Atšķirtības sindroms ir suņa stresa reakcija uz saimnieka prombūtni. Suņi, kas ir pārlieku pieķērušies saimniekiem, ir vairāk pakļauti riskam piedzīvot atšķirtības sindromu. Arī suņiem jāprot būt patstāvīgiem, tomēr ne visi cilvēki to saprot, atšķirtības sindromu skaidro jaunā Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Sofija.
«Tas ir Snūpijs, puika no Daugavpils ielām,» ar savu īpašo četrkājaino draudziņu iepazīstina ZILGA KALNIŅA. «Tā kā mājās jau bija vācu aitu suns – pieaugusi, nedaudz kašķīga meitene, kura ar sugas brāļiem nesatiek, otru sunīti bija nolemts paņemt no patversmes – jaunāku puiku, uz kuru Greisai nebūtu naids.
Pasaulē joprojām top zaļās bagātu puišu rotaļlietas uz riteņiem. No 2025. gada tikai elektriskas piedziņas spēkratus sola Jaguar, kas ražo vieglo automobiļu lielo izmēru, bet jau šī gada beigās Šveices kompānija Micro Mobile Systems gatavojas uzsākt elektriskās piedziņas modeļa Microlino ražošanu.
Pirms pieciem gadiem viņa dzīve mainījās. Sākot darba gaitas Valmierā, Aleksandrs Semjonovs, puisis no Vecates, pārcēlās uz Zilokalnu – tuvāk jaunajai darbavietai. Drīz vien sekoja vēl kāds pagrieziens. Piepildījās sapnis – viņa dzīvē ienāca suns, tieši tāds, kādu viņš bija vēlējies kopš pusaudža vecuma – zeltainais retrīvers.
Sveiks, lasītāj, pirmo reizi Rūcamlapā 2021. gadā!
Tas, ka Latvijas Gada auto izvēles konkursos divus pēdējos gadus ir triumfējuši tieši zīmola Škoda automobiļi (atcerēsimies, ka Latvijas Gada auto 2020 bija Škoda Kamiq, bet par Latvijas Gada auto 2021 tika kronēta Škoda Octavia), nav dažādu sakritību rezultāts, tā nav nejaušība. Un to apliecina arī skaitļi!
Franču buldogu meitene Roza valmierietes Taigas Virses ģimenē ienāca pirms septiņiem gadiem, divu gadu vecumā. Aizvadītā gada decembra vidū viņai nosvinēta devītā jubileja.
Neatceros, kad pie lasītājiem nāca iepriekšējā Rūcamlapa, taču šī pilnīgi noteikti būs 2020. gadā pēdējā.
Ieejot pa mājas vārtiņiem, mums pretī nāk saimniece Zane un priecīgs pieskrien suns. Tā kārtīgi mani sabučo. Man iebildumu nav, sajūtos gaidīta un tīri vai pagodināta. Vēlāk gan no saimnieces uzzinu, ka skaistulis Rodžers esot nasks uz to bučošanos. Skatos apkārt, jo zinu, ka šajā mājā jābūt vēl vienam sunim. Varbūt mājā? Dodamies iekšā, kur pēc īsa brīža mums pievienojas arī Leda. Zanes stāstu pa laikam papildina viņas māmiņa un vīrs Visvaldis.
LAUMAS SĪLES KRŪSKOPAS ģimenē ANTOŠKA ir īpašs suns. Vispirms jau ar to, ka iepazīšanās ar viņu notika jau no piedzimšanas brīža.
«Man ļoti patīk tas, ar ko nodarbojos, labprāt klientiem sniedzu arī padomus par suņu un kaķu barošanu un labturību. Nekas nav labāks par to, ka cilvēks atgriežas veikalā un pateicas par ieteikto. Tas, ka strādāju tieši ar dzīvniekiem saistītā tirdzniecībā, ir sagadīšanās, tomēr — laikam man tieši tur bija jānonāk,» brīdi padomājusi, secina valmieriete LĀSMA LAUVA, kura šobrīd RIMI strādā uzņēmuma «Happy Dog Baltic» kaķu un suņu profesionālās barības veikaliņā.
Pirms gadsimtiem pieradinot savvaļas iemītniekus un padarot tos par mājdzīvniekiem, cilvēce par tiem uzņēmusies atbildību. Viņi joprojām ik solī ir mums blakus. Bet vai mēs savu atbildību neesam aizmirsuši? Dzīvnieki paliek bez mājām, atkal kļūst par mežoņiem un dzīvo, kā prot, – veido kolonijas, cieš badu, līdz asinīm cīnās par kumosu, slimo, pārnēsā slimības. Un kādam tā atbildība ir jāuzņemas, jo esam taču vienota sabiedrība – cilvēki un dzīvnieki. Par laimi ne visi ir vienaldzīgi.
«Mūsu pirmā labradoru meitene jau četrus gadus veca. Apetīte rodas ēdot,» saka triju četrkājaino draudzeņu saimniece valmieriete KRISTĪNA VILKA. Sākumā bijusi doma par vienu dīvāna sunīti, meklējusi šokolādes krāsas meiteni, tieši labradoru.
Ieskats namiņa vēsturē
2011. gadā Artis kopā ar saviem vecākiem un brāli pēc ilgiem remontdarbiem šajā namiņā pirmoreiz atvēra picēriju – traktieri Liepziedi un Rozmarīns, kurā bija savienota gan latviskā, gan itāliskā virtuve. Picērija darbojās trīs gadus. Pēc tam 2015. gadā šajā ēkā saimniekoja kāds vīrietis no Rīgas. Cepa burgerus un gatavoja citus ēdienus. Viņam tur īpaši labi negāja, un tālāk viņš šo ēku nodeva Donu saimniecei Ilzei Briedei, kura šajā ēkā darbojās kopā ar savu ģimeni.
Reizēm prātā ieklīst doma, ka cilvēks dzīvniekam patiesībā ir kā kalps. Zināmā mērā tā ir taisnība, taču ir viena svarīga nianse – kalpošana notiek labprātīgi, un, kad dzīvnieka nav, tās pietrūkst, jo rūpēšanās ir viena no cēlākajām un skaistākajām nepieciešamībām cilvēka dzīvē. Vēl kāda patiesība – bez mīlestības tā nav iespējama.
Priekšā Lieldienu brīvdienas, kurās varbūt Tev, lasītāj, būs arī kāds brīvs laika sprīdis, lai Vīru lietu lappusē palasītu jau trešo turpinājumu valmierieša AIGARA SILIŅA piedzīvojumiem, vienatnē ar jahtu vagojot Klusā okeāna plašumus. Lielākoties runāsim par pavisam sadzīviskām lietām, kuras šādos ekstrēmos apstākļos jūras braucējam ir ļoti būtiskas.
DANAS SAMULES mājās dzīvo liela četrkājaino ģimenes locekļu kompānija – pieci suņi, divi kaķi, divas šinšillas, trīs truši. Jā, un starp divkājainajiem arī viens papagailis. Tā ka varētu pieņemt, ka, cilvēkiem esot mazākumā, noteicēji te ir dzīvnieki (var jau tam nepiekrist, bet realitātē tā arī ir, un ne tikai šajā ģimenē). Pašai Danai dzīve šajā bariņā liekas pavisam normāla. Viņa saka – suņi ir ģimenes lieta. Kad Dana piedzimusi, mamma, kurai pašai pirms tam bijuši vairāki suņi, tostarp izglābtie, viņai nopirkusi ņufaundlendieti, ar kuru kopā meitene uzaugusi.
Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju ir pienācis laiks, kad esam spiesti strādāt no mājām, un arī brīvdienas, ja vien nav iespējams nokļūt pie dabas, ir jāpavada mājās. Tādējādi esam ieguvuši vairāk brīvu brīžu lietām, kam ikdienas steigā neatrodas laiks. Un kādēļ neizmantot šo laiku, lai izvērtētu savus ikdienas paradumus un samazinātu nākamo elektrības rēķinu? Aicinām ņemt vērā Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu apkopotos ieteikumus, lai laiku mājās pavadītu efektīvi un veselīgi!
Šodien atkal ceturtdienā mums, copmaņiem, pieder vesela lappuse Ar makšķeri, tāpēc turpinu sarunu ar vīru, kurš šajā jomā zina gandrīz visu, varbūt izņemot vienīgi tik specifisku jomu kā mušiņošana. Par to kādreiz ar citu zinātāju, man jau viens padomā. Bet šodien atkal makšķerēšanas lietu profesors IMANTS SAULĪTIS. Turpinām sarunu – par viņa copes rekordiem Latvijā un ārzemēs, par zivju galvu apstrādi, par cīņu ar lielu lasi Salacā...
Kaut gan nekad neesmu bijis liels Audi zīmola fans, šodien Rūcamlapā atļaušos pakavēties pērnā gada emocijās, kad Latvijas Gada auto 2020 testos dabūju izbraukt ar, manuprāt, ļoti sakarīgu automobili mūsu valsts ne vienmēr gludajiem ceļiem.
Katrs tējas baudītājs zina, ka tēja var būt lielisks papildinājums jebkuram dienas laikam – vai baudi to, lai gūtu mundrumu dienas sākumam, vai vēlies nomierināt sevi stresa brīžos. Dienas laikā var nobaudīt daudz dažādu tējas garšu, svarīgākais – atrast pareizo tējas veidu, kas atbilstu noskaņojumam, ēdienam vai dienas laikam. Lai mums ierastajā tējas rituālā ieviestu jaunas garšas, ar citādu tējas baudīšanas filozofiju iepazīstina «DAMMANN Tēja» pārstāvis Latvijā un Lietuvā Arturs Grikke.