No ceļojumiem visas manas atmiņas ir labākās

Kad Liesma uzaicināja Aletu uz interviju, viņa uzreiz piekrita un atbildēja, ka Liesmu lasa jau no bērnības. 

Paši pirmie ceļojumi ārpus Latvijas Aletai bija bērnībā

Gluži kā katrs otrais latvietis braucu ar ģimeni ekskursijās uz Igauniju un Lietuvu, bet tāds pirmais  nopietnais ceļojums bija uz Īriju. Toreiz man bija 15 gadu, Īrijā dzīvoja labs draugs, un, kad viņš piedāvāja man atbraukt ciemos pie viņa ģimenes, es, divreiz nedomājot, uzreiz piekritu. Gluži kā jebkuram cilvēkam pie katras pirmās reizes, lai arī kas tas būtu, ko tu grasies darīt, tev ir uztraukums. Bailes es neizjutu, jebkura jauna lieta, ko daru vai mēģinu, ir jauna, man nav tipiski pieņemt citu viedokļus vai bailes kā savas. Ja es nezinu, kā būs, kāpēc lai es baidītos?

Pats ceļojuma sākums bija nervus kutinošs, vairāk maniem vecākiem nekā man, jo pāris stundas pirms lidojuma mēs uzzinājām, ka man ir nepieciešama notāra parakstīta atļauja no vecākiem, jo bērni līdz 16 gadiem nedrīkst lidot vieni bez vecākiem vai bez šīs atļaujas. Toreiz es vēl nezināju visus noteikumus, kas jāievēro. Tagad pēc visiem šiem gadiem un pieredzes tas šķiet mazliet smieklīgi.

Kopumā Īrijā pavadīju divas nedēļas, draugs parādīja Dublinas centru un apkārtni, kopā ar viņa mammu aizbraucām arī uz Īrijas dienvidiem, staigājām pa jūras krastu, bet ne kā Latvijā, smilšainas pludmales tur nebija, bija stāvas klintis un ļoti spēcīgs vējš. Sanāca pāris dienas pavadīt arī ar draudzeni, kuru tolaik biju iepazinusi internetā.

DAUDZ PĀRVARĒTS. Polijā Tatru kalnu virsotnē Rysy 2017. gadā. Foto no Aletas personiskā arhīva