Globālās pandēmijas izplatības rezultātā noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ arī Latvijā visvairāk cietušās uzņēmējdarbības nozares ir kultūra, tūrisms, kā arī viesnīcu un viesmīlības serviss. «Liesma» pieteicās ciemos pie Rūjienas novada uzņēmējiem AIGAS NILVAKAS un VALDA ZIEDIŅA, lai uzzinātu, kā viņu vadītais viesu nams «Lauvas līcis» ir pārlaidis šo mums visiem tik sarežģīto laiku.
Nu jau pagājis labs laiks, kopš Latvijā tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā 5% likme svaigiem tepat mūsu zemītē augušiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Atcerēsimies, ka to patērētāju un vietējo ražotāju labā izcīnīt nenācās viegli, bija taču neskaitāmas diskusijas, prognozes un saskaņošanas visdažādākajos līmeņos, līdz beidzot pircēji veikala plauktos cenu zīmēs ieraudzīja tik ilgi gaidītās, pozitīvās pārmaiņas. Nu jau pie tām esam tā pieraduši, ka pat vairs nesekojam līdzi ne savu iepirkšanās paradumu maiņai, ne arī maciņa kopējam ieguvumam.
Pēdējā laikā daudz pozitīvu atsauksmju no rūjieniešiem nācies dzirdēt par KRISTĪNI un EDGARU BOLĒM un viņu izveidotā «Paipusu Parka» sportiski radošajām aktivitātēm, bagātinot dažādus novada pasākumus. Šovasar viņi jau ir gādājuši par aizraujošu laivu braucienu, izklaidējošu velobraucienu, atraktīviem uzdevumiem «Citādos saldējuma svētkos», un nesen viņi jautrākus padarīja Rūjienas novada sporta svētkus Jeru skolas sporta laukumā. Liesma devās ciemos uz Jeru pagastā esošo Paipusu muižu. Tās tagadējie saimnieki ir Edgara vecāki, kuru bioloģiskā saimniecība «Arumi» – plašā apkaimē pazīstamie asinsdesu ražotāji.
«Liepkalnu» maiznīcai vasara, kā ierasti, ir laiks, kad uzņēmuma ražotnēs priekšplānā izvirzās zaļumos līdzņemamo produktu ražošana.
«Liesmā» ne reizi vien jau esam rakstījuši par Latvijas – Krievijas sadarbības kopprojektu «Zaļie torņi», kura sagatavošanas darbi prasīja vairākus gadus. Rūjiena, kā zināms, ir šā projekta galvenais partneris. Šovasar šā vērienīgā starpvalstu projekta realizācija ir sākusies.
Aizvadītajā nedēļā Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» mājaslapas ieraksts vēstīja, ka jaunā 2020. gada ražas vākšanas sezona ir oficiāli atklāta. Sagaidītas pirmās kravas «VAKS» ražošanas bāzēs Valmierā, Gulbenē, Varakļānos un arī «VAKS» Sēklu fabrikā Valmierā. Piedāvājam sarunu ar «VAKS» valdes priekšsēdētāju INDULI JANSONU.
Kad vēl Zemkopības ministrija regulāri ik pavasari pie sevis organizēja Reģionālās preses dienu, kurā žurnālistiem aci pret aci bija iespējams satikt vai visu ministrijas pakļautības departamentu un dienestu speciālistus, lai aktuālāko nozares informāciju saņemtu, tā teikt, pa tiešo no pirmavota, mums radās pārliecība, ka, mainoties lauku attīstības programmām un to finansējumiem, arvien kādas sabiedriski svarīgas problēmas risinājumam tā joprojām nepietika. Runa ir par papildu finansējuma atrašanu mežu ugunsdrošībai.
Trases automodelisms, kā zināms, ir tehnisks sporta veids, kur sacensību dalībnieki sacenšas ar pašizgatavotiem elektriski vadāmiem automodeļiem mērogā 1:24 vai 1:32, kas brauc pa speciāli izveidotu trasi ar īpašām rievām jeb sliedēm.
Rūjieniešu un pilsētas viesu acu priekšā pašā Rūjienas centrā pašlaik notiek galvenā stāvlaukuma pārbūves darbi.
Jau kopš 2014. gada Rūjienas novada aktīvākie iedzīvotāji vai to interešu grupas iesaistās katru gadu no jauna izsludinātajos Rūjienas novada pašvaldības projektu konkursos «Iedzīvotāji veido savu vidi». Tāds labo ideju un darbu finansiālā atbalsta iegūšanas projektu konkurss notika arī šopavasar.
Pašreizējie krīzes apstākļi jau kopš marta negatīvi ietekmējuši arī mūsu valsts piena ražošanas nozari. Lauksaimniecības datu centra informācija apliecina, ka aprīlī valstī nodotā svaigpiena apjoms sarucis par 2,8% salīdzinājumā ar pērno gadu. Turpinājies arī ganāmpulku skaita kritums, to nu ir par 9,6% mazāk nekā aizvadītā gada aprīlī, bet slaucamo govju skaits samazinājies par 4,9%.
Šā gada 10. maijā apritēja 20 gadi, kopš MAIJA KLEINBERGA un DACE STŪRE, saliekot kopā savus zirgus un zināšanas zirgkopībā, izveidoja SIA «Zirgaudzētava Kocēni».
Stacijas ielā 9, ieejot veikala «Kaprīze» birojā, ienācējam uzreiz top skaidrs, ar ko ir darīšana. Pie vienas no sienām – neskaitāmi konkursa «Latvijas labākais tirgotājs» apbalvojumi, kas apliecina uzņēmējas ANITAS STREIČAS paveikto kā Valmieras, tā arī vairākos viņas Rīgas veikalos.
Vērīgākie lauku ceļu braucēji droši vien būs pamanījuši jaunus vaibstus mūsu skaistās dabas ainavās. Ne vienā vien perfekti iekoptā un sastrādātā sējumā ik pa gabalam šopavasar parādījušies nelieli baltās polietilēna plēves vigvami.
Ar valdības ziņu kopš 12. maija, kā zināms, ir nedaudz mīkstināti dažādi pēdējo mēnešu ierobežojumi sabiedrības veselības un drošības labā. Durvis pamazām atkal atver un darbu klātienē atsāk ne viens vien uzņēmums vai iestāde. Arī pašvaldībās. «Liesma» 13. maijā pabija Rūjienā. Piedāvājam sarunu ar Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāju GUNU ĶIBERI un Rūjienas kultūras nama vadītāju ILZI LESKU.
Teikšu, kā ir: Rūjiena arvien turpina patīkami pārsteigt. Arī pašlaik, kad, ar valdības ziņu mīkstinot dažādos ierobežojumus sabiedrības veselības un drošības labā, pilsētā pamazām, joprojām ievērojot distancēšanos, atsākas vairākas sportiskās un kultūras dzīves aktivitātes.
Raunas novada jaunajā Tūrisma ceļvedī par ģimenes uzņēmumu «Baižkalna staļļi» teikts: «Piedāvā izjādes ar zirgiem, vizināšanu pajūgā un ziemā ar kamanām.» Braucot uz Raunu no Valmieras puses, satikšanās ar Baižkalnu ir neizbēgama, jo ceļš uz Vidzemes mazo Šveici ved tieši pār to. Vērīgākie braucēji tur ātrumu samazina, lai papriecētu acis, jo ceļmalas aplokos arvien ganās skaisti zirgi. Pie tiem un to saimniekiem tad arī «Liesma» nesen pieteicās ciemos.
Latviskā dzīvesveida tradīcijās izsenis kā nerakstīts likums bijis paradums vai pie katras lauku mājas iestādīt pa pujeņu krūmam, visbiežāk balto un tumši sarkano. Tie – kopti, pavairoti un tālāk nodoti no paaudzes paaudzē – nu nonākuši līdz mūsdienām, kur prasmīgu kolekcionāru un selekcionāru mūža darba rezultātā nu jau valda īsts peoniju bums.
Sazvanīta pēc maija brīvdienām, Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektore un agronome ZINTA JANSONE teica, ka sējai brīvdienu neesot. Graudaugu audzētāji Vidzemē un Latgalē tik čakli pastrādājuši, ka abos reģionos sēja praktiski esot pabeigta.
Tā par 1988. gada 7. oktobra Latvijas tautas Lielo manifestāciju Mežaparkā 1995. gadā izdotajā atmiņu stāstā «Gadījuma karakalps» teicis Atmodas līderis Dainis Īvāns. Vērtīgs izdevums. Lūk, citāts: «Mežaparka manifestācija bija kā starta laukums lidojumam, kas iespējams tikai reizi tūkstošgadē!» Sākoties Latvijas Tautas frontes dibināšanai, brīvības ideju aizstāvji Marina Kosteņecka un Jānis Rukšāns rakstīja: «Tā stunda ir situsi! Šodien vai nekad! Ja palaidīsim garām šo izdevību, cilvēce mums nepiedos, un nebūs jau arī vairs kam piedot!»