Populārajā dziesmiņā tālāk ir: kas tos dūmus kūpināja? Valsts meža dienests (VMD) to noteikti zina, jo uzrauga un īsteno mežu ugunsdrošību, mežu ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un arī likvidēšanu Latvijas teritorijā visos mežos neatkarīgi no īpašuma veida un piederības. Lai īstenotu šo uzdevumu, kā vienu no galvenajām meža ugunsgrēku atklāšanas metodēm VMD izmanto novērojumus no ugunsnovērošanas torņiem, kas izvietoti stratēģiski nozīmīgās vietās.
Šodien Prāgā izšķirsies, būt vai nebūt Latvijas izlasei nākamajā sezonā pasaules hokeja augstākajā sabiedrībā jeb A grupā, kur tā ar dažādām sekmēm cīnījusies kopš 1997. gada. Tolaik Latvijas valstsvienība, kurā spēlēja vēl padomjlaiku Dinamo skolas audzēkņi, pārsteidza pasauli, izcīnot 7. vietu, bet vēl vairāk hokeja speciālisti izbrīnījās, uzzinot, ka valstī darbojas vien pāris mākslīgā ledus halles. Pa šiem gadiem tās uzceltas visās Latvijas lielākajās pilsētās, tostarp arī Valmierā, taču labu hokejistu skaits ir nevis pieaudzis, bet gan sarucis — jebkurš skatītājs, kas seko līdzi šim sporta veidam, pateiks, ka izlases šīgada modelī hokeju A grupas līmenī prot spēlēt vienīgi vārtsargs Edgars Masaļskis un uzbrucēji Lauris Dārziņš ar Kasparu Daugaviņu, bet pārējie, pelnot noraidījumus, galvenokārt rūpējas, lai līdzjutējiem netrūktu asu pārdzīvojumu un Masaļskim — darba.
«Ja nekā netiekat līdz Bitītei, tad jāiegādājas pašiem savs transports» — tādu spārnotu domu kāda četrgadnieka mamma dzirdējusi Valmieras pašvaldības gaiteņos, kad taujājusi, kurš plānojis, domājis un lēmis, ka par tā saukto vasaras bērnudārzu jāizvēlas Valmieras 2. vidusskolas pirmsskolas izglītības grupa. Melns uz balta atskaitēs rakstīts, ka šajā grupā ikdienā pirmsskolas izglītības iegūšanu nodrošina 81 bērnam. Vai tiešām bija pārliecība, ka visi mazie, kas mācās «Buratino», «Ābelītē» un turpinās bērnudārza gaitas vasarā, satilps vienuviet tādā šaurībā?
Pēdējos mēnešus Latvijas pašvaldības seko, kā norisinās sarunas par Finanšu ministrijas izstrādāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jauno modeli. Tas ir jautājums, par kuru diskutē jau pietiekami sen, un tas savā veidā ir neērts, jo, mainot modeļa principus, mainīsies arī pašvaldību līdz šim saņemtās dotācijas apjoms. Turklāt tas skars gan lielo pilsētu pašvaldības, gan dažāda lieluma novadus.
Ziemeļu kaimiņi sarūpēja sensāciju: turpmāk pašvaldības var vēlēt ikviens 16 gadu vecumu sasniedzis Igaunijas iedzīvotājs. Interesanti, vai dīvainā ierosme atradīs apjūsmotājus un atdarinātājus Latvijā?
Kā zināms, lauksaimniecībā un tajā pieejamo atbalstu shēmās šis ir zīmīgs pārmaiņu gads, kad nopietnāk nekā citreiz ir jāņem vērā vairākas jaunas ES prasības. Platību maksājumus tagad veido divas galvenās daļas: vienotais platību maksājums un jaunais maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības saimniekošanas praksi jeb tā dēvēto zaļināšanu.
9. maijā Eiropas Savienības (ES) valstīs atzīmē Eiropas dienu. Šajā dienā 1950. gadā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar plānu, kas kļuva par ES pamatu. Kopš 2004. gada Latvija ir daļa no vienotās Eiropas. Bet vai mēs patiešām zinām un izprotam ES?
Veselības aprūpes sistēma reformas piedzīvo vismaz gadus divdesmit. Ir rakstīti stratēģiskie plāni, māsterplāni, zīmētas finanšu līknes. Sistēma ir reformēta, bet nesakārtota. Labi atceros, ka pirms gadiem sešiem, kad notika tā saukto mazo slimnīcu reorganizācija un slēgšana, gan mediķi, gan viņus pārstāvošā arodbiedrība uzsvēra, ka sistēmā ir jānovelk sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt, domājot par iedzīvotāju interesēm un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību kā pilsētās, tā laukos. Tolaik pašai tautai lūdza iet ielās, piedalīties protestos, lai tā neprāto, ka mediķi cīnās vien par savām algām, viņi cīnoties par ideju. Par to, ka naudai nozarē jābūt vairāk, rēķinot, ka pēckrīzes gados aug iekšzemes kopprodukts.
Latvijā dienu, kurās pie mājām pilsētās un laukos izkar valsts karogu, gana daudz. Iespējams, garajā svinamo un arī skumstamo datumu plejādē kāds atbildīgais par karoga izkāršanu kādu dienu piemirsis, kāds apslimis, kāds vienkārši tajā dienā atrodas kaut kur tālumā... Tādās reizēs varbūt nav ko īpaši sacepties, tā vienkārši mēdz gadīties.
Nebeidzamās traģēdijas Vidusjūrā un bēgļu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem tūkstoši ir noveduši pie tā, ka Eiropas Savienības mērogā jau drīzā laikā tiks lemts par nepieciešamību sadalīt bēgļus starp dalībvalstīm. Par kvotām jeb to, cik lielu skaitu bēgļu uzņemt katrai no valstīm.
Mūsu valstij maijs ik gadus atnāk ne tikai ar tiem svētkiem, kam lozungā ir, manuprāt, visos laikos un sabiedriskajās iekārtās nemainīgi svarīgi vārdi miers un darbs. Latvijai šajā mēnesī ir divi būtiski atskaites datumi, kam šogad pusapaļas jubilejas — 1. maijs pirms 95 gadiem un 4. maijs pirms 25 gadiem.
4. maijā svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu. Mūsu valsts vēstures lappusēs neatkarības atgūšana nenoliedzami ir ierakstāma kā viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais notikums. Īpaša nozīme šai dienai ir pašlaik, kad Krievija sākusi īstenot savus bijušo (okupēto) teritoriju atgūšanas plānus. Tāpēc Latvijas Brīvības svētkus aicinu svinēt, nepieļaujot domu, ka Putinam tas izdosies. Tomēr liels darvas piliens svētku noskaņojumam jau sarūpēts.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Armēnijas galvaspilsētā Erevānā svinīgā ceremonijā tika pieminēta 100. gadadiena kopš Osmaņu impērijā notikušās, valsts līmenī organizētās armēņu masu slepkavošanas, kuru Armēnijā un vēl virknē valstu vairāk nekā pamatoti atzīst par genocīdu. Slaktiņu, kurā izdzīvoja tikai katrs ceturtais no Turcijā mītošajiem armēņiem, pie tam izdzīvojušie bija spiesti doties bēgļu gaitās, citādi kā par genocīdu dēvēt vispār nav iespējams.
Tā es nosauktu 23. aprīļa TV raidījumu «Lielais jautājums. Latvijas nākotnes stratēģijas diskusija». Ievadvārdu teicēji, toņa uzturētāji un pārliecinātākie eksperti bija Ģirts Rungainis — matemātiķis, fiziķis, baņķieris, ekonomists un Roberts Ķīlis — vēsturnieks, filozofs, sociālais antropologs. Abiem ar laukiem, šķiet, maz sakara, toties viņi nesirgst ar sentimentālām emocijām. Viņi Latvijas nākotni matemātiski precīzi iekapsulē Rīgā ar dažiem tai pieguļošiem novadiem un kā pārejas formu vietumis pa valsts teritoriju izmētātiem urbanizācijas procesu atvieglojošiem priekšposteņiem, ierakumiem jeb anklāviem, kas kontrolētu brūkošo lauku apdzīvotības fronti un pievilinātu vientuļos lauku apdzīvotājus kā mušpapīrs mušas. Šos anklāvus iedomājos kā atkāpšanās ceļu no lauksaimniecības kā dzīvesveida, kā frontes 2. vai 3. aizsardzības līniju, kas saglabātos kā tāds pagaidu risinājums, kamēr visu sevī kā Visuma melnajā caurumā iesūktu Rīga.
Rakņājoties interneta dzīlēs, uzgāju ziņu par pagājušajā ceturtdienā publiskoto ANO ekspertu ziņojumu, kurā vēstīts, ka par pasaules laimīgāko valsti atzīta Šveice, kurai ar nelielu atstarpi seko Islande, Dānija, Norvēģija un Kanāda, bet pirmajā desmitniekā iekļuvušas arī Somija, Nīderlande, Zviedrija, Jaunzēlande un Austrālija, kamēr Latvija atrodama tikai saraksta 89. pozīcijā, ievērojami atpaliekot gan no Igaunijas, gan no Lietuvas, kuras meklējamas attiecīgi 73. un 56. vietā. Pētījums balstīts vairākos faktoros, ņemot vērā iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, paredzamo veselīgas dzīves ilgumu, pastāvošo sociālā atbalsta sistēmu un korupcijas līmeni, līdz ar to no sarakstā iekļautajām 158 valstīm par visnelaimīgāko nosaukta Togo, aiz kuras ierindotas Afganistāna, Sīrija, Burundi, Benina, Ruanda, Burkinafaso, Kotdivuāra, Gvineja un Čada.
Sestdiena Latvijā atkal pagāja Lielās Talkas zīmē. Tik un tik maisu ar atkritumiem atkal savākti, būs atkal latiņa, ko nākamgad augšup celt. Pasākums visnotaļ atbalstāms, un tā tradīcijas kopjamas no gada uz gadu. Patiesībā jau ļoti daudz tiek padarīts, sakopts, iztīrīts šajā pavasara tautas vienotības dienā. Iespējams, ikdienā to visu paveikt nesanāk. Varbūt ir nepieciešamā tehnika atkritumu kaudzes sastumšanai lielākā kalnā un lielākam vienreizīgam prom vedumam, taču pietrūkst tieši pāris desmitu darbīgu roku, kas vispirms to visu čakli kopā savāc. Savukārt varbūt tiem, kas draudzīgā bariņā būtu gatavi pastrādāt ārpus oficiālas kampaņas, nav kādu specifisku darba rīku — motorzāģu, pacēlāju, trimmeru, varbūt pat maza universāla visdara mini kāpurnieka, ko talkas dienā strādātājiem, protams, bez maksas uzsauc pašvaldība vai kāds uzņēmums...
Mediķu arodbiedrības protesta demonstrācija šopirmdien pie Nacionālās bibliotēkas bija akūti vajadzīga mūsu nacionālajai pašapziņai — pat ja šis pasākums raisīja necilu atbalsi. Beidzot Latvijā cilvēki pārvarēja vispārējo aklo bijību pret valsts varas pasludināto šābrīža «svēto govi» — ES prezidentūru.
Beidzot iespējams reģistrēties vasaras zaļākajam pārgājienam «Mana jūra», kas šogad sāksies Nidā (Latvijā) 26. maijā un beigsies Ainažos 28. jūnijā. Pievienoties gājējiem var jebkurā laikā un posmā.
Šonedēļ piedalījos starptautiskajā konferencē «21. gadsimta cilvēks un digitālā vide» Valmieras integrētajā bibliotēkā, kur bija ielūgti arī latviešu valodas skolotāji. Konference raisīja pārdomas par lasīšanas paradumu straujo maiņu, kas saistās ar tehnoloģiju attīstību. Ļoti interesants šķita projekta «Lasi, un tev sekos!» izvērtējums. Patika aizrautība, ar kādu skolēni dalījās piedzīvotajā.
Mūsu mājdzīvniekiem — suņiem, kaķiem un mājas seskiem — ļoti bieži ir sastopamas ausu saslimšanas. Biežākās ir bakteriāls auss iekaisums un sēnīšu izraisīts auss iekaisums. Bet viens no biežākajiem suņu un kaķu ausu iekaisumu cēloņiem ir ausu ērcītes.