Šogad 18.novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienā Lielbritānijas otrajā lielākajā pilsētā Birmingemā, iestājoties tumsai, pārvērtības piedzīvos pilsētas galvenais apskates objekts – Birmingemas bibliotēka (The Library of Birmingham).
Apmeklējot virtuālo labdarības veikaliņu, kas atvērts Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas mājaslapā, var iegādāties brīnišķīgas Ziemassvētku kartītes.
Par viņiem līdzcilvēki saka, ka viņu darbiem ir sirds gaišums, viņi redz turpinājumu un nesavtīgi dalās, viņi iedvesmo, palīdz augt, līdzdarboties, dod spēku, aicina mesties dzīvespriekā, nebaidās pieņemt izaicinājumus. Mēs lepojamies ar viņiem, jo viņu paveiktais kādam ir kas ļoti īpašs, arī Valmierai, ierakstot šos stāstus pilsētas atmiņu lappusēs. Apbalvojumu «Goda valmierietis 2019» un «Gada valmierietis 2019» saņēmējus svinīgā ceremonijā sveiks 16. novembrī koncert-zālē «Valmiera».
Cik teiku, leģendu un arī mīļu atmiņu par Zilokalnu stāstīts, cik dziesmu par viņu skandināts, dzejoļu sacerēts! Daudzi no tiem cits no cita lielā atšķirtībā jau pagātnē bija palikuši vai tik tālu pasaulē aizklīduši, ka pat ceļu atpakaļ pie sava kalna nezināja.
Valmierā, lielākajā privātmāju rajonā, dēvētā par Burkānciemu, ir ne mazums skaistu un no arhitektūras viedokļa pat neparastu ēku. Vienu no tām rotā nesen tapis sienas zīmējums – mākslinieka, scenogrāfa, Valmieras un Jelgavas teātru dekoratora Jāņa Arnīša (1905. - 1945.) Valmierai veltītās gleznas pārnesums uz mājas sienu pēc viņa paša ieceres kādreiz tur izveidotajā iedobē.
Šonedēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai veltīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes svinīgais apbalvošanas pasākums. Tā laikā VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš, VUGD priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Mārtiņš Baltmanis un VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris pulkvedis Jānis Skrastiņš amatpersonām pasniedza VUGD apbalvojumus.
Latvija ir mūsu cilvēki, kas joprojām te dzīvo, strādā. Tendence ir tāda, ka lielākā iedzīvotāju daļa jau dzīvo pilsētās un reģionālajos centros, bet ir vēl tā svarīgā tautas daļa, kas visu pārējo valsts teritoriju tā gudri pieskata.
ROLANDS PUTNIŅŠ kopā ar tēvu Ēvaldu un brāļa palīdzību 2016. gadā iegādājās Trikātas pienotavas ražotni. Pirms trim gadiem nodibināts uzņēmums, meklētas nišas, kurās attīstīties piena pārstrādē, un tagad jau patērētājiem viņi ir zināmi ar bioloģiskajiem sieriem. Top veikalu plauktos sāk parādīties arī jaunākais Trikātas pienotavas produkts – biezpiens.
Rudenī Trikātas kultūras namā izremontētā telpā darbu atsākusi aušanas studija. Tā aktīvu darbību uzsāka šī gada janvāra sākumā, satiekoties 12 aušanas entuziastēm ar un bez pieredzes. Vasarā bijusi pauze sakarā ar dārza darbiem un telpu remontu, bet šobrīd uz trim no visām stellēm jau tiek austs.
Nepārtrauktajā informācijas plūsmā cilvēkam ir ļoti liela iespēja apjukt. Grūti saprast, kad no laikraksta lappusēm ar viņu sarunājas žurnālists un kad priekšā gadījies materiāls, kas tapis kādā sabiedrisko attiecību aģentūrā. Bet varbūt tā ir reklāma, kurai tikai kāds "aizmirsis" uzlikt likumā paredzēto atšķirības zīmi? Kā to atšķirt? Rīgas Stradiņa universitātes pētniece VITA SAVICKA uzsver – informācijas patērētājam uztvert tik smalkas nianses varbūt nemaz nebūtu nepieciešamas, ja vien… ja vien kā žurnālisti, tā arī sabiedrisko attiecību speciālisti strādātu profesionāli.
"Mēs, cilvēki, kā lasītāji un skatītāji esam ļoti dažādi. Tas ir atkarīgs no mūsu izglītības, ģimenes, sociālās vides, draugiem, darba kolektīva utt. Ļoti liela nozīme ir arī iedzimtībai jeb spējām, ko mums iedod vecāki un vecvecāki. Ir diezgan daudz cilvēku, kuriem manis minēto apstākļu dēļ ir grūti analītiski vērtēt informāciju – atsijāt graudus no pelavām," spriež bijušais politiķis, jurists Jānis Lagzdiņš.
Latvijas ģimenēs sarunas par digitālo vidi nav ierastas – tikai vienā no piecām ģimenēm vecāki mēdz interesēties par jauniešu dienas gaitām internetā, liecina iniciatīvas "Samsung skola nākotnei" šovasar veiktā aptauja. Pieaugušie par maz taujā, ko jaunietis internetā jaunu iemācījies, interesantu izlasījis, kādā diskusijā iesaistījies, vai ar kādu iepazinies. Taču tieši šīs sarunas ir ļoti nozīmīgas, lai jaunā paaudze prastu droši un saprātīgi lietot modernās tehnoloģijas.
Par medijpratību jeb riskiem un atbildības nastu internetā tiek runāts daudz. Speciālisti iesaka, no kā izvairīties, kā lietotājam neļaut sevi apmuļķot, uzņemot informāciju virtuālajā vidē. Jo īpaši būtiska ir jaunās paaudzes izpratne par medijiem, sociālajiem tīkliem un spēju būt pašiem visā šajā juceklī. Medijpratību no jaunās paaudzes skatpunkta skaidro Saldus novada Druvas vidusskolas 12. klases multimediju novirziena skolnieces LĪVA VIDŽUPA un STEFĀNIJA PAVLOVA.
"Diskusiju platforma, kurā satikties cilvēkiem ar atšķirīgu dzīves pieredzi," – tā vasarā Kuldīgā sarīkoto "Demokrātijas kafejnīcu" raksturo viena no idejas autorēm, filozofe Maija Jankovska.
Dr.sc.comm., Vidzemes augstskolas asociētais profesors JĀNIS BUHOLCS:
Par medijpratību ir nepieciešams domāt divos aspektos. Pirmais – nepieciešamas prasmes atlasīt informāciju, pārbaudīt to un apzināties, ka daļa var būt nepatiesa. Tas ir kaut kas tāds, ko var mācīt. Taču ir otrs aspekts – motivācija. Pat ja cilvēka medijpratības līmenis nav augsts, tas nenozīmē, ka ir motivācija kaut ko mainīt. Ir iespējams dzīvot informācijas vidē, pilnā ar nepatiesiem un manipulatīviem apgalvojumiem, tā arī neizjūtot diskomfortu.
Strenču novadā ir interesantas pieturvietas ne tikai pašos Strenčos un Valmieras – Valkas šosejas kreisajā pusē. Pārbraucot pāri apsolīto kapitālo remontu joprojām gaidošajam vēsturiskajam tiltam pār Gauju, var doties Smiltenes virzienā, kur pirmais miestiņš pa ceļam būs Jaunklidzis Plāņu pagastā.
Pirms trim gadiem zinātnisko darbu lasījumu konkursā Ufā es iepazinos ar mariešu valodas un literatūras skolotāju Irinu. Toreiz, kā ierasts, samainījāmies ar telefona numuriem, e-pasta adresēm, un ar to mūsu «komunikācija» beidzās. Visticamāk, tā arī paliktu.
Skaisti esam iesākuši Patriotu nedēļu, atzīmējot Lāčplēša dienu. Pirms 100 gadiem, 1919. gada 11. novembrī, mūsu senči kopīgiem – karavīru, brīvprātīgo, sieviešu, jauniešu, politiķu, ierēdņu – spēkiem guva uzvaru ne tikai pār pretinieku – pulkveža Pāvela Bermonta komandēto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā, bet arī pār neticību saviem spēkiem. Tā bija iespēja noticēt idejai par brīvu Latviju. Šajā dienā pieminam ne tikai šajās cīņās kritušos, bet visus, kas stāvēja un bija gatavi cīnīties par brīvību.
Valsts svētku mēnesī sarkanbaltsarkanā lentīte tiek nēsāta pie apģērba. Latvijas iedzīvotāji tā pauž, ka ir tuvi savai valstij un gatavi kopā atzīmēt Lāčplēša dienu un svinēt Latvijas 101. dzimšanas dienu.
7. novembrī, kad Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Jura Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par iecerēto Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, tās pretinieki vai no visiem valsts novadiem ieradās Rīgā, lai, nomainot valsts medicīnas darbinieku protesta akciju pret nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu turpmākajiem gadiem, piedalītos novadu Tautas sapulcē. Tur bija arī Rūjienas novada pārstāvju grupa.