Anšmiti no Ipiķiem izstāstīja, ka bieži braucot iepirkties uz Moizi, tā vietējie sauc Meizakilu. It īpaši vērtīgi esot steigt piektdienās, kad kaimiņpilsētiņā labu labais tirgus. Anšmiti dzīvo Liepu ielā, bet paši mēdz teikt, ka desu ceļa malā. Kad pārbraucam robežu, nokļūstam Pērnavas ielā un tā paša desu ceļa galā satiekam RAIVO SURMETU, igauni, kurš apbrīnojami labi runā latviešu valodā.
Rūjieniešu Maijas un Modra Paegļu dārzā un no mājām attālākā laukā aug vairāk nekā 400 šķirņu gladiolas.
Šovasar patiešām pozitīvu pienesumu Valmieras automīļiem devušas abas pašapkalpošanās auto mazgātavas. Galu galā papildus deviņas slapjās apstrādes vietas, rēķinot uz pilsētas un tuvāko novadu, kā arī Valmieras caurbraucēju autoparku, ir gana daudz. Lielākoties abās vietās var klāt tikt bez stāvēšanas garās rindās, vismaz Rīgas ielā noteikti. Tīri subjektīvi šķiet, ka potenciālo klientu atsaucība katrā vietā ir nedaudz atšķirīga, taču mans mērķis nav vienu izcelt pāri otrai. Pieļauju, ka pēc pašmazgātāju ekspansijas nedaudz krities klientu skaits tradicionālajās moikās, taču te var runāt tikai par veselīgu konkurenci — palielināts pieprasījums pēc šī pakalpojuma Valmierā ģenerēja adekvātu piedāvājumu. Vēl kas ļoti būtiski — šis jaunais piedāvājums ir par adekvātu cenu. Šodien jau par piecīti Valmierā var nomazgāt, noskalot, novaskot un uzspodrināt vieglo auto no ārpuses plus vēl diezgan pamatīgi izbirstēt arī automašīnas salonu. Lepni! Protams, pašam jādarbojas būs raitā tempā, taču kā citādi izbēgt no liekiem kilogramiem?
Kā liecina statistika par laika posmā no janvāra līdz augustam apdrošināšanas sabiedrībā BALTA saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem par negadījumiem auto stāvvietās, šogad par 666 negadījumiem atlīdzībās jau izmaksāti teju 300 tūkstoši eiro. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti 2752 pieteikumi un atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 1,9 miljoni eiro.
Par iniciatīvu «Pensija bez nodokļa» ir parakstījušies vairāk nekā 10000 cilvēku, un jau drīz tā nonāks Saeimā deputātu izvērtēšanai.
Čakam bija sirds uz trotuāra — viņa Rīgā. Vakar Valmierā dzeju uz pilsētas asfalta rakstīja ģimnāzisti un pamatskolēni.
Pa vīnogulājam drīz augs katrā piemājas saimniecībā, privātmājā, ja ir dienvidu puses siena, kur ceriem slieties, un izvēlētas izturīgas šķirnes.
No 1997. gada Valmieras 5. vidusskolu un Halles ģimnāziju Gīterslo apriņķī Vācijā vieno sadraudzības projekti, kuros iesaistīti kā skolotāji, tā skolēni. Jaunieši pārmaiņus ik gadu piedalās nedēļas vai desmit dienu apmaiņas programmās, bet šovasar trešo reizi tika īstenots projekts, kura ietvaros Valmieras 5. vidusskolas skolēni dzīvo vācu ģimenēs un mācās Halles ģimnāzijā.
Svētdien Valmieras maratons atzīmēja desmitgadi, bet jubileja šogad arī Vidzemes Augstskolai (ViA), kas tam par godu izveidoja aktivitāšu posmu divdesmitajā maratona kilometrā.
Pirmās salnas pamazām iekrāso lapas kokos, un nav tālu arī lapkritis.
Valmieras pašvaldībā uzzināju, ka no pirmdienas, 26. septembra, līdz 11. novembrim pilsētā tradicionāli tiks izsludināta lapu savākšanas akcija.
Septembrī turpinās Dzejas dienas. Tās jau izskanējušas vairākos novados mūspusē, Valmierā — nedēļas nogalē.
Ir parasta ikdiena, bet, saimnieces LOLITAS ZVIRGZDAS jaunākā dēla Didža darinātajā augstajā mastā lepni plīvodams, Trikātas pagasta «Kalnleimaņos» mūs sagaida sarkanbaltsarkanais karogs. «Jā, esmu ļoti liels Latvijas patriots. Uzskatu, ka kārtīgā lauku saimniecībā karogam mastā jābūt cauru gadu. Esmu lepns par to, ko vecāki sasnieguši un ko varu turpināt,» saka Didzis.
Par Mūrmuižas tautas universitātes jauno un iepriekšējo mācību gadu stāsta šīs universitātes un Mūrmuižas bibliotēkas - informācijas centra vadītāja GUNDEGA LAPIŅA:
Augustā Rīgas svētkos to organizatori bija iecerējuši viesiem parādīt arī amatnieku veiksmes, tādēļ izteica novadiem aicinājumu sūtīt savus amatniekus uz tirdziņu «Gabaliņš Latvijas» Esplanādē. Tirdziņš un amatnieki bija, tomēr kā sava novada vēstneši tikai daži, arī no Beverīnas novada. Par izjūtām tirdziņā pašā Rīgas sirdī stāsta INGA LOGINA no «Beverīnas amatniekiem»:
Vasarā Jēkabpils novada Ābeļu pagasta pārvalde rīkoja kultūras darbinieka, politiķa Jāņa Akuratera 140 gadu jubilejas piemiņas ietvaros radošo darbu konkursu Latvijas skolēniem un pieaugušajiem.
Dvieļi, sienas un galda segas, kuras omītes darinājušas vēl pirms I Pasaules kara un Ulmaņlaikos, pašlaik apskatāmas izstādē, kas sarūpēta pensionāru dienas centrā «Atvasara».
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uz Latvijas autoceļiem turpina uzstādīt otrajā stacionāro fotoradaru uzstādīšanas kārtā paredzētos 24 fotoradarus. To uzstādīšanu pilnībā plānots pabeigt līdz oktobra beigām.
Atvaļinājuma pēdējo nedēļu, kas septembrī jau otrā, Dieviņš dāvā vasarīgi siltu. Tādā laikā grēks kaut kur neaizšaut — paskatīties, kas notiek tepat Latvijā vai pie tuvējiem kaimiņiem. Ģimenes padomē izvēle krīt uz viendiennieku, tāpēc lemjam nevis nesties pa galvu un kaklu uz Lietuvu vienā virzienā vien vismaz 300 kilometrus raudzīt Anišķu tikko atklāto dabas taku virs koku galotnēm, bet gan Zemgalē apraudzīt divas no lepnākajām Latvijas pilīm — Rundāli un Mežotni.
Georga Apiņa ielas rekonstrukcijas projektā darbi rit savu gaitu. Par aktualitātēm šajā pietiekami sarežģītajā objektā otrdien tika spriests iknedēļas sanāksmē Valmieras domē, kur klāt bija arī Liesma.
Pirmās Dzejas dienas tika rīkotas 1965. gadā, tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu.