Debesis ir vaļā

Ilze pašlaik ir valmieriete – «Zaļās skolas» (Valmierā, Veides ielā 2) angļu valodas un mājturības skolotāja, kā arī skolas lietvede.

Ilze ir dzimusi, augusi un arī skolojusies Rīgā, kur joprojām dzīvo visi radi un arī abi viņas nu jau pieaugušie dēli: Sandris un Ginters.

Sarunu sākam par Rīgu. Kādas ir bērnības atmiņas?

Ģimenē nebiju vienīgais bērns, bet vecāku mīļums un gādība ir manas spožākās bērnu dienu atmiņas. Tās silda joprojām. Māte strādāja toreizējā Rīgas Popova radiorūpnīcā, bet tētis ne šādā tādā, bet – Paraugtipogrāfijā. Dzīvojām, es pat teiktu, trūcīgi, bet bija labi, jo mums visiem par visu vairāk tika vecāku mīlestība.

Mācījos Imantā, 69. vidusskolā. Laikam jau biju uzcītīga skolniece, jo līdz vidusskolas Sarkanajam diplomam pietrūka vien vienas mazas atzīmes. Un tomēr pēc vidusskolas pabeigšanas izlēmu, ka pietiek mācīties un ir jāiet strādāt. Aizgāju darbā uz Rīgas zooloģisko dārzu!

Kāpēc tāda izvēle?

Jo kopš mazotnes patīk dzīvnieki. Zooloģiskajā dārzā manā aprūpē nonāca papagaiļi. Tādi īpaši, kas tolaik bija retums, tādēļ tos pat nerādīja apmeklētājiem. Gadu gādāju par skaistajiem putniem. Tad prātā – klikšķis, ka ir tomēr jāturpina izglītība un dzīvē kaut kas jāsasniedz. Man laimējās. Toreiz Jelgavā Lauksaimniecības akadēmijā (tagad Lauksaimniecības universitāte) bija pirmais gads, kad uzņēma studentus arī mājturības specialitātē. Konkurss bija liels – uz vienu studiju vietu desmit kandidāti. Eksāmenus nokārtoju! Kļuvu par klātienes studenti. Sākās sarežģītais un interesantais piecu gadu studiju laiks. Visu veltīju mācībām, bet vasaras pavadīju laukos pie zirgiem.

Vecāki zināja manu seno sapni par zirgiem. Izmantoju arī iespēju trenēties Kleistos, bet mūsu ģimenes lauki bija Ērģemē, kas ir 15 kilometrus no Valkas.

ILZE VEHI: «Svarīgi ir būt patiesam, spēt sadzirdēt Dieva balsi, atrast savu vietu dzīvē un arī saprast, ka Dievam priekš ikviena no mums ir plāns.»