Viesis

IVARS ĀDAMSONS ir viens no jaudīgākajiem zemniekiem Ziemeļvidzemē, kas savu saimniecību attīstījis no nieka 6 hektāriem līdz 1300 ha plašumiem, kuros tiek audzēti graudaugi – ziemas un vasaras kvieši, rudzi, mieži, dažbrīd griķi, pupas, rapsis – pēc mūsdienu modernākajām metodēm. Jau tūkstošgades sākumā smiltenieši runāja, ka Ādamsonam ir tāds traktors, kuru programmē caur satelītu. Tāpēc līdzīgi kā tālajos padomju gados, kad augstiem viesiem tika rādīti kolhozi - miljonāri, arī pie Ivara Smiltenes pagasta Rožkalnos ciemojušies gan ministri, gan Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Bērziņš.

Ne vienam vien, iepazīstoties ar ILZI VEHI, izbrīnu rada uzvārds – igaunisks, somisks, tikai ne latvisks. Tad nu Ilzei nākas skaidrot, ka tas viņai ticis no vīra, kas nebūt nav cittautietis, bet gan īstens latvietis.

Par valmierieti JUSTĪNI BULIŅU esam «Liesmā» rakstījuši ne reizi vien, jo vienmēr tam bijis kāds pamatots iemesls: te viņas neformālais skatījums caur fotoobjektīvu, te iesaistīšanās Baznīcu nakts norisēs, te svētceļojums uz Aglonu, te mākslas galerijas «Laipa» pasākumu organizēšana, te atkal kaut kas cits. Šai intervijai par iemeslu ir fakts, ka pašlaik gados jaunā un radošā personība sevi lieliski apliecina Raunā.

Mūziķe MARTA CIPE jau gandrīz gadu sevi, vīru un abus dēlus sauc par valmieriešiem.

Raksturojot Valmieras tehnikumu, tā direktore VINETA MELNGĀRŠA min: «Mēs esam uz attīstības ceļa, pilnveidojam gan jaunās, gan esošās izglītības programmas.» Tam  apliecinājums ir katru gadu pieaugošais audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādē, arī blakus topošā multifunkcionālā metālapstrādes mācību laboratorija un labie starptautiskie sasniegumi «Skolēnu mācību uzņēmumu» programmā.

Sākot darbu jaunajai valdībai, pie savu pienākumu pildīšanas stājies arī Zemkopības ministrijas jaunais parlamentārais sekretārs, Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības «Zilūži» saimnieks, ģimenes uzņēmuma ražotnes pārtikas zīmola «Grasbergs» izveidotājs, prestižā lauksaimnieku konkursa «Sējējs» 2016. gada laureāts JĀNIS GRASBERGS.

Atļaušos savu šodienas sarunas biedru uzskatīt par sacīkšu automobiļu būves ja ne gluži profesoru, tad par izcilu drēbes pazinēju šajā interesantajā mašīnbūves nišā noteikti. Kurš gan cits, ja ne viņš – UĢIS TRAUBERGS! Tituliem bagāts autokrosa braucējs Latvijā un Eiropā, arī pasaulslaveno IRSI ziemas ledus gonku dalībnieks. Vīru lietās šoreiz runājam, kā top sacīkšu mašīnas tepat Kocēnos firmā TT Motorsports un kas ar tām brauc Eiropā.

Valmieras Mūzikas skolas klavieru skolotāja AIVA TAURIŅA-ŠARIŅA ir vistīrākās raudzes vietējais produkts: pēc Valmieras MS klavieru klases absolvēšanas un mācībām Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolā viņa 1995./96. mācību gadā Mūzikas skolā atgriezusies jau kā pedagoģe un strādā tur joprojām, mācot gan jaunos pianistus, gan koncertējot solo vai spēlējot pavadījumus.

Veselības nozarē līdzekļi tiek meklēti valsts apmaksāto pakalpojumu skaita palielināšanai, pacientu rindu mazināšanai, mediķu atalgojumu celšanai, virsstundu darba apmaksai, jaunu tehnoloģiju iegādei. Sasolīti miljoni, lai nozarei klātos labāk, bet neskaidrību joprojām daudz. Situāciju vērtē SIA «Vidzemes slimnīca» valdes priekšsēdētājs UĢIS MUSKOVS.

Pagājušajā gadā par Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas direktori sāka strādāt INESE MĒTRIŅA.

Ilggadējais sporta skolotājs ELMĀRS GULBIS pērnajā rudenī nosvinēja 90 gadu jubileju. Pārsteigumiem bagāts bija arī viņa dāvanu grozs – atzinība Goda valmierieša izskatā no Valmieras pilsētas, kurai viņš ziedojis jau 47 darba gadus no savas dzīves, un tos turpina krāt joprojām, trīs reizes nedēļā vadot šaha pulciņu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, un Latvijas lepnuma balva nominācijā Skolotājs. Lielāko dāvanu gan Elmārs ir sagādājis pats sev, neskatoties uz solīdo vecumu joprojām turpinot kopt gan savu fizisko, gan garīgo labsajūtu – vismaz trīs reizes nedēļā skrienot un mācot bērniem grūtāko no prāta spēlēm – šahu.

INGUS RUTULIS ir jaunietis, kas pēc trīs gadu darba Norvēģijas kalnos, atgriezies Latvijā, iekrāto naudu izlēma investēt sava biznesa uzsākšanā. Pavisam negaidīti viņam nāca ideja par kendamu* tirdzniecību internetā, lai nopelnītu. Tagad tas jau ir pārvērties par viņa dzīves nozīmīgu sastāvdaļu – atvērts specializētais kendamu veikals «Kekekendama» Rīgā un izveidojusies cieša sadarbība ar Sweets Kendamas uzņēmumu no Amerikas.

Sākotnēji biju domājis runāt ar viņu par sabiedrisko transportu, taču šoreiz VTU Valmiera valdes priekšsēdis OSKARS SPURDZIŅŠ bija emocionāli atvērtāks, tāpēc saruna mazāk par autobusiem, vairāk par dzīvi mums apkārt.

Tā par sevi un savu sporta veidu BMX saka šī gada Pasaules jaunatnes olimpiādes Buenosairesā uzvarētājs puišu konkurencē. Tiesa, par šo triumfu organizatori – atbilstoši Nolikumam – viņu atstāja pat bez diploma, nemaz nerunājot par medaļu, tās deva vien trim labākajām komandām. Toties EDVARDS GLĀZERS ir Liesmas 2018. gada pēdējā numura īpašais viesis!

Var droši teikt, ka ALDIS BĒRZIŅŠ ir ar stiprām saknēm Valmierā. Te dzimis, audzis, skolojies un arī Maiju sev par sievu noskatījis kādā ballē tepat Kocēnos. Maizes darbs nu jau trīsdesmit gadu garumā ir kādas organizācijas uzņēmējdarbības vadītāja amatā. Ģimenē kopā ar Maiju aizvadīti trīsdesmit divi gadi, izaugusi un labu izglītību ieguvusi meita Arita, kas kopā ar mazmeitiņu Keitu nu dzīvo Rīgā, toties dēls Kristaps gan palicis uzticīgs Valmierai.

«Es tiešām un no visas sirds apbrīnoju savus kolēģus, kas katru dienu cenšas palīdzēt cilvēkiem šajos smagajos notikumos,» saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē SANDRA VĒJIŅA. Sandra jau vairākus gadus strādā arī par vieslektori Vidzemes Augstskolā, skaidrojot, kāds ir sabiedrisko attiecību speciālista uzdevums, cik svarīga ir darba pieredze.

Valmieras biznesa inkubatorā viesojās biatlonists un Vanagkalna īpašnieks RAIMONDS DOMBROVSKIS. Viņš stāstīja par savas dzīves līkločiem un piedzīvojumiem, kā arī dalījās atziņās, pie kurām nonācis vairāku gadu garumā. Viņš ir latviešu sportists, kurš 1988. gadā 90 dienās veica 4200 jūdzes (6759 km) garu ceļu, ar rollerslēpēm kājās šķērsojot Ziemeļamerikas kontinentu no Kanādas līdz Meksikai. Raimonds ir drosmīgs un tālredzīgs, viņš nebaidās nospraust lielus mērķus, pret kuriem citi izturas skeptiski. Lūk, viņa stāstījums.

Jau skolas laikā AGITAI BERGAI bija daudzas un dažādas aizraušanās, tostarp sporta tūrisma pulciņi. Interese par tūrismu Agitu nepameta arī vidusskolā, tā rezultātā dzimusi jelgavniece uzsāka studijas Vidzemes Augstskolā studiju programmā «Tūrisma organizācija un vadība». Ar to darbība tūrisma nozarē neapsīka, un pašlaik Agita ir piedzīvojumu organizācijas «Lūzumpunkts» mazo projektu vadītāja, kā arī brīvprātīgā Pasaules Latviešu jaunatnes seminārā 2x2. Uz jautājumu, vai to var saukt par sapņu darbu, atbild ar smaidu: «Tā arī ir!»

«Mazāk to bērnu, kam vajadzīga mūsu palīdzība, nekļūst. Labais stāsts ir par to, ka viņi nenonāk bērnunamos, jo daudz lielāka ir iespēja nokļūt pie audžuvecākiem,» tā četru bērnu mamma, audžumamma un adoptētāja SANITA KOKENBERGA. Šo gadu viņa strādājusi «Pleca» komandā, ir mentore vairākām audžuģimenēm Vidzemē.

«Ir jānonāk līdz sapratnei, ka, ja mēs domājam par viņiem, mēs paši dzīvojam un dzīvosim labāk, jo nav tāda stāsta par invalīdiem un mums. Mēs esam mēs,» saka valmieriete AIJA FREIMANE. Aiju daudzi zina kā mākslinieci, Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesori, bet pēdējos gadus viņa izzina ilgtspēju. Nevis ekonomikā vai vidē, bet attieksmē. Viņa pēta cilvēku vajadzības un izaicina cilvēcībai. Nupat Aija piekritusi arī vadīt sociālo uzņēmumu, kuru veido Kocēnu novadā. Tajā darbavietas un secīgi labāku dzīvi plānots nodrošināt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.