Viedokļi

Pirms dažām dienām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrējusi biedrības «Varu Latvijas tautai» atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu  parakstu vākšanai, kura turpināsies līdz nākamā gada 6. novembrim, par Saeimas atsaukšanu. Parakstīt tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu vēlētāji var pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājiem, pie zvērinātiem notāriem un internetā — portālā «www.latvija.lv».

Nesen runājos ar kādu sievieti, kura uzvarējusi onkoloģisku saslimšanu, un viņa bija pārliecināta, ka tai milzīgajai pacientu plūsmai, kuru pašlaik varot satikt stacionāru dienas centros, kur cīņai ar ļaundabīgo saslimšanu izmanto staru terapiju vai ķīmijterapiju, par iemeslu varot būt mūsdienu pārtika. Ir aitas — ir cirpēji. Ejam uz veikalu un pērkam bērniem našķus, paši pērkam pārtiku, lai tiktu cauri lētāk, taču sanāk, ka grēkojam paši pret sevi, jo bieži vien produkta sastāvs uz etiķetes ir tik garš, tik maziem burtiem, ka lupa jāņem talkā, un to jau visi zinām, ka vairs neēdam tīru pārtiku, bet labi piebāztu ar E vielām.

Sen aiz muguras tie laiki, kad, sagaidot Jauno gadu (Ziemassvētki publiski netika svinēti), bērniem pie eglītes Salavecis izsniedza paciņas, kurās starp cepumiem un bārkstainām konfektēm bija arī kāds sīpoliņš, vēlākajos gados arī pa pārītim vecāku caur pazīšanos sagādātu mandarīnu.

Mums, visai sabiedrībai, pakāpeniski ir jāsāk mainīt domāšanu, ka pensija attiecas tikai uz to brīdi, kad cilvēks sasniedz pensijas vecumu. Nē, tas tā nav. Formāli to visi it kā saprot, taču diskusijas publiskajā telpā pēc budžeta pieņemšanas Saeimā liecina, ka šīs izpratnes līmenis ir zems. Tieši tāpēc par to ir jārunā un lietas jāskaidro.

Vēl Saeimas deputāti no acu kaktiņiem nav izberzējuši budžeta pieņemšanas dēļ negulētās nakts  miegu, kad  Centrālā vēlēšanu komisija 24. novembrī jau izsludināja ierosinājumu parakstu vākšanai tautas nobalsošanai par Saeimas atsaukšanu. To atkārtoti pieteikusi biedrība «Varu Latvijas tautai», kura šajā pašā jautājumā vēlētāju parakstus vāca jau kopš pērnā  novembra, bet paguva savākt vien 514.

Žurnāls Ir, publiskojot aptaujas atbildes, ar kādām sajūtām Latvijas cilvēki sagaidīja valsts svētkus, tās ietverot vienā vārdā, secina, ka nosaukts patriotisms, lepnums, miers, prieks, cerība, bet arī atklāts, ka ļaudis izjūt nemieru, nedrošību, bažas, vienaldzību...

Zaļzemnieki, premjerpartijas atbildības nastas nospiesti, var būt pateicīgi Nacionālās apvienības mūzikas mīļotājiem: publikas sašutums par vēlmi nodokļu naudu dot «Līviem» un «Iļģiem» atstāj ēnā būtiskākas jaunā valsts budžeta un valdības problēmas.

Labklājīgas valsts pamats — tie esam mēs: cilvēki, mūsu vērtības, cieņa pret sevi, saviem tautas brāļiem un valsti, kā arī nelokāma pārliecība un ticība, ka valsts attīstība ir  atkarīga tikai no mūsu pašu spēkiem un  darba. Lielus mērķus un sapņus valsts un tauta var sasniegt, tikai izskaužot savstarpējās intrigas un radot kopīgu valsts attīstības vīziju. Plecu pie  pleca virzoties uz kopīgu mērķi, tautsaimniecības izaugsmi un tautas labklājību.

Latvijā valsts sociālās aprūpes centros joprojām ievieto jaundzimušos un bērnus vecumā līdz diviem gadiem.

Rudenīgajās dienās, kad pelēcīgums uzmācas ar smagām pārdomām, kad pat nokusis pirmais sniegs, kas pasauli mēģināja iekrāsot kaut nedaudz gaišākos toņos, mums katram ir svarīgi  vismaz cerīgu un drošu redzēt rītdienu. Brīdī, kad daudzi, ar dažādiem draudiem un nelabvēlīgām prognozēm baidīti, nākamajā gadā lūkojas ar bažām, var vien priecāties, ka nekādu vai gandrīz nekādu bažu par mūsu, visas valsts un varbūt vispirms savu rītdienu nav valdības ministriem un koalīcijas partiju Saeimas deputātiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par jaunajiem kases aparātiem uzņēmumiem atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma nākamajā gadā jāsāk lietot jaunos hibrīda kases aparātus vai kasu sistēmas. Mazliet absurdā situācijā šīs prasības nostāda daudzus mazos un vidējos uzņēmējus. Viens piemērs — neliels Jelgavas uzņēmums ar trīs kases aparātiem iekļuvis tajā barjeras pusē (gada apgrozījums no 200000 eiro), kas paredz nepieciešamību sākt lietot hibrīda kases aparātu vai sistēmu. Tas nozīmē, ka publiskajā tualetē, ko apsaimnieko konkrētais uzņēmums, jāpērk jauns kases aparāts, kas varētu maksāt vairākus tūkstošus eiro (pagaidām vēl aizvien nav zināmi precīzi izcenojumi, jo Latvijā šobrīd nav neviena sertificēta kases aparāta, kas atbilstu jaunajām prasībām). Summas, kas tiks iztērētas par jaunā kases aparāta iegādi un uzstādīšanu, nav iespējams atpelnīt. Tādos un līdzīgos gadījumos uzņēmēji vēlētos valsts atbalstu, lai spētu turpināt uzņēmuma darbību.

Kā ikkatru rudeni, arī šogad plašu sabiedrības uzmanību ir piesaistījusi tā dēvētās deputātu kvotu naudas dalīšana. Tie ir līdzekļi, kas uz nākamā gada budžeta rēķina tiek piešķirti dažādiem projektiem, organizācijām utt. Parasti izdalītās summas nepārsniedz 20 tūkstošus eiro vienam cilvēkam, taču nav retums arī jūtami lielāks atbalsts.

Pirmais un pie tam gana biezais sniegs novembra sākumā rūpes sagādāja galvenokārt autovadītājiem, no kuriem tikai retais savam braucamrīkam bija tālredzīgi paspējis vasaras riepas nomainīt pret ziemas apaviem. Kad no gaisa sāka birt pirmās baltās pārslas, riepu maiņas servisos jau bija pierakstījušās garum garās rindas — pats personīgi dabūju kārtu pie meistara gaidīt pusotru nedēļu.

Tam padomu varam izlasīt Lennarta Meri «Politiskajā testamentā»: «Ja man, piemēram, vajadzētu sastādīt stratēģisku plānu, kā bez fiziska spēka iegūt politisku pārākumu, es droši vien atbildētu — jāpanāk, lai cilvēkiem tiktu liegta informācija, lai tiem atņemtu spēju atšķirt svarīgo no nenozīmīgā — lai tie laužas tajās durvīs, kas ved uz nekurieni.»

Nu jau esam pieraduši, ka teju vai ik dienu pa kādam politiķim pamanās iekulties skaļākā vai klusākā skandālā, dodot vielu pārsvarā bezjēdzīgiem viedokļu līderu spriedelējumiem par godaprātu, ētiku un dubulto morāli. It kā paši būtu kristālskaidri vai vismaz balti un pūkaini. Pirms kādu karināt pie lielā zvana, vajadzētu atcerēties, ka politiķis ir tāds pats mirstīgais ar saviem niķiem, stiķiem un vājībām, tikai kā publiskai personai tam uzkrauts daudz lielāks atbildības slogs, padarot viņu daudz neaizsargātāku un ievainojamāku. Un šajā kontekstā daudz taisnīgāk būtu runāt nevis par amatpersonu, bet par sabiedrības dubulto morāli.

Pirms svētkiem tik daudz sanāca rakstīt par stipriem cilvēkiem,  labu domu domātājiem un labu darbu darītājiem. Priekšā advente, Ziemassvētki, un atkal cilvēkos gribēsies meklēt gaišumu. Tumšs laiks, kas tūlīt tiks ietīts vismaz mākslīgās gaismiņās, un cilvēkos modīsies domas par iespējamām pārmaiņām, ja ne šodien vai rīt, tad nākamajā gadā. Galu galā decembris vienmēr ir tas atskaites slieksnis, kad gribas cerēt, ka viss reiz mainīsies uz labu. Pats mainīsies, un tad arī viss pārējais. Taču, ja vakar man bija lepnums par cilvēkiem un valsti, tad šodien salasījos par tiem, kas liek tikai kaunēties un nesaprast: kā visa šī draza iespējama Latvijā? Cilvēki, vēlot iepriekšējās Saeimas, gribēja dzīvot sakārtotā, tiesiskā valstī, kur tiešām būtu tas viens likums un viena taisnība visiem. Naivi, vai ne?

Gulta žēli iečīkstējās, un vīrs pielika kājas pie vēsajiem grīdas dēļiem. Rīts tikko svīda un vāri izgaismoja priekšmetu aprises. Zvejas diena. Desmitiem gadu kalpojušais tīkls rūpīgi bija satīts uz žuburiem, noplukušie pludiņi augšā, svina bumbas apakšā. Liekača salāpītais tēls glabāja senus zvejnieku stāstus, zvejnieku lielmanību un ikdienas traģēdiju raupjās rētas. Noglaudījis gulošā dēlēna nepakļāvīgo matu ērkuli, vīrs noteica: guli, vēl agrs! Uzāvis garos zābakus, laika zoba nesaudzēto jaku un uzmetis kapuci, zvejnieks atspieda piebriedušās durvis. Aiz durvīm rudens vējš iespļāva sejā sīka lietus šalti. Vīrs aplaizīja lūpas un nodomāja: pāries, nu vismaz vajadzētu pāriet, kā  nepārliecinoši ziņoja zvejnieka pieredze.

Rīt kārtējā jubileja Latvijas valstij, un mūsu galvenie vīri un sievas kāps tribīnēs un teiks skaļus vārdus: solīs, pārliecinās, jā, vajadzības gadījumā arī biedēs. Lielīsies ar citu padarīto, atrunāsies ar objektīviem apstākļiem par savu neprasmi, negribēšanu, divkosību... Kā jau pie mums ierasts.

Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, arī Latvijā ASV republikāņu nestandarta kandidāta Donalda Trampa ievēlēšana par Savienoto Valstu nākamo prezidentu ir radījusi paniskus noskaņojumus politiskās elites vidū. Gandrīz visiem šķiet, ka Trampa ievēlēšana nozīmē, tautas valodā izsakoties, ziepes, tikai nevienam nav īsti skaidrs, kādas.