Viesis

Deinstitucionalizācija (DI) pirms dažiem gadiem bija apgūstams jēdziens, kas patiesībā bija īsts mēles mežģis, izrunājot un arī izpratnes līmenī.

Augusta vidū sešdesmitgadnieku klubiņam piepulcējās mūziķis, pedagogs, bigbenda Valmieras puikas un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) orķestra muzikālais līderis GUNĀRS GEDUŠEVS, viens no daudzajiem, kuri iedrošinājās nepakļauties vakcinācijas psihozei, par to tiekot iecelts antivaksera godā un ar Valmieras mūzikas skolas vadības laipnu gādību piepulcināts darba rezervēm. 

Kad Valmieras sākumskolas skolotājai KRISTĪNEI ŠVALBEI jautāju, kādas rakstura īpašības viņa cilvēkos vērtē visaugstāk, Kristīne atbildēja, ka visaugstāk vērtē cilvēcību. Šī atziņa, esmu pārliecināta, ir atslēga visam – gan pedagoga darbam kopumā, gan Kristīnes dzīvē. 

Jēkabs Jostsons ir viens no nedaudzajiem, kas tikai nupat pārkāpa slieksnim, aiz kura paliks Rūjienas vidusskola. 

Evelī mājās, Valmierā, ir neilgu brīdi. Nesen viņa atbrauca no Japānas, kur nokļuva Latvijas Universitātes studentu apmaiņas programmā, pateicoties savai uzņēmībai un drosmei, bet ceļojuma koferi netiks likti skapjaugšā. Jau pavisam drīz tos vajadzēs tālajā ceļā uz Dienvidkoreju.

Tas, ko pagājušajā nedēļā paveica Valmieras sporta skolas absolvente AGATE CAUNE, līdz šim nebija izdevies nevienam Latvijas vieglatlētam – viņa ar dažu dienu intervālu kļuva par Eiropas junioru čempioni 3000 un 5000 m skrējienos, pie tam ļoti pārliecinoši, distancē cīnoties tikai pati ar sevi un hronometru.

Mikus Frišfelds dziesmā par Fēniksu dzied, ka visi spēlētāji ir Fēnikss, bet Kristaps Staņa ir pelni, no kuriem dzimst Fēnikss. 7. augusts šogad Fēniksa trenerim un kluba dibinātājam bija pavisam kantaina 44. dzimšanas diena, protams, fēniksiešiem īpaši svinama diena. Ir vērts iepazīties ar jubilāra gaitām regbijā un turpmākajiem plāniem.

Kā nonāci regbijā?

Studēju augstskolā kopā ar Ģirtu Jaunzemu. Viņš aicināja spēlēt. Sākumā domāju, ka tas nav man, jo, kā daudzi citi, biju padevies stereotipam, ka regbiju spēlē būdīgi vīri. Man bija draugs Armands Olmanis, viņš pēc manām domām bija atbilstošas miesas būves, lai spēlētu. Viņš teica, ka ies tikai tad, ja es iešu. Tā kopš tās dienas joprojām esmu regbijā.

Kurā komandā spēlēji?

Sākums bija regbija klubā 1964, komanda saucās Remus. 

KRISTAPS STAŅA. Foto no Fēniksa arhīva

Piektdien Valmieras novadā ciemojās Latvijas Valsts prezidents EDGARS RINKĒVIČS, apmeklējot Rūjienas vidusskolu un SIA Rūjienas saldējums, uzņēmuma BYKO-LAT rūpnīcu Jorvika, koprades darbnīcu DARE, pašvaldības policijas Operatīvās informācijas centru, tiekoties ar dizaina un prototipēšanas uzņēmuma BeTRITON pārstāvjiem, biznesa inkubatorā uzklausot novada uzņēmējus, atklājot Valmieras Vasaras teātra festivālu, apmeklējot Ukrainas mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecību Latvijā, iepazīstoties ar ekspozīciju «de Woldemer» un atklājot Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā. Saspringtajā dienaskārtībā prezidentam atradās arī 15 minūtes, lai atbildētu uz dažiem Liesmas jautājumiem.

Amanda Čečiņa ir dzimusi Valmierā. Savos 22 gados, dzīvei izmetot loku dažādās mūsu novada vietās, līdz ar studijām Vidzemes Augstskolā viņa atgriezusies novada centrā.

Tik vienkāršā vārdā atļaušos nosaukt savu sarunu biedru, kaut arī tas ļauj tikai nedaudz apjaust visu to, ko viņš prot un dara. Sīkāk par visu lai stāsta MIKUS FRIŠFELDS pats.

Ir atkal pats vasaras vidus, un atkal Liesmas redakcijā ciemos ieradies Siguldas opermūzikas svētku krusttēvs nu jau cik gadu garumā DAINIS KALNS. Šoreiz viņam šis pasākums triju opermūzikas piesātinātu dienu garumā būs īpašs...

Skanoši un varoši Rīgu un katra sirdi pieskandēja Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, atzīmējot tradīcijas 150 gadus. 

Mans sarunas biedrs nāk no mazā Grundzāles pagasta Palsas krastos un savos tikai 39 gados ir sasniedzis gana daudz karjerā. Pašlaik GINTS KUKAINIS jau trešo gadu ir valdes priekšsēdētājs Vidzemes pašvaldību veidotajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā SIA ZAAO (ZAAO). Mūsu saruna notiek uz riteņiem – laika intervālā, ko pavadām Ginta vadītajā dienesta škodā ceļā no Valmieras līdz poligonam Daibe.

Reiz Rūjienas kultūras namā, kad tikko bija sācies Gvido Brenčeva diriģētā orķestra koncerts un skatuves malās lāsumoja purpursarkanie aizkari, gaismu spēlēs spoži mirdzēja mūzikas instrumenti un gaisā līdz pat augstajiem griestiem vēdīja svētku atmosfēra, skatītāji zināja, ka viņus gaida burvīgs mūzikas piedzīvojums.

INGA GEDUŠEVA ir krustabu, kāzu godu un bēru rituālu vadītāja, celoto jostu audēja, kā arī pirtniece. Manā skatījumā ļoti latviska un vieda sieva. Tuvojas vasaras saulgrieži, kad ir visgarākā diena un visīsākā nakts, tāpēc tautā tiek runāts, ka Jāņu naktij piemīt savs maģisks spēks. Tādā noskaņā arī aicināju Ingu uz sarunu par un ap saulgriežu pirts rituālu, dabā salasīto zālīšu spēku un vainagu pīšanu. 

1941. gada 14. jūnijs ir viena no drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē – nevainīgi cilvēki bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas un tiesas sprieduma tika apcietināti un izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem.

Kopš šī gada 2. februāra viņa, KRISTĪNE SAULĪTE, bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja, ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja. Pirms nedēļas viņa kopā ar kolēģiem bija darba vizītē Valmierā un pēc tam atlicināja laiku sarunai ar Liesmu.

Rīt no rīta mūsu pilsētā sagaidīsim skrējiensoļojuma Rīga – Valmiera dalībniekus. Pieskāriens Sv. Sīmaņa baznīcas kliņķim nav tikai stāsts par sportiskajām veiksmēm, jo devīto reizi skrējiensoļojums augstu tur labdarības karogu.

Valmierā ir atklāta Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas pārstāvniecība Latvijas Republikā. To vada OKSANA KIRIĻUKA. Ukrainiete no Ukrainkas, kas kopā ar meitām Valmierā ieradās pērnā gada martā. Kara dēļ. Viņa joprojām ir šīs asociācijas Ukrainā izpilddirektore un jau vairāk nekā gadu atrotītām piedurknēm un atvērtu sirdi strādājusi, lai savai valstij būtu klāt, lai savu Ukrainu celtu arī kara laikā. 

Mātes dienā Sēļu muižā izskanēja ANTAS EŅĢELES koncerts.