Jāni, kādēļ sekmīgi nostādītas saimniecības, kurā notiek pilns lauksaimnieciskās ražošanas cikls, saimnieks tomēr izlemj iesaistīties politikā?
To sākotnēji darīju, vairāk domājot par savu Kocēnu novadu. Domē divus gadus biju deputāts un tur arī guvu pirmo politisko pieredzi. Savukārt studiju laikā, darbojoties «Jauno zemnieku klubā», ne reizi vien, lobējot zemnieku intereses, nācās būt arī Zemkopības ministrijā. Iemācījos līdzdarboties ar lauksaimnieku organizācijām, ministrijas departamentiem, tādēļ paralēli darbam savā saimniecībā man vienmēr bijusi arī lielāka vai mazāka politiskā iesaiste. Iepriekšējā pieredze man ļoti noder tajā, ko daru pašlaik. Teikšu atklāti: izpratne par lauksaimniecību un mežsaimniecību man ir daudz pamatīgāka nekā par trešo lielo Zemkopības ministrijas pakļautības nozari – zivsaimniecību, bet to noteikti labošu, jo arī jaunajā amatā esmu atvērts jaunām zināšanām un kontaktiem.
Ar ko un kāpēc jums simpatizē nacionāļi – politiskā apvienība, kas jūs izvirzīja gan Saeimas vēlēšanām, gan arī tagad uzticēja otru augstāko amatu aiz zemkopības ministra?
Pirmkārt tādēļ, ka tās ir vērtības. Man patīk tradicionālās vērtības, jo pēc savas būtības esmu visai konservatīvs. DIEVS. ĢIMENE. DARBS. LATVIJA. To vecāki manī ielikuši jau no bērnības, un to arī sajūtu šajā politiskajā spēkā, kurā nav liekā liberālisma. Man nepatīk cilvēki, kas kā niedres vējā: kur pūš, tur liecas. Šis politiskais spēks ir ar manu dzīves uztveri un manu domu gājienu vislīdzīgākais.
Izmantojot izdevību, gribu pateikt lielu paldies valmieriešiem, kas pērnajā rudenī, piedaloties Saeimas vēlēšanās, manam uzvārdam bija pielikuši tieši tik daudz plusu, lai vēlēšanu sarakstā no Vidzemes no 12. vietas varēju pacelties uz 6. Partijā, redzot šo vēlētāju atbalstu, saprata, ka tas jāliek lietā, veidojot jaunās valdības sastāvu. Zinām, cik lēni un grūti tapa šī piecu dažādu politisko spēku veidotā valdība. Nu ir laiks apgūt jauno lauku un darboties. Tāda nu reiz ir politika, kur jāprot vienoties un diemžēl arī piekāpties.
JĀNIS GRASBERGS. Ārijas Romanovskas foto