOVS, kas aizrāvies ar motocikla Jawa kustību. Viņam īpašumā ir divas Jawa 360. Jawa motoru viņš spēj salikt pat ar ciet acīm.
Šoreiz par kādu Latvijā tapušu rūcošu, braucošu un peldošu aparātu, kas, ja var ticēt starptautiskās izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 mediju dāmai Inesei Liberei, šopavasar gozējies izstādē Baltic Boat Show 2014. Pašam diemžēl nesanāca tur pabūt, bet vai tāpēc informācija mazāk interesanta?
Vai zināt, kas kopīgs miljonu pilsētai Londonai vecajā labajā Anglijā un salīdzinājumā ar pasaules lielpilsētu izmēriem niecīgajai Valmierai? Tie ir īpašie angļu taksometri, kurus — pat uzreiz divus, melnu un tumši sarkanu, to oriģinālajā izpildījumā un aprīkojumā — laiku pa laikam redz nozibam Vidzemes lielpilsētā, visbiežāk trasē no centra uz dzelzceļa staciju un atpakaļ. Abu īsto angļu īpašnieks ir futbolkomandas Valmiera Glass FK/BSS kapteinis un sporta bāra Strops īpašnieks VALDIS VEINBERGS. Lietainā pirmsjāņu rītā šī saruna par viņa takšiem.
«Mums ir divi dēli un meitiņa Peciņa,» tik mīļi stāstu par savu sunīti — mittelšnaucerīti Krētu — sāk Vidzemes slimnīcas radiologs MĀRIS PINNIS.
Lauku uzņēmējs KASPARS KĻAVIŅŠ, kuru mūspusē pazīst kā zinīgu aitkopi un kurš savai nozarei pieiet pavisam bioloģiski, dzīvo pašā Igaunijas pierobežā — līdz estipoisiem no viņa saimniecības taisnā virzienā būs tikai kādi pāris kilometri. Šis kakts Naukšēnu novadā mežiem bagāts, arī mitruma tur diezgan, tāpēc vislabākais pārvietošanās līdzeklis tādā vietā ir īsts pilnpiedziņas auto jeb džips. Kasparam šis spēkrats vēl armijas krāsās, tāpēc reāli nomaskēts apvidū, ja nu ievajagas. Pēc skata viņa Toyota Land Cruiser krietnā vecumā, taču jau trešo gadu lieliski palīdz savam saimniekam i medību takās, i dažādos citos darbos, kādi nu laukos gadās. Par Kaspara kreiseri tad nu šī nelielā saruna viņpiektdien pie Udzēnu dīķiem.
Izlaidums — tas ir sākums daudziem jauniem stāstiem. Arī cēsniece SANDRA GROSBERGA šogad ar izcilību absolvēs Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju un ir viena no tiem, kas gatava ar milzu apņēmību un dzīvesprieku doties pretī jaunai pieredzei un izaicinājumiem.
Neņemos apgalvot, ka manis aprakstītā lieta Latvijas copmaņiem un īpaši jau spiningotājiem, kas laivā ņem līdzi vairāk nekā vienu kātu, būs pilnīga novitāte. Tiesa, šādus kātu turekļus līdz šim man nebija gadījies redzēt Burtnieka laivu bāzēs, nemaz nerunājot par laivām, kas sastaptas Vaidavas ezerā. Iespējams, tas tāpēc, ka šīs palīgierīces ir noņemamas — tās uzstāda uz laivas borta malas, kad pošas braukt copēt, un noņem nost, izbraucot krastā.