Skaistais, majestātiskais "kaķis maisā" – Carrado (1)
Kaķis ģimenē. Vairāk rūpju vai vairāk prieka un mīlestības? Par meinkūna šķirnes kaķi Carrado stāsta valmieriete ANDRA RŪSE.
Kaķis ģimenē. Vairāk rūpju vai vairāk prieka un mīlestības? Par meinkūna šķirnes kaķi Carrado stāsta valmieriete ANDRA RŪSE.
Brīvo laiku dabā labprāt pavada ne tikai cilvēki, bet arī viņu četrkājainie draugi. Diemžēl ērces nešķiro, kam piesūkties, un nereti kož arī suņiem, bet tas ir ļoti bīstami, jo suņiem neveidojas imunitāte pret ērču pārnēsātajām slimībām.
Līdz šī gada pavasarim Rufo (oficiāli Delikatina Ruffus Lex-Tes) dzīvoja lielas pilsētas daudzdzīvokļu mājā, kur no rīta līdz vakaram gaidīja no darba pārnākam savu saimnieku, kopā ar rūdītu, nešpetnu runci, kas sunīti nemitīgi uzraudzīja.
Turpinājums. Sākums 24. martā
Ir interesanti no pieputeņotās Rīgas un pavēsās Frankfurtes pēc pārdesmit stundām Singapūrā pēkšņi attapties kā milzīgā, tveicīgā siltumnīcā, kur 28 grādi un gaiss smaržo savādi un neierasti.
«Ja es tagad skaitītu kopā visas nopirktās, saliktās un jau tālāk atdotās puzles, tad būtu daudzi desmiti,» saka Sarmīte Bauģe. Viņa ir valmieriete, kura jau vairākus gadus dzīvo Zviedrijā, Forkarbijā, kas ir ciemats netālu no Upsalas, bet aizraušanās, kas tagad aizņem lielu daļu brīvā laika, ir cieši saistīta ar došanos turp un mājup pa jūras ceļu.
11. un 12. februārī Valmieras Olimpiskajā centrā notika tradicionālās Nacionālās suņu izstādes «VALMIERAS UZVARĒTĀJS 2023» un «VALMIERAS KAUSS 2023».
«Viss sākās ar kaķēnu, kurš 2020. gadā ienāca mūsu dārziņā «Galasegļos». Bijām tur aizbraukuši, lai aplaistītu siltumnīcu, parušinātu dobes. Ieradāmies ar lielu bērnu pulku, tostarp diviem pašu bērniem, iekūrām grilu.
Ziemassvētku dāvanu iesaiņošanai ik gadu tiek izmantots liels daudzums iepakojamā materiāla.
Valmierieši ir acīgi, zināja stāstīt, ka iepriekšējam Valmieras mēram un bijušajam Saeimas deputātam INESIM BOĶIM ir jauns suns. Tas taču iemesls satikties!
«Nāc, paskaties, te mums top jauns voljers. To mūsu Sveķiks uzbūvēja,» aicina Valmieras dzīvnieku patversmes saimniece Iveta un piebilst, ka tas nav vienīgais Svetas brīvprātīgais darbs dzīvnieku labā. Saprotu, ka man noteikti ar viņu jāaprunājas. Pēc tikšanās ar šo brīnišķīgo, nesavtīgo cilvēku SVETLANU VINCUKOVU esmu pārliecināta, ka viņa noteikti ir pelnījusi atzinību ne tikai patversmes, bet novada līmenī, varbūt pat Goda cilvēka nosaukumu.
Par SOS Valmieras ģimeņu atbalsta centra vadītāja EDIJA PĒTERSONA saprotošo attieksmi pret darbinieku dzīvnieku atrašanos ciematā un viņa paša draudzīgajiem kaķīšiem, kuri saimniekam ofisā palīdz strādāt, biju dzirdējusi vairākkārt. Nu ko, jābrauc iepazīties!
Mājās ienāk Dzīvesprieks
«Man bija ļoti iepaticies kolēģes Kavaliera Kinga Čārlza spaniels Frenkijs, ko viņa ņēma līdzi uz darbu SOS ciematā. Vienmēr draudzīgais Frenkijs mani sagaidīja, sarunājās ar mani.
Kad viesojos pie Barbas Vilimas, no astoņiem metiena kucēniem pie jauniem saimniekiem vēl nebija tikuši pieci taksīši.
Uztura paradumi izveidojas bērna pirmajos dzīves gados. Ja vecāki pieradina bērnu pie cukuru saturošiem produktiem, nav brīnums, ka paaugoties bērnam ir kāre pēc saldumiem, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs veselību, tai skaitā zobus.
Tikai 29% bērnu, kuri aug vairāku bērnu ģimenē, ir sava atsevišķa istaba, savukārt 71% bērnu dala istabu ar vēl kādu brāli vai māsu, retāk – ar kādu no ģimenes pieaugušajiem, liecina «Bonava Latvija» veiktā aptauja.
Parasti ar interesi sekojam mazā cilvēka monodialogiem, izspēlējot sadzīviskas situācijas ar draugiem – lellēm, zaķiem, kaķiem un citām rotaļlietām, kam piešķirta dzīvas būtnes loma. Taču pavisam citāda var būt reakcija, kad pamanām, ka bērns sācis sarunāties ar viņam vien redzamu draugu. Kā rīkoties šādās situācijās un kā «sadzīvot» ar iedomāto rotaļu biedru, stāsta Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.
Latvijas dārzos un mežos ienākas gardas, aromātiskas un vitamīniem bagātas ogas. Visvērtīgākās tās ir svaigas, taču arī ziemā būs bagātīgs vitamīnu un enerģijas avots.
Pēc trīsdesmit pieciem Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā nostrādātajiem gadiem rokas traumas dēļ Gitai Grinbergai no šīs darbavietas nācās aiziet.
«Draudzenes meita ļoti vēlējās suni, tādu nelielu, tāpēc izvēlē nonācām pie francīša.
Esmu studente un divu lielisku suņu – angļu kokerspanielīšu – saimniece.