Attīstība neapstāsies arī 2026. gadā
Ir sācies atkal jauns gads, tāpēc dažādi – lielāki un mazāki – plāni arī Strenču apvienībai. Par tiem Liesmai garākā sarunā JĀNIS PĒTERSONS, apvienības pārvaldes vadītājs.
Ir sācies atkal jauns gads, tāpēc dažādi – lielāki un mazāki – plāni arī Strenču apvienībai. Par tiem Liesmai garākā sarunā JĀNIS PĒTERSONS, apvienības pārvaldes vadītājs.
Lai rīkotu ekspedīcijas, uzsāktu darbu pie Ramatas pagasta zudušo mājvietu apzināšanas, iepazītu un pētītu to dzimtas, vāktu un digitalizētu fotogrāfijas, dokumentus, kā arī pierakstītu stāstus, kas varētu kļūt par pagasta kultūrvēstures ekspozīcijas daļu, īstenots iedzīvotāju iniciatīvas projekts «Ramatas spēku meklējot».
«Viens no svarīgākajiem notikumiem pagājušajā gadā bija Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra kontaktpunkta atklāšana Vilpulkā, kad piedalījās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars,» stāsta Inga Berga, saimniecības vadītāja Vilpulkas pagastā.
«Pērnajā gadā mums Ipiķos kā kopienai lielākais darbs bija dalība Valmieras novada iedzīvotāju iniciatīvas projektu konkursā.
«Pēdējo 20 gadu laikā Jeru pagastā iedzīvotāju skaits samazinājies par 25%,» skumīgi lēš Indra Celmiņa, saimniecības vadītāja Jeru pagastā, «no aptuveni 1500 iedzīvotājiem skaits samazinājies līdz 1000.»
Un kļuva pēkšņi žēl, ka dzīve ir tik īsa.
Tik tiek, cik gaismu ieraudzīt ļauj Dievs,
kad tu man garām ej un iemirdzies.
Es nežēlojos. Dzīvi jāņem smejot.
Tik, cik tā iemirdzas. Kā garāmejot.
(Imants Ziedonis)
Ir pagājis krietni daudz gadu, kopš Zilākalna trasē regulāri notika Latvijas mēroga autokrosa sacensības. Jau sen debesu trases veido toreizējais Zilākalna trases saimnieks Oļģerts Vērmanis seniors, pagājis arī Rencēnu autokluba laiks šajā sacīkšu aplī.
Valmieras novada pašvaldībā papildināts autoparks ar pasažieru bezemisijas autobusu ar 19 vietām.
Biedrība aizvadījusi bagātīgu 14. darbības gadu, turpinot ar aizrautību rūpēties, lai Valmiermuiža būtu nozīmīga kultūras pieturvieta Baltijas kartē, pulcējot radošus un atbildīgus cilvēkus, kuri vēlas dalīties kultūras vērtībās, kopt mantojumu un iedvesmot jaunradei nākamajām paaudzēm.
Vēl tikai līdz 31. janvārim Burtnieku kultūras centra mazajā zālē ir fantastiska izstāde – Daiļdaru unikālie izstrādājumi no koka, katrs no tiem uz šīs pasaules ir tikai vienā eksemplārā, tāpēc ekskluzīvs bez ierunām!
Ir brīnišķīgi, ja skolā darbu sāk jauns skolotājs. Vispirms tāpēc, ka jaunus, zinošus, radošus pedagogus vajag un par tiem priecājas katra mācību iestāde.
Brenguļu, Kauguru un un Trikātas (BKT) apvienības mācību iestādēs, domājot par Latvijas pagātni, šodienu un nākotni, bija dzīvās vēstures stundas, kas notika pie atmiņu ugunskuriem.
Trešdien, 21. janvārī, Mazsalacas Saieta laukumā norisinājās barikāžu dalībniekiem veltītās piemiņas plāksnes «Barikādēm 35» atklāšana.
Visā Latvijā šajā laikā notiek dažādi 1991. gada barikāžu dienu atceres pasākumi. Pirms 35 gadiem iedzīvotāji no visas Latvijas pulcējās Rīgā, lai aizstāvētu savu valsti, Rīgu. Apmēram simt vīru no Naukšēniem arī bija šo aizstāvju vidū.
«Vai jums nebija bail? Šis jautājums izskan visbiežāk,» teica barikāžu dalībnieks Ivars Briedis un pats uz to arī atbildēja: «Naids bija lielāks par bailēm.»
Janvāra aukstumā Rīga bija pilna ar ugunskuriem. Starp traktortehniku, betona blokiem, baļķu krāvumiem un kravas mašīnām stāvēja cilvēki biezās jakās, sildīja rokas pie ugunskuru liesmām un sarunājās, kāds dziedāja, arī čerkstēja radio.
Pagājušajā ceturtdienā ar nelielu svinīgu ceremoniju Valmieras pievārtē sporta un atpūtas kompleksā Avoti tika atklāta Latvijā pirmā pilna formāta iekštelpu golfa zāle.
Eiropas Parlamenta (EP) Vēstnieku skolā Valmierā viesojās Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha. Šī ir tikai viena no tikšanās reizēm, jo vēstnieku skolas dalībnieki gatavi saprast politikas līkločus, tiekoties ar visu ES dalībvalstu vēstniekiem.
Valmieras novada pašvaldības policija saņēmusi trīs jaunus operatīvos transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo efektīvai dienesta pienākumu izpildei.
Vaidavas kultūras un amatniecības centra vadītāja Inita Jurgenberga jau vairākus gadus loloja sapni par aušanu Vaidavā.