Valmieras pilsētas pašvaldība ir saņēmusi Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju stipri bojāta un bīstama aizsargājamā vītola nozāģēšanai Rīgas ielā 50. 

Jaunais gads sācies ar jaunu darba sparu un arī ar daudzām jau 2020. gadā veiktām iestrādēm Valmieras namsaimniekā. Par visu to Liesmai garākā sarunā stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ILMĀRS SKĀDULIS.

PLAUŽU ĢIMENE ir Beverīnas novada dižģimene, kas šogad būtu devusies uz Rīgas pili un piedalītos Ziemassvētku egles iedegšanas pasākumā kopā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā kā pasākums nenotika, ģimene saņēma Valsts prezidenta kancelejas sagatavotu īpašo dāvanu un apsveikumu svētkos. Ģimenes izvirzīšana notika sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu.

Regbija kluba «Fēnikss» pagājušo sezonu tā treneris KRISTAPS STAŅA vērtē ne kā sliktu, bet arī ne labu, jo komanda palika bez godalgām, tomēr priecē, ka komanda aizvadīja pirmās mājas spēles izveidotajā laukumā Brenguļos.

8. janvārī tiešsaistes ceremonijā tika pasniegtas Latvijas badmintona Gada balvas, šādi jau sesto gadu pēc kārtas izvērtējot iepriekšējā gadā Latvijas badmintonā notikušo. Balvu Gada spēlētāja jau otro gadu pēc kārtas saņēma siguldiete Jekaterina Romanova, bet balvu Gada spēlētājs pirmo reizi saņēma valmierietis Andis Bērziņš.

Jau kopš 21. decembra skaistumkopšanas speciālisti atradās dīkstāvē – ar cerību, ka varēs atsākt darboties 12. janvārī, bet diemžēl tagad pieņemts ārkārtējās situācijas pagarinājums līdz 25. janvārim. Liesma sazinājās ar skaistumkopšanas salona vadītāju un divām speciālistēm no citiem saloniem, lai uzzinātu, kā viņas jūtas un kā viņām šajā laikā iet.  

Pensiju 2.līmeņa nauda nav kaut kas abstrakts. Tā ir jebkura strādājoša iedzīvotāja nauda, kur aiz katra eiro ir noteikts personas kods.

Šobrīd kopumā pensiju 2.līmenī ir uzkrāti aptuveni 5 miljardi eiro, kas tuvākā vai tālākā nākotnē veidos daļu no iedzīvotāju pensijām. Ignorējot to, kas pārvalda tavu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu vai kā šī nauda tiek ieguldīta, tu jau šobrīd visticamāk zaudē savu naudu.

Pārtikas atkritumu tematika ir kļuvusi aktuāla arī Latvijā, jo arī pie mums pārtikas atkritumi, kas nonāk izgāztuvēs, pūstot izdala atmosfērā kaitīgas, siltumnīcas efektu veicinošas gāzes, piemēram, metānu, un citus toksiskus blakusproduktus. Viens no paņēmieniem, kā samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, ir komposta veidošana, ko savā ikdienā arvien vairāk iekļauj zaļi un praktiski domājoši cilvēki.

Pārtika ir mūsu visu ikdienišķais enerģijas avots, kam veltām daudz laika un uzmanības. Tā ir svarīga gan izdzīvošanai, gan arī labsajūtai, tomēr pārtika ir arī tā, kas pasaulei dara lielu postu, jo trešdaļa no pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos. Organizācija "Zaļā brīvība", īstenojot projektu "Ar cieņu par pārtiku", cer uzlabot sabiedrības izpratni par likumsakarībām starp pārtikas izmešanu atkritumos un ilgtspējīgas attīstības ekoloģisko un sociālo jomu. Projekta vadītāja INGA BELOUSA sniedza mums dažus noderīgus padomus, kā samazināt pārtikas atkritumu rašanos mājsaimniecībā.

Ministru prezidents vēl rūgti nožēlos savas reputācijas spēcināšanas centienus, padzenot veselības ministri. Kā parunā teiktu, no Viņķeles bēg, uz Pavļutu krīt – jaunais kabineta loceklis būs cietāks rieksts. Nesakožams.