Par to ir jārunā, jāpiedāvā risinājumi. Varbūt pat jāuzstāj, lai attiecīgie lēmumi tiek pieņemti ātri un kvalitatīvi, citādi problēma paliks nerisināta, nesīs zaudējumus». Te der atcerēties aksiomu, kura arī pandēmijas laikā nav atcelta nevienā valstī pasaulē, Latviju ieskaitot: laiks ir nauda! Šajā gadījumā tā ir arī nodokļu nauda valsts budžetā, no kura, starp citu, jau pavisam drīz pa helikopteram aizlidos mūsu valstī pie katra bērna ar 500 eiro un pie katra pensionāra (neatkarīgi no pensijas statusa) ar 200 eiro.
Diezin vai kāds no daudzajiem Latvijas valsts attīstības plāniem, kuri tapuši pēdējā desmitgadē vai pat vēl senāk, izticis bez izglītības minēšanas starp pašām galvenajām mūsu nācijas ilgtspējas prioritātēm. To lieliski saprot arī veiksmīga Latvijas uzņēmuma SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents un mūsu pašu Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde, intervijā DB uzsverot, ka arī šodien valstī «svarīgi atjaunot normālu bērnu izglītības procesu. Jo šī muļļāšanās ar attālinātajām mācībām kopš pavasara ir jau ļoti daudzus gan bērnus, gan arī pieaugušos novedusi līdz dažāda līmeņa psihiskajām traumām». Protams, gan jau ir arī pozitīvi piemēri, taču šie izņēmumi tikai apstiprina attālmācības skarbo realitāti. Visos izglītības līmeņos.