Sajūtu parka atpūtas kompleksa vadītāja ILUTA URBANOVIČA nesen ir atgriezusies no sev tik tuvās Gruzijas. Tur acu skatam kalnu kores bijušas tik ierastas kā mūsmājās pieneņu pļavas. Ar Ilutu mēs runājām par prieka kalniem un sajūtu takām, kā uz šīm prieka virsotnēm iet. Ilutai tas ir izdevies, lolojot bērnus, darot darbu, kas tīk, dzīvojot no sirds. It kā pavisam vienkārši.
Nereti gadās, ka, kļūstot par vecākiem, mēs mainām ne tikai savu dzīvi, bet vēlamies daudz paveikt pašu un citu bērnu priekam. Šīs domas vadītas, rosās arī jaunās māmiņas Apvienotās mākslinieku studijas darbnīcā.
Dvīņus no Valmieras DĀVI RŪDOLFU un JĀNI MIĶELI ZAĶUS satieku Rīgas centrā, netālu no Brīvības pieminekļa. Abi jaunieši sarunu papildina ar piemēriem no studijām, jo tuvojas semestra beigas un saspringtāks kļūst arī mācību process. Dāvis Rūdolfs studē zobārstniecību Rīgas Stradiņa universitātē, bet Jānis Miķelis apgūst ķīmijas tehnologa profesiju RTU. Brāļi, kas piedalījušies vairākās olimpiādēs dažādos mācību priekšmetos, mācoties Valmieras Valsts ģimnāzijā, nav bijuši teicamnieki visos priekšmetos. Ar grūtu darbu viņi daudz mācās, lai iegūtu maksimālās zināšanas un justos droši savā profesijā.
Fotogrāfs NAURIS VASIĻEVSKIS uz Valmieru atceļojis no Saldus. Bieži ciemojies pie brāļa, kurš te studējis, iepazinis pilsētu, un tas mudinājis savas studijas uzsākt Vidzemes Augstskolas programmā «Tūristu gids». Pašlaik jaunietis saskaras ar vienu no lielākajiem izaicinājumiem studentu dzīvē — gada projektu. Lai gan dienas ir saspringtas darbā un mācībās, tomēr viņam izdodas atrast laiku savai kaislībai un ienākumu avotam — fotografēšanai.
«Ir novērots, ka jaunieši, kas aiziet no Valmieras, lai mācītos, dalās divās grupās: vieni studē Rīgā vai Londonā un visu laiku plāno, kā atgriezties, lai strādātu un dzīvotu savā dzimtajā pilsētā, otrie iedzīvojas citviet. Es piederu pie pirmajiem. Pavisam noteikti,» sacīja SINDIJA VIRSE. Par mācībām, darbu, jauniešu iespējām un lokālpatriotismu mūsu saruna.
Nupat pagājušas 100 dienas, kopš Valmieras Gaujas krasta vidusskolu – attīstības centru vada IVETA KĻAVIŅA. Viņai jārūpējas par bērniem, kas iegūst speciālo izglītību vecumā no pusotra gada līdz viņu pilngadībai. Ivetai ir viedoklis un idejas, kā skolas darbu attīstīt.
Šoreiz Vīru lietās par ļoti ekstrēmu velobraukšanu ar kalnu divriteņiem, uz ko parakstās tikai paši (labā nozīmē) trakākie. Starp viņiem arī Valmieras puika no Apiņielas bēemiksistu kvartāla, pirmo Latvijas oficiālo BMX maču dalībnieks Valmierā 1988. gada 4. septembrī, vēlāk viens no mūsu valsts spices braucējiem BMX, tagad vadošs speciālists Šveices uzņēmumā SIGA COVER AG un Valmieras Velo Vienības līderis JĀNIS VANAGS. Par divu latviešu — Jāņa un viņa cīņu biedra Ingus Ozolanta dueta Latvia Stage Racing — sekmīgu finišu, iespējams, pašā ekstrēmākajā kalnu divriteņu maratonā Absa Cape Epic Dienvidāfrikā Liesmā bija pieminēts 28. martā. Svētdienas rītā noķēru Jāni uz pāris stundām viņa mājā Valmierā. Tikko atgriezies ar ģimeni no kalnu slēpošanas tūres Itālijā, jau pirmdien viņš lidoja pie darba devējiem uz Šveici.
Valmierietes AGNESE un AGITA FRĪDVALDES ir dvīņu māsas. Agita joko, ka ir vecākā māsa, jo piedzimusi piecas minūtes pirms Agneses. Nu jau divdesmit piecus gadus abas ir nešķiramas un, kā jau dvīņiem ierasts, — vienmēr un visur kopā. Skolas gadi viņām paskrējuši tepat Valmierā, dzīvojot kopā ar vectētiņu, mammu un māsiņu Annu Lieni, kurai pašlaik ir vienpadsmit gadi.
Vidzemes Augstskolas rektora un vēsturnieka GATA KRŪMIŅA vārds neprasa komentārus. Vienmēr atsaucīgs ar savu redzējumu par lietām un procesiem, tālab aprunājāmies ar rektoru par demogrāfiju, izglītību un visādiem «grābekļiem».
Ikdienā GINTS RISTAMECS ir gana pieprasīts dāmu un kungu frizieris, kurš savas darba dienas dala starp Smilteni, Valmieru un Cēsīm, reizēm arī līdz Rīgai aizskrien. Toties savā brīvajā laikā... Jā, par Ginta fantastisko balsi stāsta leģendas, tāpat arī par spēju parodēt izcilus dziedātājus, perfekti iejūtoties arī viņu vizuālajā tēlā. Šoreiz nedaudz vairāk par šo otru Gintu Ristamecu — dziedātāju, par kura balsi nesen sajūsminājušies un arī augstu novērtējuši plašā starptautiskā konkursā Sanktpēterburgā.
Nominācijā «Gada ārsts» balsots par 632 ārstiem, bet kopumā sabiedrības balsojumā paldies teikts gandrīz 1600 dažādiem medicīnas speciālistiem. Šis pasākums ieguvis popularitāti kā mediķu, tā arī pacientu vidū un kļuvis par Latvijas medicīnas nozares lielāko tradicionālo notikumu. Jūtamies lepni, ka ar Gada balvu medicīnā apbalvota arī Vidzemes slimnīcas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, Vidzemes Rehabilitācijas centra virsārste ĀRIJA ZVAIGZNE, tieši tālab viņu aicinājām uz sarunu, lai ielūkotos viņas darba specifikā un aizkulisēs.
SANDRIS DUBOVS ir jauns un enerģisks skolotājs, kas māca mūziku Kauguru pamatskolā un metāla pūšamo instrumentu spēli Valmieras Mūzikas skolā, tāpēc izbrīvēt laiku sarunai viņam nemaz nav tik vienkārši — līdzko stundas vienā skolā beigušās, jāsteidz pie audzēkņiem nākamajā. Tomēr pēc nelielas tielēšanās izdevās pielauzt Sandri pastāstīt, kāpēc viņam svarīgi dzīvot tieši tā un ne citādi.
Pirms nedēļas Valmierā, gan Vidzemes Olimpiskajā centrā, gan pie tā atkal varēja redzēt daudzu jo daudzu šķirņu lielus un mazus, biezāka un plānāka kažoka un izskata suņus, kuri no malu malām bija sabraukuši uz tradicionālajām šķirnes suņu nacionālajām divu dienu izstādēm. Gan suņu īpašniekiem, gan viņu četrkājainajiem audzēkņiem šīs vienlaikus ir liela satraukuma un svētku dienas. Lai arī vairāku gadu garumā jau uzkrāta liela pieredze, ne mazāks satraukums un atbildības sajūta ir izstāžu organizatoriem.
Man viņš ir īpašs cilvēks, jo tieši JĀNIS MOTIVĀNS pirms 30 gadiem bija tas likteņa pirksts, kas mani iebīdīja žurnālistikā un arī Liesmā. Nu jau krietnu laiku Jānis ir rīdzinieks un darbojas pavisam citā lauciņā — vada zināšanu centru Naudas pasaule Latvijas Bankā.
Ar Valmieras Viestura vidusskolas 10. teātra klases audzēkni AMANDU PAEGLI pirmo reizi tikos Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā, slavēšanas festivālā «Ticība vieno». Toreiz viņa ar mīļu smaidu ne tikai sagaidīja daudzos pasākuma viesus, bet arī kopā ar Trikātas svētdienas skolas skolotāju Uģi Adatu zinoši un droši vadīja šo interesanto kristiešu sanākšanu. Par Amandu esmu dzirdējusi, ka vēl viņa spēlē klavieres, dzied, dejo, spēlē teātri un skrien arī maratonos.
Valmieras/ORDO centra spēlētājs un līderis šosezon, arī viens no Valmieras vīru basketbola zelta komandas, kaut arī tajā sezonā VIKTORS IĻJINS gluži atslēgas vīrs vēl komandā nebija.
Atzīšos, ka de iure šīs reizes Vīru lietu viesis vairs nav piesaistīts tam darbam, par ko abi runājam un kas perfekti atbilst virsrakstam. Iespējams, tagad viņu jau varētu saukt par ūdeņu vīru, jo piecdesmitgadnieks AIGARS KLAGIŠS pēc 12 gadiem Vidzemes Olimpiskā centra ledus hallē, sākot ar 1. februāri, strādā pārdesmit metrus tālāk, bet jau nevis pie sasaluša, bet pie dažāda siltuma šķidra ūdens, t.i., jaunajā Valmieras peldbaseinā. Bet šis stāsts būs par ledu, tā taisāmajām un uzturamajām mašīnām — tādu īstu vīru stihiju, kurā mans sarunas biedrs izurbies cauri līdz smalkām niansēm. Galu galā — tieši šodien taču Dienvidkorejā iet vaļā četrgades galvenais notikums ziemas sporta veidos, un tur arī uz ledus būs tādas batālijas!
Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, sociālekonomikas pētniece FELICIANA RAJEVSKA aizvadītajā gadā saņēma Ministru kabineta Atzinības rakstu un šogad nosvinēja brīnišķīgu jubileju.
Jaunais 2018. gads, kā zināms, Latvijā atnāca ar vairākām nodokļu izmaiņām. Tās diemžēl skāra arī degvielas cenas. Valdība noteica paaugstinātu akcīzes likmi degvielai. Pašos Latvijas ziemeļos, netālu no Rūjienas Ķoņu pagastā, jau divdesmit sesto sezonu klientu labā strādā LKS «Akrona» degvielas uzpildes stacija. «Liesmas» viesis — LKS «Akrona» valdes priekšsēdētājs GUNDARS BERGS ne tikai par degvielu un braucamajiem, bet arī par uzticību Valmieras maratoniem un treniņiem peldbaseinā.
Valmieras rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētāju EGĪLU KAUŽĒNU pirms vairākiem gadiem iepazinu kā «Liesmas» ārštata korespondentu. No pārējiem ārštatniekiem viņš atšķīrās ar to, ka savām publikācijām mēdza pievienot attiecīgas — ugunsdrošības tematikai atbilstošas — ilustrācijas.