Anna Paula Gruzdiņa

22. jūlija pēcpusdienā Rūjienas ainavā pie ebreju kapsētas pulcējās neierasti daudz ļaužu.

No 14. līdz 22. jūlijam Rūjienas ebreju kapos notika liela rosība – tur darbojās vācu biedrība «LOT e.V.» ar mērķi sakopt Rūjienas ebreju kapus, kuru atrašanās vieta nav zināma pat daudziem rūjieniešiem.

18. jūlijā plkst. 18.00 Rīgas ielā 8 ar rūveniešu viktorīnas «Satiec savu kaimiņu» piekto kārtu turpināsies 2024. gada vasarā aizsāktais erudīcijas pasākumu cikls Rūjienā.

2024. gadā, kad Latviešu folkloras krātuvei svinēja simtgadi, bet Emilim Melngailim – 150, ar debijas albumu «Vos mir zayen» (tulkojumā no jidiša «Kas mēs esam») sevi spilgti pieteica grupa «Black Rooster Kapelye», kas apvieno latviešu un ebreju mūziķus no Latvijas, Vācijas un ASV.

Piezīmes pēc brauciena no Naukšēniem uz Ukrainu 2. – 7. februārī.

17. janvārī Arturs Gruzdiņš laidis klajā dziesmu «Ver logu plašāk (Brīnummājā)».

Vēstules no pierobežas

Vēstules no pierobežas

Vēstules no pierobežas

Valda Mūrnieka mājas «Smilškalni» var atpazīt pēc tā, ka, pirmkārt, tā ir pēdējā māja Latvijas pusē Unguriņu-Lilli ceļā, un, otrkārt, no viņa skaisti iekoptā pagalma gaisā slejas divas milzīgas antenas. Mūs uzreiz tās ieinteresē. 

Braucam ciemos pie Lūšu ģimenes. Maruta mūs ar mašīnu pavada līdz īstajam ceļgalam, kas ir trīs kilometrus uz Rūjienas pusi no Unguriņu robežpunkta. Skatāmies kartē un secinām – savādi gan, braucām no Unguriņiem, bet esam nonākuši vietā, kura kartē atzīmēta ar nosaukumu «Unguriņi». Izrādās, ka Unguriņi ir robežpunktam tuvākā apdzīvotā vieta un esam jau tik ļoti pieraduši izmantot Unguriņu nosaukumu robežpunktam, ka pat neiedomājamies, ka tad, kad tiekamies robežpunktā, īstajiem Unguriņiem esam jau aizbraukuši garām. Viena no Unguriņu apdzīvotās vietas mājām ir «Sinepes». Lūšu ģimene tajās dzīvo nesen. Kad iebraucam Sinepju pagalmā, pretī milzīgā mīlestībā skrien sunītis, it kā mēs būtu viņa saimnieki, kas atgriezušies pēc ilgas prombūtnes. Satiekam arī mājas saimnieci LAILU LŪSI.

Vēstules no pierobežas

Pēc vairāku satikto cilvēku norādēm par pirmspēdējo māju pirms robežas Sniegu ģimenes mājās Jaunotēs ierodamies pēc pusdienlaika. No lieveņa var redzēt Igaunijas robežstabiņu. Tobrīd pagalmā satiktā Una SNIEGA, viņas dēls Matīss un Matīsa meitiņa mūs laipni uzņem un pacienā ar kafiju skaistajā nojumē ar skatu uz pļavām un pār tām tuvojošos negaisu, kas mūs pasaudzē un piemeklē tikai vakarā.

Vēstules no pierobežas

Dodoties pa ceļu, kas ved uz Teringi purva taku, ko sarunās Latvijas pusē pieminēja Liene Zemzare un Laila Lūse, pat neiedomājamies, ka nejauši satiksim Alli LĀNDI – cilvēku, bez kura nav iedomājama Lilli kultūras dzīve pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp Baltijas ceļa ikgadējo pasākumu rīkošana no Igaunijas puses. Viņa arī ļoti ieguldījusies, lai saglabātu un popularizētu vietējo Mulgi dialektu – sarakstījusi vairākas grāmatas un rīkojusi valodas vasaras nometnes savā lauku sētā «Ūe-Sūga», kurā nupat esam iebraukuši.

Vēstules no pierobežas

Izstāde par pierobežas cilvēkiem un kaimiņu būšanu Baltijas ceļa kontekstā nebūtu iedomājama bez MARUTAS KRASTIŅAS, Ķoņu tautas nama un bibliotēkas vadītājas, kultūras dzīves organizētājas. Viņas vārds un paveiktais ieskanas teju visās pārējās pierobežas ekspedīcijas sarunās, un ne velti, jo tieši Maruta cauri dažādiem laikiem ir iznesusi ideju par Baltijas ceļa gadadienām veltītiem sarīkojumiem un pārrobežu draudzības saišu stiprināšanu. Lai gan Marutu, tāpat kā visus pārējos, par savu ierašanos neesam informējuši, pēc īsas telefonsarunas viņa mūs jau gaida Unguriņu robežpunktā, lai gan viņas mājas «Apškalni» ir deviņus kilometrus nostāk. Sarunas gaitā staigājam pa robežpunktu, un tā arī mūsu sarunas tēmas ieveļas te vienā, te otrā robežas pusē.

Vēstules no pierobežas

Pie HILLES MUSKAS mūs mudina doties pirmā satiktā igauniete Marge, tāpēc sekojam viņas norādēm – dzeltena māja «Luha» labajā pusē pirms Lilli ciema.

23. augustā, Baltijas ceļa 35. gadadienas svētkos, Unguriņu robežpunktā tiks atklāta izstāde «Pastkartes no pierobežas».

Turpinot iedzīvināt Rīgas ielas 8 telpas un pagalmu kā jauno Rūjienas kultūrvietu, 24. augustā notiks jau otrais pasākums – grupas «Križevic BAND-a» koncerts.

Negaisam aiz loga ducinot, Rūjienas Kultūras nama Mazajā zālē 11. jūlijā uz otro viktorīnu tikās četras komandas – «Dezoksiribonukleīnskābe» no Rūjienas, Endzeles, Naukšēniem un Unguriņu puses, «Kaimiņi original» un «Rūjienas mozaīka» no Rūjienas, un «Svētdienas spēlētāji» no Skaņkalnes.

11. jūlijā pl. 18 Rīgas ielā 8 ar rūveniešu viktorīnas «Satiec savu kaimiņu» otro kārtu turpināsies jaunais erudīcijas norišu cikls Rūjienā, aicinot piedalīties gan vietējos, gan ikvienu novada un kaimiņu novadu iedzīvotāju.

Kā vēstīts iepriekš, Rūjiena 2024. gadā līdz ar Svendborgas pilsētu Dānijā, Ķīli Vācijā un Jākobštati Somijā nes titulu «Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024».

Kurš gan nav dzirdējis teicienu, ka mazpilsētās citi par mums zina vairāk nekā mēs paši. Pirmajā rūveniešu viktorīnā «Satiec savu kaimiņu», kas tika aizvadīta saulainā 13. jūnija vakarā jaunajā rūjieniešu satikšanās vietā Rīgas ielā 8, mēģinājām saprast, cik daudz no tā ir taisnība.