Meklējot laimi, kas mīt katrā pašā
LĪGA JERMACĀNE ir māmiņa diviem bērniem – astoņgadīgai meitai un dēliņam, kuram gads un astoņi mēneši.
LĪGA JERMACĀNE ir māmiņa diviem bērniem – astoņgadīgai meitai un dēliņam, kuram gads un astoņi mēneši.
Viņu pirmoreiz ieraudzīju pirms pāris gadiem ReTV populārajā seriālā Ar kājām pa mājām, kur mans šodienas sarunas biedrs bija viens no diviem katra raidījuma galveno personāžu pavadoņiem.
Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja GUNA TAUBE ir ieguvusi prestižo Ata Kronvalda balvu par darbu ar talantīgiem skolēniem.
Septembris ne tikai atnes rudens dzestrumu, bet ir arī laiks, kad dzeja iziet ārpus grāmatām un piepilda ikdienu ar domām, sajūtām un atklāsmēm.
Netālu no Valmieras autoostas veikalā «Rīts», no ieejas pa kreisi, ir maza puķu Paradīze, kur tāpat vien aiz gara laika vai nejauši neieklīst, taču steidzīgajā ikdienā ikviens pamet skatienu košās svētku oāzes virzienā, paturēdams prātā, ka, lūk, tur būs tā vieta, kur iet pēc skaistuma, kad būs pienākuši svētki.
Valmierieši ZANDU ŽENTIŅU zina kā «Vīnkalnu» saimnieci.
Šī nedēļa Latvijā paiet skolas un basketbola zīmē. Tāpēc Liesmā uz sarunu ir īstais vīrs – Bertānu Valmieras basketbola skolas izpilddirektors ARNIS VECVAGARS, kurš savos gandrīz 52 gados gan pats labā līmenī spēlējis groza bumbu, gan trenējis visaugstākajā līmenī.
Divkārtēja olimpiete, Latvijas rekordiste soļošanā un vairāku pasaules un Eiropas čempionātu dalībniece – tā Jolantu Dukuru pazīst sporta pasaulē.
SANTAI KAUPUŽAI ir 29 gadi. Dzimusi un augusi Valmierā. Pēc studijām un sešiem nodzīvotiem gadiem Rīgā pārcēlusies atpakaļ uz Valmieru. Šobrīd strādā galvas kopšanas SPA salonā «Rūžeņa».
Valmieriete GINTA BERGMANE ir jogas pasniedzēja, un savā brīvajā laikā viņa darbojas kā mājražotāja – ir izveidojusi kombuču «Mimi’s brew».
Kopš laikiem, kad māsas Anna un Elīna Berklāvas bija Rūjienas mūzikas skolas gods un cerība un vietējā avīzē skola lepojās ar māsu panākumiem dažāda mēroga konkursos, paskrējis kāds laiciņš.
Latvieši jau izsenis pazīstami kā dziedātāju tauta – dziesma ir bijusi neatņemama viņu ikdienas, darba un svētku sastāvdaļa.
Aiz katra nosaukuma, aiz katra skaitļa ir paslēpies viens mazs vai arī lielāks dejotājs, un paši skaitļi ir lieli, tāpēc daudziem ir sagādāts svētku prieks.
Reiz saulainā pēcpusdienā, ejot pa celiņu gar kādu Valmieras daudzdzīvokļu māju, satiku Rudīti.
Kas būtu vasara Siguldā bez viņa rīkotajiem opermūzikas svētkiem? Laikam jau šajā Latvijas Šveicē kaut kā skanīga un perfekta klausītājiem tomēr pietrūktu...
Tā apgalvo mana sarunas biedrene. Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja SABĪNE VANDĀNA ar sev piemītošo aizrautību šovasar atkal ir daudzos darbos un projektos iekšā. Par tiem un viņu pašu arī šī saruna.
Liesmas šīs piektdienas Viesi KARLĪNI CĪRULI valmierieši atceras kā trauslu meiteni ar brīnišķīgu balsi. Ir pagājuši vairāki gadi. Dzirdēts, ka Karlīne dzīvo un savu karjeru veido Vācijā. Nesen viņu satiku Valmierā un uzrunāju intervijai.
«Saulgriežos Jāņu vainags noteikti ir jāliek galvā, jo tā ir vistiešākā saikne ar dabu. Ziedi un jāņuzāles augot ir satikušās ar zvaigznēm, un tas ir visātrākais veids, kā sazināties ar Visumu.
Gauja ir mainīga tāpat kā deja. Soļu ritms palīdz kustībai plūst, straume Gauju uz priekšu dzen.
Jau ir pagājis nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš gladiatoru pastaigā jeb skrējiensoļojumā Rīga – Valmiera uzvaras laurus plūca tieši valmierieši.