Dzīvesstils

«Tā es svētdienas vakarā nodomāju un iemērcu matus lillā šķidrumā. Kā mamma saka: «Labāk lillā matus krāsot tagad, nevis 60 gados.» Es nebaidos no grumbām sejā vai  lēnākas gaitas, un es, protams, gaidu to pieredzi, ko man sniegs nākotne. Es vairāk baidos no tā, ko nokavēšu. Negribu atjēgties sirmā vecumā un saprast, ka nedarīju tā, kā gribēju, nesasniedzu to, par ko sapņoju. Man bail no eksistēšanas. Gribu darīt to, ko es vēlos, un sāku jau tagad. Un ceru, kad man būs 60, man būs drosme nokrāsot lillā matus,» tā savā blogā raksta Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.c klases skolniece PAULA GRĪNVALDE.

Sveicināti 2015. gada pirmajā Vīru lietu lappusē! Lai jums visiem laba veselība, ass prāts, tehniskais funktieris un čaklas rokas visas 365 dienas!

Kaut arī ziema pagaidām — te domāju gaisa temperatūru, nevis lietus/ledus apstākļus uz ceļiem — Latvijas automīļus lutina, ir jau gadījies dažus redzēt, piespiedu kārtā piepīpējam. Uzdrošinos apgalvot, ka lielākoties te pie vainas būs nevis automobiļu elektroiekārtas, bet  akumulatori. Gan savu laiku nokalpojuši, gan, iespējams, vēl gana labi, taču nepareizi ekspluatēti.

Statistika noteikti apliecinās aksiomu — starp makšķerniekiem dāmas ir izteiktā mazākumā. Toties tās, kuras ķer zivis, to dara pavisam nopietni. Arī KRISTĪNE RADZIŠEVSKA. Gan jau kāds viņu būs saticis pie ūdeņiem tepat Latvijā, savukārt tie, kas regulāri bauda krievu valodā raidošā izklaides TV kanāla Ohota i ribalka aizraujošos copes ekspedīciju sižetus, būs šarmanto tumšmati, kura krieviski runā ar latvisku akcentu, pamanījuši spiningojam vienā laivā ar daudzu raidījumu veidotāju Staņislavu Radziševski. Tāda internacionāla copmaņu ģimenīte, kas reizumis dzīvo katrs savā valstī, tomēr biežāk laikam tomēr Kristīnes dzimtajā Latvijā. Kad sastopu savu novadnieci Vecates laivu bāzē, īsti ziemīgā oktobra pēcpusdienā braucam krastā ar tikai vienu mēra līdaciņu laivā, skaidrs, ka viņai no nelielas sarunas izsprukt neizdosies!

Čaklā rokdarbniece no Burtniekiem SKAIDRA MIZA ar saviem lieliskajiem izšuvumiem Liesmas lasītājiem gluži sveša nav. Sirmā kundze ar savām rokām un izdomu prot radīt mazus brīnumus no pavisam vienkāršiem izejmateriāliem, pat tādiem, kuri dažam labam jau šķituši pavisam nevērtīgi esam. Arī šis mazais pastāstiņš — vēl no tikšanās reizes ar darbīgo burtniecieti pērnajā septembrī redakcijā — par to, kā Skaidras kundze atrod, izdomā un izdara.

Nāk Ziemassvētki, Jaunais gads, korporatīvās ballītes — svētki vienā laidā. Šos tumšā laika svētkus bieži apmirdz dažāda spožuma salūti — no dažām petardēm līdz daudzus tūkstošus vērtiem mākslas darbiem debesīs. Diemžēl šī skaistuma blakusefekts ir troksnis un pēkšņa spoža gaisma, kas lielu daļu dzīvnieku ļoti satrauc, dažus pat piemeklē panika. Suns un kaķis nesaprot, no kurienes nāk troksnis, ko tas nozīmē un ko no tā var gaidīt. Dzīvnieku pasaulē iekārtots tā — ja tiek sajustas briesmas, ar kurām nevar cīnīties, tad jābēg ko kājas nes, neskatoties atpakaļ, jo jāglābj dzīvība. Tas ir izdzīvošanas likums — vispirms jātiek sveikā cauri un tad domās par visu pārējo. Kad ieslēdzas instinkti, tad aizmirstas visas paklausības mācības un tas, cik saimnieks ir labs.

REINIS GRĪNVALDS ir  Vidzemes Augstskolas informācijas tehnoloģiju 4. kursa students, kurš pašlaik pilda prakses pienākumus mājaslapu uzņēmumā Rīgā. Savus hobijus Reinis iedala trīs daļās — vissezonas, vasaras un ziemas. Ziemā viņš cenšas doties uz tuvākajiem kalniem, kuros var pārbaudīt savas spējas ar snovborda dēli. Vasarā iespējas esot vairākas, sākot ar pludmales volejbolu līdz pat riteņbraukšanai. Taču visnopietnāk viņš ir aizrāvies ar ceļošanu kopā ar ģimeni. Ceļojumu laikā ir iespēja atpūsties, iepazīt citu valstu kultūru un uzkrāt emocijas un piedzīvojumus, gūt jaunu dzīves pieredzei. Savienojot iepriekš minētos hobijus, tiem visiem blakus vienmēr ir arī fotoaparāts. Fotografēšana ir nodarbe, kurā puisis vienmēr jūtas iedvesmots, gan uzlabojot savu līmeni, gan radot jaunas idejas. Kopš bērnības viņu piesaista rallijs, tāpēc, apmeklējot to, tas saistās ar fotografēšanu.

Pagājušajās Vīru lietās ar latvieti Uldi pavisam smalki izķidājām dažādu koka sadzīves priekšmetu, lielāku un mazāku mēbeļu, pat transporta līdzekļu restaurāciju un atgriešanu apritē. Iespējams, dažam noderēja kāda Vīnkalnu saimnieka recepte, vēl kāds varbūt ar pavisam citādām acīm vēlreiz pārlūkoja to, kas apputējis un, iespējams, nedaudz salauzts vai kā citādi laika zoba apskādēts, līdz šim gulējis aizmirstībā vecajā klētiņā laukos. Cik zinu, viena kundzīte bija savā saimniecībā atradusi Ulda rādītajai tirgus tačkai līdzīgu stumjamo, ceru, ka tur sanāca abpusēji izdevīgs līkops.

Viņsestdien finišēja konkurss Latvijas Gada auto 2015. Pavisam demokrātiskā veidā, 28 žūrijas dalībniekiem sadalot saviem favorītiem katra izvēlei dotos 25 punktus, tika noteikts labākais no labākajiem — ar 129 punktiem šoreiz uzvarēja jaunais Ford Mondeo no vidējās klases. Turpat blakus vēl viens vidējās klases spēkrats — Volkswagen Passat ar 117 punktiem. Trešajā pozīcijā, manuprāt, pats universālākais kareivis no astotnieka — Škoda Octavia Scout (103 punkti), tikai par rata tiesu apsteidzot parketa džipu Nissan Qashqai (100 punkti).

Nu jau varam pavisam precīzi nosaukt visus automobiļus, kas šosestdien pretendēs uz Latvijas Gada auto 2015 titulu, — astotniekā 28 žūrijas dalībnieki sabalsojuši (dodot 1 punktu katram) Citroen C4 Cactus, Ford Mondeo, Mazda 3, Nissan Pulsar, Nissan Qashqai, Renault Twingo, Škoda Octavia Scout un Volkswagen Passat. Katra saņemtajam punktu skaitam nav nozīmes, jo par titulu jau būs cits balsojums, kurā katram viedokļa paudējam nāksies sadalīt 25 punktus. Kristīgi, lai tiek visiem pa kādam vai arī pa lielākam žūksnim tikai dažiem, — tā balsotāja brīva izvēle. Tiesa, Eiropas prakse rāda, ka vienkārši nav labais stils kādu, varbūt pat teorētiski divus auto uzreiz, augstu izcelt virs pārējiem, atvēlot maksimālos 10 punktus.

Trikātiete INGA ČAMA ir divu meitu māmiņa, sociālā darbiniece un veterinārārste. Par sociālo darbinieci viņa strādā Beverīnas novadā, kā veterinārārste organizē savu privātpraksi Trikātā, kā ģimenes cilvēks cenšas atrast brīvu laiku saviem mīļajiem darbdienu vakaros un brīvdienās. Bet sievietei jāatrod laiks arī sev, tagad par to atgādina katrs, kam nav slinkums. Kā Ingai tas izdodas?

Skatos: Ziedoņa brīnišķīgās rindas par to, ka dzīve iemirdzas kā garāmejot, KAIVA NARBUTE uzrakstījusi apbrīnojami skaistā spalvas rakstā. Senā māksla kaligrāfija (gr. — māksla skaisti rakstīt), viņas aizraušanās un nu arī nodarbošanās, Latvijā kļūst populāra.

Starp Latvijas Gada auto 2015 pretendentiem žūrijas izvērtēšanai bija nodots arī sniegbalts vidējās klases sedans Peugeot 508.

Valmierieši ANITA VĒTRA un ALDIS BRIEDIS kļuvuši par saimniekiem un devuši mājas trim likteņa varā pamestiem dzīvniekiem. Ceturto adoptējusi un uz Rīgu aizvedusi Anitas meita ILZE, kura, kā izteicās  Anita, ir godīgs un līdzjūtīgs cilvēks, par ko viņa kā māte ir ļoti gandarīta.

Šoreiz Rūcamlapā paskatīsim divus pavisam svaigus automobiļus no kategorijas, kad par tiešām ļoti labu izpildījumu un tehnisko risinājumu ražotāji jau piedāvā cenu, kas vidējam latvietim jaunu auto segmentā nav tā pieejamākā — pat bāzes komplektācijā gan Audi A6 (no 39103 eiro), gan Volkswagen Passat (no 20203 eiro) nav lēti, bet ar veselu virkni iekšā saliktām un arī uz ārpusi redzamām ekstrām tos iespējams padarīt katru gandrīz vēl par pārdesmit tūkstošiem eiro smagākus. Taču par tādu naudu, protams, tās ir mašīnas, par kurām grūti pateikt kādu kritisku vārdu.

Šoreiz, kad Vīru lietas trāpījušas nedēļā ar Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga zīmi, par savu aizraušanos, kas pēdējo gadu laikā pārtapusi arī diezgan ekskluzīvā un tāpēc ne tajā rentablākajā biznesā, stāsta kārtīgs latviešu vīrs tepat no Kauguru pagasta Vīnkalniem — ULDIS ŽENTIŅŠ. Pirmoreiz satikāmies braucēju tēvu alias velomehāniķu statusā BMX trases malā, tāpēc biju visai pārsteigts, 2011. gada augustā sastopot Uldi Jaunpiebalgas novada svētku tirgus placī starp viņa pašrocīgi atjaunotām latviešu sadzīves lietām no koka. Toreiz aprunājāmies pāris minūtes, šīs nedēļas otrdienā — jau vairākas stundas. Par to, kā viņš atjauno, restaurē un dod otru dzīvi mūsu tautas amatnieku darinājumiem, pie reizes godā ceļot latviešu tradīcijas.

Varbūt te nedaudz sakāpinu emocijas, tomēr trīs dienas viņnedēļ man sanāca nodzīvot nedaudz citā pasaulē. Taisnību sakot, pasaule jau bija tā pati ierastā, latviskā, taču pārvietoties sanāca ar pasaules autobūves jaunumiem. Raugi, bija pienākusi pati lielākā un galvenā Latvijas Gada auto 2015 testu reize, kurā žūrijas biedru rīcībā bija nodoti 32 dažādi automobiļi. Pat tāds retums kā Maserati Ghibli, kas ar visām pievienotajām vērtībām cenu zīmē rakstāms ar devītnieku un četrām nullēm eironaudiņās!

Šodien Rūcamlapas viesis ir autovadītājs ar 50 gadu stāžu dakteris JĀNIS KĀRKLIŅŠ. Viņš ir lepns, ka pa šiem garajiem pie stūres nobrauktajiem gadiem pats nav izraisījis nevienu ceļu satiksmes negadījumu, un vienīgās buktes, ko jebkad dabūjis viņa auto, ir tās, ko kāds neuzmanīgs braucējs uztaisījis, grozoties stāvlaukumā ar savu spēkratu Kārkliņa kunga mašīnai bīstamā tuvumā.

Varbūt nedaudz neloģiski, taču Igaunijā īstu viesmīlību vislabāk baudīt nevis pie ziemeļnieciski vēsajiem igauņiem, bet gan pie īstajiem krieviem, kuri kaimiņvalstī acīmredzami iesakņojušies uz palikšanu. Nesen bija izdevība kārtīgu krievu sētu visā tās nacionālo īpatnību daudzveidībā izjust Pērnavas pievārtē, kur apmēram 30 kilometru braucienā no lielpilsētas uz Audru miestiņa pusi mazdārziņu kooperatīvā viena otra vasarnīca jau pārtapusi par nopietnu ģimenes māju. Tāda arī Petrovu ģimenei, kas te  savu biznesa nišu pirms vairākiem gadiem atradusi tieši krievu sadzīves demonstrēšanā. Ja šādu labu ideju apvieno ar prasmīgu roku darbu, krājēju aizrautību, sentēvu tradīciju godināšanu un lielisku nacionālo priekšnesumu, klāt vēl liekot atraktīvas stāstītājas māti Ļubovu un meitu Veroniku, tad ciemiņiem baudījums pēc šāda vene talu (krievu sētas — ig.) apmeklējuma sanāk ar patiešām tīkamu pēcgaršu.

Jocīgi jau sanāk, bet Rūcamlapā šoreiz par automašīnu, kas pārvietojas pilnīgi bez skaņas, vien auto salonā, ja neskan radio, var dzirdēt riepas pa asfaltu švīkstam. Nupat elektromobiļus saņēmušas pirmās mūspuses pašvaldības. Burtnieku novada domes attīstības nodaļas vadītāja KRISTĪNE AUZIŅA, kura laikam ikdienā būs galvenā (bet ne vienīgā) stūrētāja koši zilajai Volkswagen e-Up! mašīnītei, jau otrdien ne tikai laipni izrādīja jaunieguvumu, bet pat izvizināja šo rindu autoru pa Valmieru. Protams, pa ceļam izrunājām daudzas interesantas lietas.