Pilsētās un novados

Stāstnieku kustība Latvijā attīstās jau vairāk nekā 20 gadu, tā ir nozīmīga līdzās pārējām saturā un formā daudzveidīgajām nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm. 

Šonedēļ pašvaldību uzņēmums Valmieras ūdens uzsācis komunikācijas tīklu inspekciju, lai noteiktu tās vietas, kur centralizētajā sadzīves kanalizācijas sistēmā tiek novadīti lietus kanalizācijas notekūdeņi. Šajās pārbaudēs tiek izmantots dūmu ģenerators, tāpēc procesa laikā var rasties sadūmojums uz ielas vai konkrēti pārbaudāmajā teritorijā, taču speciālisti apliecina, ka dūmi ir nekaitīgi apkārtējai videi un cilvēku veselībai, tāpēc satraukumam nav iemesla.

Atzīmējot 30 gadus kopš 1991. gada barikādēm, Vidzemes Augstskola (ViA) izveidojusi dokumentālu raidījumu «Nevardarbīgā pretošanās. Barikādēm 30» (2021). Raidījumā iekļautas vairāk nekā 20 intervijas ar barikāžu dalībniekiem, žurnālistiem un bijušajiem Augstākās Padomes (AP) deputātiem. Raidījumā piedalās arī ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta vadošais pētnieks, Dr. hist. Gatis Krūmiņš.

Šoreiz Liesmai kārtējais lēciens pie tālākiem kaimiņiem – Pārgaujas novadā. Tiesa, tālums visai nosacīts, jo Stalbes pagasta Pļaviņas no Valmieras – braucot pa Limbažu šoseju līdz Dauguļiem un tad vēl kādus 6 kilometrus pa zemes ceļu – būs tikai 30 kilometri ar astīti. Svētdien savā īpašumā mani laipni uzņem INESE un AIVIS MANGUĻI. Galvenā stāstītāja ir saimniece, saimnieks viņu šad un tad papildina. 

Ziloņu ielas vērienīgajā rekonstrukcijas projektā darbu veicējiem – ģenerāluzņēmējam Limbažu ceļi un viņu palīgiem no Woltec, rokot tranšejas apakšzemes komunikācijām, neizbēgami nākas saskarties ar vēstures liecībām, jo tā ir pirmskara Valmieras centra zona. Tāpēc ļoti interesants ir metāla priekšmets, kas tranšejā nepilna metra dziļumā atrasts jau pērnā gada nogalē, pa Ziloņu ielu ierīkojot jauno lietus ūdens kanalizācijas maģistrāli. 

Valmieras pilsētas pašvaldība, atsaucoties uz SPKC aicinājumu, pēc brīvprātības principa organizējusi Covid-19 testēšanu izglītības iestāžu darbiniekiem. Veikta arī izglītības iestāžu bērnu vecāku aptauja, lai noskaidrotu viedokli par iespēju testu veikt arī bērniem. Siekalu testu veikšanai atsaukušies 565 bērnu vecāki. 

Sākot no stadiona, aiz Mazsalacas vidusskolas (adrese Parka iela 30) izveidota slēpošanas trase. Apļveida trase šķērso arī asfaltēto ceļu Skaņākalna dabas parkā, tāpēc iebraukt ar automašīnu parka teritorijā ir iespējams tikai līdz Eņģeļu alas stāvlaukumam.

Cempos dzīvojošo Santu Paegli zinām kā izcilu krosmintona sportisti un treneri. Viņa ir arī lieliska gide, kas prot sagādāt tūristiem savdabīgus piedāvājumus. Mazāk līdz šim ir zināms par viņas vaļasprieku – pie Cempu kādreizējās skolas, kurā Santa dzīvo, «pārnest» viņasprāt skaistākās muižas, pilis un baznīcas. 

Pagājušā gada rudenī tika nodibināta aktīvo burkānciemiešu biedrība «Burkānciema apkaime». Piedaloties nodibinājuma «Valmieras novada fonds» organizētajā projektu konkursā «Sev, tev, novadam», biedrībai piešķirts finansējums Burkānciema Mūzikas svētku turpināšanai. Ar Burkānciema Mūzikas svētkiem paredzēts attīstīt un pilnveidot Valmieras kultūras daudzveidību un veicināt burkānciemiešu iesaistīšanos savas dzīves­vides un kultūrvides uzlabošanā. 

Aizvadītais gads Kocēnu novada paš­valdībā noslēdzās ar augstu un tiešām pelnītu paveiktā novērtējumu – Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā konkursā «Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020» tā atzīta par laureātu Vidzemes reģionā un saņēma 12500 eiro naudas balvu. 

Par to esmu ļoti lepns. Tā sarunu iesāka vaidavietis JĀNIS BELASOVS, kas tagad dzīvo un strādā Rīgā. Liesma ciemojās Jāņa darbavietā pilna servisa kafijas kompānijā King Coffee Service, kas atrodas Rīgā, Valmieras ielā. 

Valmieras pilsētas pašvaldība naktspatversmes pakalpojumu ir deleģējusi veikt biedrībai «Latvijas Samariešu apvienība» sociālo pakalpojumu centrā «Vanags» Ūdens ielā 2C, nodrošinot iespēju līdz 15 personām bez noteiktas dzīvesvietas saņemt gultasvietu, vakariņas un izmantot dušas pakalpojumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi Valmieras siltumenerģijas apgādes pakalpojuma jeb siltumapgādes gala tarifa izmaiņas. No 2021. gada 1. februāra līdz 1. maijam siltumapgādes gala tarifs Valmierā un Burtnieku novada Valmieras pagasta Viestura laukumā būs 53,29 EUR bez PVN.

Par Rīgas pils tradīciju kopš Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laikiem ir kļuvusi svētku egles iedegšana Rīgas pils laukumā kopā ar dižģimenēm no visiem Latvijas novadiem un pilsētām. 

Kopš pagājušās piektdienas līdz pat februāra beigām piecos Hanzas namiņos gar ielas malu skatāma Valmieras muzeja sagatavotā Mihaila Ignata fotogrāfiju izstāde par barikāžu laiku Rīgā pirms 30 gadiem. Jubilejas reizē par šo ieceri tuvāk lūdzām pastāstīt ekspozīcijas veidotāju INGRĪDU ZĪRIŅU: 

Dīvaliņa pļavās Valmierā atvērta 400 metrus gara slēpošanas trase, kas bez maksas pieejama ikvienam interesentam, bet pa turpat netālu ieslidinātajiem kalniņiem var traukties ragaviņās.

Katra jauna gada sākumā mēs cits citam vēlam laimīgu Jauno gadu. Tagad, 2021. gada janvārī,  kad aizvadīts tik ļoti dīvains gads, es aizdomājos par to, kas tad īsti ir tā laime? Imants Ziedonis saka: «Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.» Atskatoties uz darbu un notikumiem dzimtsarakstu nodaļā pērn, manuprāt, bija tieši tā – daudz mazu prieku un daudz mazu laimīšu.

Matīšos – viesnīcas Matīsiņš ēkas priekšā otrpus ielai – jau vairāk nekā pusotra gada desmits pagājis, kopš ierīkota slidotava, kārtīgs hokeja laukums ar bortiem. Aktīvāk šeit slidošanas entuziasti darbojas tieši pēdējos gados, vairāk, protams, ziemas sezonās.

Tikko sācies 2021. gads. Šis Latvijai ir īpašs laiks, jo tieši pirms 30 gadiem, 1991. gada janvārī, mūsu tauta uz barikādēm Rīgā prata aizstāvēt atjaunotās valsts neatkarību. Sava vieta šajā vēsturē ir arī Burtnieku novada ļaudīm, kuri tolaik vēl bija katrs no sava pagasta, taču vienoti kopējās lietas labad. 

Viņnedēļ tā nopietnāk par sevi pēc ilgāka laika atgādināja Latvijas ziema. Beidzot varēja izvērsties gludie un kalna slēpotāji, slidotāji ar un bez hokeja nūjām un ripas, arī vienkārši no kalna braucēji un šļūkātāji. Saprotams, ka uz kādu laiku – tiesa, atbilstoši valstī noteiktajām prasībām – varēja savu biznesu atvērt kalnu slēpošanas trašu saimnieki, protams, vietas, neskatoties uz operatīvu rezervāciju, noteikti nepietika visiem gribētājiem...