Gaišumu dod arī svecīšu liesmiņas, lampiņu virknes pie logiem, bet svecītes izdeg, lampiņu mirdzumu pārtrauc strāvas slēdža klikšķis. Taču domas par sniegu spējam līdzi nest gan darba dienas ceļā, gan brīdī vakarā, kad nogurusī roka pat neceļas ieslēgt vai visu pasauli apgaismojošo televizoru.
Domas par sniegu vienmēr būs baltas. Iztēlojieties sniegotu klajumu vai meža ceļu, nu nebūs taču acu priekšā daudz citu krāsu kā vien sniegbaltā! Gaišuma izjūtā jums pat nenāks prātā zinātnieku secinājums, ka patiesībā sniegs ir bezkrāsains. Balto izskatu tam iedod nesavtīgums gaišumu nepaslēpt, nepataupīt tikai sev, sev, sev…
Sniega kristāli veido tik daudz sīciņu virsmu, ka no tiem pat caur mākoņiem tikusī saules gaisma atstarojas, gandrīz visa tiek atdota pasaulei. Bet dienā, kad saule kaut uz brīdi uzripo skaidrās debesīs, sniegs sāk tā mirdzēt, ar sauli sacensties, ka nekas gaišāks gluži vienkārši nav iespējams.