Mēbeles no bankrotējušām viesnīcām, biroja mēbeles no klientus zaudējušiem uzņēmumiem, interjera priekšmeti no restorāniem, iepirkumu maisiņi un manekeni no durvis slēgušiem veikaliem — sortiments, ko piedāvā veikalos «Labās mantas».
Vairāk nekā 60 Rūjienas novada un plašas apkaimes graudkopju kooperatīvā sabiedrība «Daiva» ar graudu pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju nodarbojas kopš 1993. gada. Visus šos gadus ir mērķtiecīgi modernizēta ražošanas bāze «Kalntemekās», lai raitāk un kvalitatīvāk spētu sniegt kaltes pakalpojumus biedriem. Sava veida dzinulis kooperatīva attīstībā arvien ir bijusi biedru izaugsme, viņiem palielinot sējumu platības, apgūstot modernākās graudkopības tehnoloģijas un arī uzkrājot pieredzi agronomijā. Līdz šim biedri bijuši arvien soli priekšā kooperatīva tehniskajam varējumam, tagad situācija mainījusies — «Daiva» beidzot panākusi savējos. Par 2016. gada sezonas īpatnībām un ieguvumiem «Liesmai» stāsta LPKS «Daiva» valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS.
Jau vairākus gadus Rūjienas novada pašvaldība pavasaros izsludina projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi». Uz domes finansiālo atbalstu var pretendēt biedrības, nodibinājumi un arī fizisku personu neformālas grupas. Atbalstu parasti saņem sabiedriska labuma projekti. Ir klāt rudens, kad Rūjienā izvērtē šovasar šā konkursa projektos paveikto. Arī «Liesma» devās to aplūkot.
Oktobris iesācies ar dažādiem brīnumiem automobiļu īpašniekiem. Tos, kā jau ierasts, grib sarūpēt nākamā gada valsts budžeta stiķētāji. Zaļās idejas aizsegā tiek bīdīti cauri pavisam absurdi transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķina piedāvājumi. Par to varētu balsot tad, ja mēs dzīvotu, piemēram, Vācijā, kur iedzīvotājiem pavisam citas algas un arī valstī autoparks salīdzinoši svaigs. Bet Latvijā? Pie mums izdomāt, ka par pēdējā modeļa 600. mersi ikgadējo transporta līdzekļa ekspluatācijas nodokli — tikai tāpēc, ka tas, lūk, aprīkots ar videi visdraudzīgāko EURO6 dzinēju — varētu maksāt gandrīz uz pusi mazāk, toties paveciem grabuļiem, kaut arī ar teorētiski videi draudzīgiem mazlitrāžas motoriem, nodoklis varētu uzlekt teju divreiz, spējīgi tikai pilnīgi pī-pī-pī Satiksmes ministrijā... Varētu jau nedusmoties uz tiem cilvēciņiem, kuriem ierēdņa krēsliņš ministrijā pielipis pie sēžamgala vēl stingrāk nekā ar Moment superlīmi un kuriem Latvija beidzas Juglā vai Valdlaučos, ja vien šo valstiski domājošo īpatņu garadarbi nesistu pa kabatu lielākajai daļai Latvijas auto lietotāju.
Strauji tuvojas tā auto braukšanas sezona, kad jābūt pārliecinātam gan par mašīnas lukturiem, gan par stabilu iedarbināšanu, gan par satiksmes apstākļiem atbilstošām riepām. Vakar Valmierā notika (vēl vairākās Latvijas pilsētās šis pasākums jau noticis) nu jau par tradīciju — šis ir akcijas trešais gads — kļuvušās automobiļu bezmaksas pārbaudes, kurās zinīgi eksperti, izmantojot mūsdienīgu aparatūru, pārbaudīja spēkratu drošības sistēmas un elektroapgādi. Paralēli katrai automašīnai tika pārbaudīta arī lukturu darbība un to regulējums, kā arī riepu protektora atbilstība drošai braukšanai.
Aizvadītās nedēļas nogalē «Liesma» bija lieciniece, kā savās prāvajās, labi koptajās griķu platībās šīs sezonas ražu vākt sāka Rūjienas novada Jeru pagasta LKS «Laikmets» (vadītāja Guna Bondare) mehanizatori. Rūjienas novadā un tā apkaimē griķu audzēšanas tradīcijām nu jau esot vairāk nekā 20 gadu pieredze. Un tomēr katru gadu griķi prasot savu uzmanību un attieksmi. Novada graudkopju kooperatīvās sabiedrības «Daiva» direktors ARNIS ĶIBERS to pamato šādi:
Piektdien Dabas izglītības centrā «Vecupītes» sanākušos ieinteresētos pieaugušos un astotās klases skolēnu pulciņu no Pārgaujas ģimnāzijas mājas saimniece un galvenā runātāja Baiba Līviņa-Jarohoviča vispirms pulcināja koridorā pie kādas telpas aizvērtām durvīm. Kad tās atvēra, arī iekšā tikšana nebija vienkārša. Kā caurlaides parole vispirms bija jānosauc zivs vārds. Vispirms skanēja: lasis, sapals, līdaka, rauda, asaris... Nākamajiem iekšā tikt gribētājiem ar zivju vārdiem jau veicās grūtāk. Daži tādēļ atkārtoja jau iepriekš nosauktos, līdz beidzot tās dienas interesantajā notikumā — pasākuma «Lielas zivis, mazas zivis» atklāšanā — tomēr iekļuva visi.
«Liesmā» jau ziņots, ka aizvadītajā ceturtdienā Valmierā bija ieradušies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes, Vides zinātnes nodaļas Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldības grupas pārstāvji, kuri Valsts pētījumu programmas Sustinno projektā prezentēja pētījumu par vides daudzveidību un ilgtspējīgu pārvaldību Latvijā. Pētījums veikts arī Valmierā, kā rezultātā izzināti sabiedrības mērķgrupu viedokļi par videi draudzīgām rīcībām konkrētajā pilsētā. Šo pētījuma sadaļu prezentēja Latvijas Universitātes ģeogrāfijas zinātņu doktors JĀNIS KAULIŅŠ.
Aizvadīts tradicionālais un gaidītais rudens pasākums — Simjūda gadatirgus, kas pulcē arvien vairāk tirgotāju un arī pircēju. Pēdējie gan kļūst arvien prasīgāki un ik reizi gaida ko nebijušu. Šo to jaunu varēja samanīt arī šajā Simjūdā. Pieļauju gan, ka ne visu saredzējām...
Maksātnespējas dēļ tiek pārdoti kooperatīva «Trikāta KS» īpašumi Trikātā. Ir informācija, ka darījumi jau notiek. Par tiem šoreiz sāku sarunu ar novada domes priekšsēdētāju MĀRI ZVIRBULI.
«Vēl pāris gadu, un man par zāles pļaušanu, lai pavasaros kūlas ugunsgrēki vispār novadā nebūtu iespējami, vairs pat nevajadzēs atgādināt,» stāstījumu par rudenīgajiem darbiem un nedarbiem sāk novada pašvaldības policijas priekšniece DACE ŠMITE.
Par paveikto siltuma piegādes jomā, gatavojoties jaunajai apkures sezonai, stāsta Kauguru pagasta saimniecības daļas vadītājs SERGEJS MELNGĀRŠS.
Studentu iniciatīva, kas radās pirms vairākiem gadiem, uz laiku noklusa un atkal atjaunojās aizvadītajā gadā, turpina ideju par Vidzemes Augstskolas pusdienu pārtraukuma izmantošanu ne vien kā brīdi atelpai un kādam našķim, bet arī lai aicinātu ciemos Latvijā zināmus cilvēkus, kuri caur savu pieredzi spēj iedvesmot un aizraut ne tikai studentus.
Sestdien Simjūda gadatirgus apmeklētāji varēja ne tikai nopirkt dažādus labumus, bet arī piedalīties Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorijas (VNF JIL) labdarības akcijā «Ezīša miga». Šoreiz ezītim izdevās savākt 427 eiro, kas jau pavasarī konkursa kārtā tiks izlietoti jauniešu ideju atbalstam Valmierā un apkārtējos novados.
Vakar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pārstāvji — ģeogrāfs un Valsts pētījumu programmas Sustinno projekta koordinators Uģis Rusmanis, ģeogrāfijas zinātņu doktori Jānis Kauliņš un Jānis Brizga — Valmierā prezentēja pirmos pētījuma par videi draudzīgu rīcību publiskajā vidē uz nacionālo anketēšanu balstītos rezultātus.
Izzināt, pētīt, noskaidrot, meklēt, apzināt... Varētu sameklēt vēl citus darbības vārdus, ar kuru palīdzību pateikt, kā iegūt informāciju par sev tuvāku vai tālāku vietu. Skolas regulāri saņem dažādu konkursu piedāvājumus skolēniem, kas atšķiras gan pēc satura, izpildījuma nosacījumiem, gan formas. Un katram skolotājam ir izvēles iespēja uzrunāt savus audzēkņus, ieinteresēt, motivēt, būt koordinatoram vai konsultantam. Man kā ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājai tuvāki ir šo mācību priekšmetu specifikai atbilstoši konkursi, neizslēdzot arī vēsturisko piesitienu, jo visam jau pamatā ir vēsture.
Rīt Valmierā Simjūda gadatirgū ciemosies arī Valmieras novada fonda Jauniešu ideju laboratorija ar labdarības akciju «Ezīša miga» — tā darbosies Hanzas namiņā pie Valmieras muzeja no pl. 9 līdz 16.
Trešdien 102. dzimšanas dienu atzīmēja Valmieras šobrīd vecākā iedzīvotāja Rozālija Komele.
Zemgalē, Kurzemē, Dienvidlatgalē tādi izveidoti, lai atbalstītu un koordinētu nevalstisko organizāciju darbību, lai pārstāvētu to un arī sabiedrības intereses pašvaldībās un valstī.
Ņemot vērā iedzīvotāju lūgumu, Valmieras pašvaldība suņu īpašnieku ērtībām pilsētas teritorijā ir uzstādījusi 15 atkritumu urnas suņu ekskrementu savākšanai. Urnas ir izvietotas visos pilsētas rajonos, kur iespējami regulāri suņu pastaigu maršruti.