Viedokļi

Vakardienas šokējošie notikumi Saeimā piešķir negaidītu papildu dramatismu pirmdienas sēru svētbrīdim, kad atgādināsim sev pašiem un visai pasaulei par Staļina režīma paveiktā nozieguma 80. gadskārtu. 

Gandrīz vai paradokss, ka politiķu un sabiedrības interese par nupat notikušajām pašvaldību vēlēšanām ir pat krietni augstāka, nekā tā bija pašās vēlēšanu dienās. Uzzinājuši veiksminiekus, jaunajās pilsētu un novadu domēs iebalsoto konkrēto deputātu vārdus, daudzi nu meklē atbildi arī uz jautājumu, kādēļ bijusi tik zema vēlētāju aktivitāte.

Ir aizvadītas pēc teritoriālās reformas pirmās pašvaldību vēlēšanas, kuru ietvaros tika vēlētas jau jauno novadu domes. Tieši vēlēšanas noslēdzās gana prognozējami, un šā iemesla dēļ par galveno apspriesto jautājumu ir kļuvusi visu laiku zemākā iedzīvotāju dalība balsojumā – uz vēlēšanu iecirkņiem devās vien 34% balsstiesīgo vēlētāju.

Pirmais, kas noteikti jādara tajās pašvaldībās, kuras ir apvienojušās, un tās ir divas trešdaļas no pašvaldībām vai, pareizāk sakot – 29, izveidot kopīgo pārvaldes modeli, nodrošināt šo funkciju kvalitāti, kāda ir bijusi, arī turpmāk, plānot finansējumu, plānot attīstību kopumā. Bet mēs arī zinām, ka viena trešdaļa no pašvaldībām nemainījās, tās ir 14 pašvaldības, kas ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tur neko nemainīja un reformas nenotika. Tur ir vienkārši jāturpina darbs! 

Piekritīsiet, ka labas ziņas vienmēr priecē. Nupat arī manu kolēģu un paziņu e-vides saziņā cirkulē no viena otram pārsūtīta informācija par pirmajām Latvijas zemenēm. 

Ar vēlēšanām ir gandrīz tāpat kā ar loteriju. Tajā ziņā, ka uz kaut ko no savu vēlmju  piepildījuma (uz vinnestu) var cerēt tikai tas, kurš reāli pats piedalās balsošanā. Pēc kaut kādiem viņam tīkamiem kritērijiem izdara savu izvēli un iemet aploksni ar izvēlēto sarakstu, kurā atbalstīti, īpaši izcelti vai arī nogremdēti (ar pildspalvu) viens vai vairāki deputātu kandidāti, vēlēšanu urnā.

Vasaras pirmais mēnesis tiek baudīts jau otro nedēļu, it sevišķi par to priecājas bērni. Lai vasara būtu piedzīvojumiem bagāta un tiktu aizvadīta bez liekām rūpēm un raizēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus pārrunāt ar bērniem jautājumus par drošību. 

Premjers mums prātīgi solīja par izmaiņām valdībā lemt pēc vēlēšanām. Taču varas partijas nevarēja izciesties. Gluži kā negauši, kuri, nespējot valdīties, pirms laika notiesā svētku galda gardumus: nu puncis pilns, nu sirdī miers!

Vēl tikai krājas pirmie balsu simti vēlētāju balsojumā par Valmieras novada domes 19 deputātiem, bet jaunā novada aprises jau jūtamas Liesmas redakcijas ikdienā. Izsenis zināms, ka līdzcilvēki, vismaz daļa, uzskata avīzi par nopietnu ietekmes sviru, ar kuras palīdzību ja ne gluži zemeslodi pacelt, tad savas privātās problēmas iespējams atrisināt noteikti. 

Kas to būtu domājis, ka viena Krišjāņa Kariņa valdības ministra politiskās identitātes maiņa izraisīs tik nopietnas pārmaiņas Ministru kabineta vīru un sievu statusos! 

«Mazo skrūvīti pamana tikai tad, kad tā dažādu apstākļu dēļ pēkšņi ir salūzusi un apturējusi visu lielo mehānismu» – šīs Jetes Užānes jeb tautā mīļi sauktas par Cimdiņu Jeti «Dienu grāmatā» rakstītās rindas nezin kādēļ man ienāca prātā tagad, kad no lauksaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskajām organizācijām saņēmām medijiem izplatīto ziņu par šomēnes gaidāmajām protesta akcijām. 

Latvijā vēl nebija paspējis piemirsties skandāls saistībā ar to, ka virkne augstu amatpersonu apmeklējušas pasaules hokeja čempionāta spēles, uz kurām ieeja parastajiem mirstīgajiem iepriekš bija liegta, kad atsevišķas amatpersonas parūpējās, lai saistībā ar hokeju tiktu sarīkots jauns skandāls.

Šobrīd, kad Latvijā par spīti visam valda Lielais Hokejs, ir vairāk nekā piemērots brīdis atgādināt par «mazo» – par bērnu un jauniešu situāciju hokejā.

Tiem, kuri noliedz vakcinācijas nepieciešamību un Covid-19 bīstamo klātbūtni mūsu ikdienā, satraucoties, ka tagad tiek aizskartas nezin kādas viņu tiesības, es gribētu pajautāt – kur ir manas tiesības?

Nedēļu pirms pašvaldību vēlēšanām ir radusies liela neskaidrība, vai ir kāda jēga 5. jūnijā tās rīkot arī Madonas novadā un Rēzeknes novadā. Tā radusies pēc piektdien Satversmes tiesas publiskotā nolēmuma, ar kuru ir noteikts, ka reformas gaitā notikusī Varakļānu novada iekļaušana jaunajā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei.

Ir pirmais jūnijs, skola tik tikko beigusies – var sākt atpūsties. Tas attiecas uz skolēniem, protams, pieaugušajiem darbu neviens nav atcēlis. Atceros, kā gaidīju vasaras brīvlaiku, jo tad man bija daudz vairāk laika, lai lasītu grāmatas vai satiktos ar draugiem. 

Vakar prokuratūrā tika uzsākts kriminālprocess par dīvaino darījumu, kas tiešām ir atzīstams par patlaban visskandalozāko Latvijas veselības politikā: par Covid-19 vakcīnu (ne)iepirkumu.

Eirovīzija ir noslēgusies, šoreiz uzvaru izcēla itāļu rokeri, un tas nozīmē, ka nākamreiz Eirovīzija tiks rīkota Itālijā. Latvijas pārstāve Samanta Tīna ar dziesmu «The Moon is Rising» Eirovīzijas otrajā pusfinālā bija pēdējā, tas ir, 17.  vietā, kā liecina dziesmu konkursa mājaslapā publicētā vērtējumu tabula – tomēr šoreiz ne par to. 

5. jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Pirmās jaunajā teritoriālajā reformā ar jaunajiem – «vecajiem» novadiem un «valstspilsētām». Valmieras novadā uz 19 deputātu vietām kandidē 154 deputātu kandidāti no 9 politisko spēku sarakstiem. Konkurss gluži kā labā augstskolā populārā programmā.

Latvijā šobrīd notiekošais pasaules čempionāts hokejā ir kārtējo reizi pierādījis antiutopiju meistara Erika Artura Blēra, nesalīdzināmi biežāk gan zināma kā Džordžs Orvels, tēzes, ka «visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki», nesatricināmo nemainīgumu.